Lai arī daba mums apkārt šķiet kā pamatu pamats, arī tā mēdz pārsteigt. Ne viens vien bija izbrīnīts par neredzēto karstumu Latvijā aprīlī, kad tika pārspēti daudzu gadu siltuma rekordi.
«Daba jokus nepazīst; tā vienmēr ir patiesa, nopietna, stingra, tai vienmēr ir taisnība.»
(J.V.Gēte.)
Lai arī daba mums apkārt šķiet kā pamatu pamats, arī tā mēdz pārsteigt. Ne viens vien
bija izbrīnīts par neredzēto karstumu Latvijā aprīlī, kad tika pārspēti daudzu gadu siltuma rekordi.
Cilvēki uz neparasto siltumu reaģē dažādi. Cits paredz turpat vai pasaules galu, jo ar katru gadu laika apstākļi paliekot arvien neprognozējamāki, dažs domā, ka tā ir bijis vienmēr – siltāks un vēsāks – kā kuro reizi. Tie, kas uzskata, ka laiks mēdz būt dažāds, uzsver mūsdienu informācijas pieejamību – ikvienu siltuma rekordu apspriež teju vai visi masu saziņas līdzekļi. Turpretī laikā, kad informācija nebija pieejama plašam cilvēku lokam, neparastas temperatūras pārmaiņas šķita kaut kas pārdabisks. Varbūt arī agrāk rekordi tika pārspēti, bet par to zināja tikai nedaudzi. Gados vecāki cilvēki stāsta, ka arī ieredzējuši gadus, kad jau aprīļa vidū bez liekas kavēšanās pēcpusdienās devušies nopeldēties uz Lielupi (tolaik tajā vēl atvēsināties varēja bez problēmām). Arī šogad viena daļa vēsā ūdens piekritēju jau atklājuši peldēšanas sezonu, protams, runa nav par tiem, kas to dara arī ziemā. Turklāt nu jau drosminieki izmēģinājuši peldes ne tikai upēs un ezeros, bet arī jūrā. Pašās karstākajās pagājušās nedēļas dienās, gar Rīgas jūras līci pastaigājoties, ne vienā vietā vien novēroti pirmie peldētāji.
Svētdien, 23. aprīlī, plkst.13 Rīgā gaisa termometra stabiņš sasniedza +27 grādus pēc Celsija, kas ir augstākā gaisa temperatūra līdz šim reģistrētajos mērījumos un pārsniegusi 1996. gadā reģistrēto aprīļa karstuma rekordu +26,5 grādus.
Jau vairākkārt vēstīts, ka arī pagājušonedēļ Latvijā bija aprīlim netradicionāli karsts un termometra stabiņš vairākas dienas pēc kārtas pakāpās līdz attiecīgās dienas karstuma rekorda atzīmei. Tomēr meteorologi jau šīs nedēļas nogalē prognozē visai krasu gaisa temperatūras pazemināšanos – Latvijas ziemeļaustrumu rajonos naktīs termometra stabiņš varētu noslīdēt pat līdz -5 grādiem pēc Celsija.
Latvijā patlaban vidējā diennakts temperatra ir +20,6 grādi, un tas atbilst gaisa temperatūrai jūlija vidū, par 13 grādiem pārsniedzot normu. Pat Eiropas dienvidos patlaban esot krietni vēsāks, vidējā diennakts temperatūra tur ir +16 … +22 grādi.
Viens no svarīgākajiem dabas faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselību un saimniecības nozaru attīstību, ir klimats. Pirmie regulārie meteoroloģiskie novērojumi Latvijas teritorijā (Rīgā) veikti 18. gadsimta otrajā pusē. Pirmie darbi par Vidzemes un Rīgas klimatu publicēti 19. gadsimta vidū un beigās.
Vasarā klimatu visvairāk ietekmē saules radiācijas intensitāte, bet ziemā – atmosfēras cirkulācija. Latvijas klimata veidošanā noteicošās ir jūras gaisa masas, kas ieplūst no Atlantijas okeāna galvenokārt ciklonu veidā. Aukstajā gadalaikā tas bieži rada atkušņus, bet dažreiz padara stipri maigāku visu ziemu.
Virzienā no piekrastes uz teritorijas vidieni palielinās kontinentālo gaisa masu ietekme, sevišķi pavasarī un vasaras sākumā. Latvijā ik gadu ir vidēji 150 līdz 160 dienu ar anticikloniem (pavasarī vidēji 15 dienu mēnesī). Tie parasti atnes sausu un skaidru laiku. Ziemā anticikloni stipri pazemina temperatūru, bet vasarā rada karstumu.
Lai arī laikrakstos izlasītās, radio dzirdētās un televīzijā skatītās laika ziņas bieži vien ne tuvu nav vienādas, cilvēki ar interesi vienmēr vēlas uzzināt gaidāmo laiku. Katru reizi, kad speciālistu paredzētais nepiepildās, kāds pasaka: melo kā meteorologs! Tomēr jau nākamajā vakarā atkal gaida laika ziņas. Galu galā tas ir svarīgi ne tikai lauciniekiem, kuriem laika prognoze nosaka darba ritmu, bet arī pilsētniekiem, kuru interesēs visbiežāk ir vienkāršā problēma – vai ņemt līdzi lietussargu.
Kad tika pareģots pašlaik valdošais karstums, meteorologi pēc tā solīja sniegu un tiešām īstu aukstuma vilni. Ar katru dienu šie paredzējumi tomēr kļūst maigāki – vismaz versijas par ziemas atgriešanos ir pazudušas. Lai arī cik attīstīti mūsdienās ir meteoroloģiskie pētījumi, nevar prasīt, lai speciālisti zinātu visu mēneša prognozi, turklāt pilnīgi precīzi.
Bez tautā sen tapušajiem ticējumiem, pēc kuriem senči noteikuši, vai ziema būs auksta un vasara karsta, pavasaris agrs un rudens vēls, ir arī tādi, kas izveidojušies jau mūsdienās. Pēdējie gan drīzāk līdzinās dažu popularizētām likumsakarībām. Piemēram, ja līdzi paņemts lietussargs, nokrišņu noteikti nebūs; ja saulainā dienā nomazgā automašīnu, vēlāk noteikti būs lietus.
