Amerikas sporta dzīvē ir pazīstams termins «marta trakums». Tas ir laiks, kad universitāšu basketbola komandas sacenšas par čempionu titulu.
Amerikas sporta dzīvē ir pazīstams termins «marta trakums». Tas ir laiks, kad universitāšu basketbola komandas sacenšas par čempionu titulu. Latvijas sporta dzīvē ir savs «trakums», tikai vēlāk pavasarī – kad Latvijas izlase piedalās pasaules čempionātā hokejā.
Sestdien Sanktpēterburgā sāksies kārtējās pasaules meistarsacīkstes, un svētdien pirmo spēli ar zviedriem aizvadīs mūsu valstsvienība. Latvijas līdzjutēju «desants» Krievijas ziemeļu galvaspilsētā gaidāms iespaidīgs – pēc dažām ziņām, uz kaimiņvalsti gatavojas doties līdz pat 8000 hokeja fanu (ticamāks esot skaitlis 6000). Tā kā lielākajā sacensību arēnā ir 12 000 skatītāju vietu, ir skaidrs, ka Latvijas hokejisti izjutīs vēl lielāku atbalstu nekā Rīgā! Kā smejies, tik daudz latviešu Pēterburgā nav bijis kopš boļševiku revolūcijas laikiem.
Vienaldzīgo pret hokeju šajā laikā grūti atrast – pat Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga turpināja viņas priekšteča Gunta Ulmaņa iedibināto tradīciju un apmeklēja Latvijas izlases pēdējo pārbaudes spēli ar Franciju. Un tieši šajā mačā mūsu hokejisti izcīnīja pirmo uzvaru sagatavošanās posmā, pārspējot sāncenšus 6:2. Tiesa, šogad karstgalvīgākie fani hokeja medus mucai piegāza arī podu darvas, pēc mačiem izdemolējot vairākus tramvajus. Līdz šim mūsu hokejistu atbalstītāju uzvedība raisīja tikai patīkamas emocijas gan pašu mājās, gan izbraukumos Somijā, Šveicē, Norvēģijā un Anglijā. Līdzjutēji ar stāžu gan teic, ka demolētāji nav bijuši «īstie» hokeja draugi, bet gan sadzērušies jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, kuriem vienalga, ko dauzīt. Tomēr precedents radīts, un tas ir satraucoši tāpēc, ka šoreiz pasaules čempionāts nenotiks vis Šveicē, Somijā vai Norvēģijā, bet gan Krievijā, turklāt Sanktpēterburgā, kur tikai pirms dažām nedēļām pseidolīdzjutēju sadursmē starp turienes futbolkomandas «Zenit» un Maskavas «Dinamo» atbalstītājiem dzīvību zaudēja kāds vietējais pusaudzis…
Tomēr patiesos hokeja draugus nekas nevar atturēt doties atbalstīt savējos, un starp tūkstošiem Latvijas līdzjutēju būs vairāk nekā 100 jelgavnieku, kuriem pašlaik prātā tikai trīs lietas – hokejs, hokejs un vēlreiz hokejs!
Viens no viņiem ir Dienvidu elektrisko tīklu ekonomists Raimonds Rudko (Latvijas izlasei dodas līdzi otrreiz), kuru «Ziņas» aicināja uz sarunu gan par līdzjutējiem, gan hokeju.
Vai hokeja fans ir visu sporta veidu fans, vai viņu interesē tikai šī spēle?
– Es sekoju līdzi notikumiem sportā, tomēr hokejs ir kaut kas īpašs. Piemēram, uz Latvijas futbola izlases spēli esmu bijis tikai vienreiz, kad mūsējie sacentās ar Spāniju. Savukārt basketbola valstsvienības sacensības klātienē neesmu vērojis ne reizi, tikai klubu komandu mačus. Turklāt man hokejs ir veca mīlestība vēl kopš Rīgas «Dinamo» un Helmūta Baldera laikiem.
Par hokejistu līdzjutējiem pat basketbolisti un futbolisti var tikai sapņot. Kā radies tāds hokeja atbalstīšanas bums?
– Iespējams, ka viens no iemesliem ir tas, ka Latvijas izlases panākumi, konkrēti iekļūšana pasaules čempionāta A grupā, daudziem cilvēkiem simbolizēja optimisma atjaunošanos. Man šķiet, kas tas bija ļoti svarīgi un īstajā brīdī pēc visnotaļ drūmajiem laikiem deviņdesmito gadu vidū.
Esmu nokļuvis starp līdzjutējiem. Ko es izjutīšu?
