Lāčplēša dienas pasākumos un valsts svētkos iepazīsim jaunu Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» kori – «Balti».
Studējot Lāčplēša dienai veltīto svētku programmu, tradicionālā koncerta pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem Stacijas parkā dalībnieku sarakstā līdz ar Zemessardzes 52. kājnieku bataljona ansambli «Junda», kam dalība 11. novembra pasākumos piedienas gluži vai «pēc definīcijas», kā arī daudz kur manīto grupu «Tirkizband», minēts koris «Balti», par kuru informācijas jelgavniekam pietrūkst.
Sestdienas rīta stundā Jelgavas kultūras nams nemaz nav tik tukšs, kā nezinātājs varētu iedomāties. Rosība manāma vairākos stūros, bet no koru nodarbību telpas 4. stāvā dzirdamas altu un soprānu skaņas, kamēr stāvu zemāk meistarību slīpē basi, baritoni un tenori. Tie tad arī ir «Balti», daudzu sejas šķiet redzētas vai nu citā korī, vai tāpat vien kādā pasākumā – aktīvi cilvēki jau tāda mēroga pilsētā kā Jelgava nepazūd.
Kamēr diriģente Maija Branka vēl mēģina ar augstajām balsīm, daži dziedātāji – kora aktīvs jeb darba grupa – tiek deleģēti ievadīt sarunu ar «Ziņām».
Jūlija: Jauktais koris «Balti» apvieno galvenokārt divdesmit, trīsdesmit gadu vecus jauniešus, un, lielākā dziedātāju daļa savulaik mācījušies Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Bet ir arī jaunpienācēji, cilvēki, kas nav dziedājuši korī kādu laiku, kādu laiku nav dzīvojuši Jelgavā un tamlīdzīgi. Ir arī tādi, kas pašreiz nedzīvo Jelgavā, tomēr dzied «Baltos».
Jūlija: Koris dod iespēju piedalīties daudzos citos pasākumos. Galvenais mērķis tagad, protams, ir Vispārējie dziesmu svētki 2018. gadā.
– Aizejošā gada pavasara skatē, kad kolektīvs vēl startēja ar nosacītu nosaukumu «Branku koris» (atvasinājums no vadītāju uzvārdiem – red.), Jelgavas apriņķī jaukto koru grupā nopelnījāt trešo labāko punktu summu – aiz Jelgavas novada senioru «Gaismas» un Ozolnieku novada «Līgas» –, vienīgi pie protokola bija piebilde – repertuārs neatbilst 2018. gada Dziesmu svētkiem.
Daina: Tas bija pats mūsu kora sākums un pirmā uzdrošināšanās kaut kur startēt. Gribējām pārbaudīt, kāds ir mūsu stāvoklis, salīdzinot ar citiem koriem, vai vispār kaut ko varam. Tāpēc vēl nevarēja būt ne runas par sarežģītā nākamo Dziesmu svētku repertuāra apguvi tik īsā laikā.
– Dziesmu svētki ir nedaudz tālāka nākotne. Ko dziedāsiet 11. novembra pasākumā, un kādi ir nākamie tuvākie plāni?
(Mēģinājums beidzies, un nu sarunai var pievienoties arī pārējie.)
Maija Branka: Lāčplēša dienā mums uzticēts pats atbildīgākais skaņdarbs – Latvijas valsts himna –, kā arī Mārtiņa Brauna «Saule, Pērkons, Daugava».
Bet ar to mūsu dalība svētku pasākumos nebeidzas. 13. novembrī pulksten 13 kuplināsim mazākumtautību kultūras biedrību rīkoto koncertu «Caur trejdeviņiem gaismas lokiem» kultūras nama Mazajā zālē, bet 21. novembrī dziedāsim piemiņas brīdī Jelgavas atbrīvotājiem (pulksten 16 Meža kapos).
– Pavisam naivs jautājums – kāpēc atsākāt dziedāt?
Maija: Kāpēc cilvēki dzied? Laikam tāpēc, ka gribas būt kopā, patīk tā vide un cilvēki. Bija pauzīte, kuras laikā sapratām, ka bez kora tomēr dzīvei kaut kā pietrūkst.
Andris: Atklāti sakot, «piegriezās».
(Smiekliem skanot, klātesošie piekrīt šim precīzajam formulējumam, kura krievu ekvivalents skan vēl sulīgāk…)
– Ko var uzskatīt par jaunā kora dibināšanas dienu?
Maija: Laikam jau pagājušā gada Ziemassvētkus, kad sapulcējāmies pie manis un padziedājām. Tas bija 2015. gada 26. decembris.
– Un kā radās nosaukums «Balti»?
Maija: Vasaras brīvlaikā nodziedājām Jelgavas novada svētkos Elejā vēl bez sava vārda un tad, sanākot atkal kopā, stāvējām aplītī un domājām nosaukumu.
Sākām sezonu un trešajā mēģinājumā nobalsojām – būsim «Balti».
– Ja nu korī gadās kāds ne tik balts cilvēks, vai šāds nosaukums nebūs politnekorekts?
Andris: Protams, ka «Balti» nenozīmē tikai krāsu. Balti – tās ir arī ciltis. Baltas dziesmas. Vienlaikus balts esot arī visnetīrākā krāsa, balts – tas aptver visu krāsu spektru.
Maija: Tikko bija skaists brauciens uz Liepāju – bija sadziedāšanās «Katram sava, visiem viena tautas dziesma», ko organizēja Liepājas koris «Kursa». Piedalījās astoņi kori, sanāca ļoti jauks pasākums. Šajā sezonā tas bija mūsu pirmais brauciens.
– Kad «Baltus» pēc Lāčplēša un valsts svētkiem atkal dzirdēs jelgavnieki?
Maija: Aicinām uz Ziemassvētkiem veltītu koncertu Sv.Annas baznīcā 18. decembrī pulksten 16.
– Jūsu dziedātāji vēl nezināja galīgo lēmumu, tāpēc baidījās atbildēt uz jautājumu par «Baltu» tagadējo «jumtu».
Ēriks Branka: Viss atrisinājies pozitīvi – no 3. novembra mēs esam Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» jauktais koris «Balti».
– Tad jau mūsu pilsētā par koru trūkumu nevar žēloties.
Maija: Nu, Jelgava jau arī nav nekāda mazā pilsēta.
Jūlija: Mēs varam priecāties, jo atrast jaunus dziedātājus nav nemaz tik viegli.
Linda: Katrs cilvēks izvēlas to savu kori, tieši uz kuru viņam gribas iet.
Maija: Mums jau ir dziedātāji arī no tālām zemēm. Piemēram, Ilzīte atlidojusi no Čīles.
Ilze: Ne jau tikai uz mēģinājumu, bet, kad atbraucu uz Latviju, cenšos pēc iespējas vairāk būt kopā ar kori. Parasti tas sanāk rudeņos.
– Kā nokļuvi Čīlē un vai dziedi arī tur?
Ilze: Vienkārši, apprecējos. Čīlē esmu izmēģinājusi trīs korus. Teikšu tā – turienes vislabākie kori nedzied labāk par mūsu sliktākajiem. Salīdzinot ar Čīli, Latvijā sliktu koru vispār nav.
Maija: Vēl jau ir Kārlis, kas mēdz piebraukt no Dānijas.
Ilze: Viņam vieglāk, jo man jālido 14 stundas vienā virzienā – diemžēl tiešā reisa no Latvijas uz Čīli nav.
Andris: Bet atmosfēra mūsu Dziesmu svētku estrādē nav salīdzināma ne ar ko, arī ar Deju svētkiem stadionā ne.
