Par zinātnes, izglītības un konkurētspējīgas prakses attīstību saistībā ar Eiropas Savienību starptautiskā konferencē Jelgavā spriež Baltijas valstu un Polijas ekonomisti.
Par zinātnes, izglītības un konkurētspējīgas prakses attīstību saistībā ar Eiropas Savienību starptautiskā konferencē Jelgavā spriež Baltijas valstu un Polijas ekonomisti.
– No aptuveni 170 tūkstošiem Latvijas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošo tikai ap 2000 jeb viens procents ir konkurētspējīgi Eiropas Savienības darba tirgū, – atzīst Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors Voldemārs Strīķis.
Atbildes uz jautājumiem, kā attīstīt valstu sadarbību lauksaimniecības politikas, izglītības, lauku vides un iedzīvotāju labklājības jomās, tirgus apgūšanā virzībā uz Eiropas Savienību, meklē konferences «Lauku attīstība, integrējoties Eiropas Savienībā» dalībnieki. Konference vēl šodien turpinās LLU Ekonomikas fakultātē, un tajā piedalās ekonomikas fakultāšu mācībspēki no Tartu, Kauņas, Krakovas, Ščecinas lauksaimniecības augstskolām. Konferences dalībnieku vidū ir arī Latvijas Zemkopības ministrijas speciālisti, LLU mācībspēki un doktorandi, kā arī norvēģu profesori, kas pasniedz ekonomiku un agrobiznesu Lauku attīstības studiju un pētījumu centrā.
Konference sākās ar plenārsēdi un turpinās makroekonomikas, finansu, reģionālās ekonomikas un mikroekonomikas sekcijās. Tās noslēgumā tiks izdots arī zinātnisko rakstu krājums, kas veicinās zinātnieku atpazīstamību Eiropā.
Rektors V.Strīķis uzsver, ka pirmām kārtām tā ir zinātniska konference, bet liela nozīme ir arī sadarbībai mācībspēku un ierēdņu izglītošanā.
Pirmie kontakti ar Baltijas lauksaimniecības augstskolu ekonomikas fakultāšu mācībspēkiem Latvijas lauksaimniecības augstskolai izveidojušies 1963. gadā. Kā uzskata V.Strīķis, tie palīdzējuši saglabāt Baltijas valstu lauku identitāti. Sadarbība turpinās arī pēc neatkarības atgūšanas ar regulāriem pieredzes apmaiņas braucieniem un ikgadēju zinātnisku konferenču rīkošanu.
