– Dēls, tu jau esi liels un pasakām netici. Tu taču zini, ka nav nekāda Lieldienu zaķa. Tas zaķis biju es. – Jā, jā, tēt, zinu! Arī stārķis esi tu!
– Dēls, tu jau esi liels un pasakām netici. Tu taču zini, ka nav nekāda Lieldienu zaķa. Tas zaķis biju es.
– Jā, jā, tēt, zinu! Arī stārķis esi tu!
Norberts, 6 gadi
– Oma, tu zini? Cālis piedzimst divreiz!
– Kā tā?
– Nu, vienreiz kā ola, otrreiz kā cālis!
Ance, 5 gadi
Lieldienu rītā priecīga skrien meklēt dārzā Lieldienu zaķa atnestās olas. Pagaršojusi vienu, pārsteigumā iesaucas:
– Bet tā taču ir vistas ola!
Mamma vaicā:
– Bet kā tu domā, kur tad zaķis tās olas ņem?
– Nu, laikam jau sarunā ar vistiņām.
Liene, 3 gadi
Lieldienu rītā sasēdinājusi visus savus rotaļu zaķus grozā, svinīgi paziņo:
– Šodien zaķiem ir dzimšanas diena!
Norberts, vēlreiz tas pats
– Re, man Ziemassvētku vecis uz Lieldienām atnesa mašīnu! Ā, nē! Tas bija zaķis!
Inita, trīs skolnieku (4., 8., 9. klase) mamma:
– Vēl pavisam nesen kopā ar bērniem vakarā pirms Lieldienām likām čībās burkānus, lai zaķim ir cienasts. Protams, naktī cēlos augšā un pati tos burkānus apgrauzu.
Vienam puisim bērnībā gājis tā: Lieldienu rītā zaķis atnesis valriekstu, un mājinieki viņam iestāstījuši, ka tā ir dinozaura ola. Tā nu puisis ilgi glabājis savu «dinozaura olu» kā lielu vērtību.