– Atmosfēra ir vienreizēja. Mēs esam svešā valstī, un tas tikai nostiprina kopības izjūtu – kur gan citur varētu nofotografēties kopā ar G.Ulmani, ja ne tribīnēs? Norvēģijā devos uz spēli ar Šveici un, kad ieraudzīju Latvijas karogu mežu un mūsu līdzjutējus sarkanbaltsarkanajās krāsās, goda vārds, atcerējos tautas manifestācijas atmodas laikos. Kad notiek spēle, katrā laukuma pusē vīri sit bungas – tā viņi karsējiem – kliedzējiem uztur ritmu. Emocijas netraucē sekot notikumiem laukumā – es vēl šodien varu detalizēti aprakstīt daudzu vārtu guvumu. Starp citu, arī zaudējumus šādā pulkā pārdzīvot ir vieglāk nekā vientulībā pie televizora. Laikā, kad nav spēļu, līdzjutējiem tiek piedāvātas dažādas ekskursijas.
Patīk arī tas, ka latvieši vienmēr izdomā kaut ko interesantu. Norvēģijā Latvijas izlases kreklos ietērpām pat vietējās karsējmeitenes, turklāt vēl iedevām viņām mūsu karogu. Tiesa, pēc brīža iejaucās apsardze, un «oficiālajām» publikas uzmundrinātājām bija jāsaglabā neitralitāte.
Pusgadu dzīvo ar čempionāta laikā uzkrāto pozitīvo lādiņu, bet otru pusgadu jau gaidi nākamo turnīru.
Šoreiz sacensības notiks Krievijā, un tam ir sava pieskaņa…
– Bail jau nu nav, varbūt sirdī ir mazliet nedrošības. Droši vien būs arī mazāk ko redzēt ārpus hokeja. Taču līdzjutēju skaits ir tik liels, ka viss, iespējams, būs pat interesantāk nekā tad, ja turnīrs notiktu Rīgā.
Kā jūs vērtējāt 2000. gada Latvijas izlases modeli?
– Tā ir laba komanda, kurai gan lieti noderētu Sergejs Žoltoks, kurš aizvadīja ļoti veiksmīgu sezonu NHL. Toties vārtos būs Arturs Irbe – visu līdzjutēju favorīts (man vēl patīk aizsargs Rodrigo Laviņš un uzbrucējs Aleksandrs Beļavskis). Nezinu, kā citi, bet es, sekojot Latvijas hokejistu gaitām NHL, nevēlēju Sanda Ozoliņa klubam izkrist no Stenlija kausa izcīņas, jo Kolorādo vienībai ir reālas iespējas izcīnīt šo trofeju, un tad Sandis varbūt leģendāro kausu atvedīs uz Latviju (NHL tradīcija ļauj Stenlija kausu visiem komandas hokejistiem uz kādu laiku atvest uz dzimto pusi – A.B.), kur to varēs aplūkot visi pašmāju līdzjutēji. Par ne pārāk veiksmīgajiem pārbaudes spēļu rezultātiem teikšu, ka varbūt tā pat ir labāk – pērn sagatavošanās posmā veicās sekmīgi, toties pasaules meistarsacīkstēs – sliktāk. Iespējams, ka šoreiz būs otrādi.
Jūsu prognoze – kā klāsies Latvijas izlasei?
– Par pirmo posmu esmu gatavs teikt konkrēti. Zviedrus mūsējie pieveiks 4:3 – jā, jā, beidzot taču viņi jāuzvar; baltkrieviem zaudēs 1:2 (visneērtākie sāncenši); Ukrainu pārspēs 4:2 – tā pagaidām šķiet vājākā komanda grupā. Sports ir sports, un viss jau var būt otrādi, taču galvenais ir iekļūt triju labāko vienību skaitā, lai turpinātu cīņu par medaļām. Turnīrā kopumā, laba būtu sestā vieta, savukārt čempionu titulu prognozēju krieviem.
Pasaules čempionāta
hokejā kalendārs
1. posms
A grupa B grupa
Zviedrija Somija
Baltkrievija Slovākija
Latvija Itālija
Ukraina Austrija
C grupa D grupa
Čehija Šveice
Kanāda Krievija
Norvēģija ASV
Japāna Francija
29.04. ASV – Šveice
29.04. Krievija – Francija
29.04. Kanāda – Japāna
29.04. Norvēģija – Čehija
30.04. Baltkrievija – Ukraina
30.04. Latvija – Zviedrija
30.04. Slovākija – Austrija
30.04. Itālija – Somija
1.05. Šveice – Francija
1.05. Krievija – ASV
1.05. Čehija – Japāna
1.05. Kanāda – Norvēģija
2.05. Baltkrievija – Latvija
2.05. Zviedrija – Ukraina
2.05. Slovākija – Itālija
2.05. Somija – Austrija
3.05. Francija – ASV
3.05. Šveice – Krievija
3.05. Japāna – Norvēģija
3.05. Čehija – Kanāda
4.05. Ukraina – Latvija
4.05. Zviedrija – Baltkrievija
4.05. Austrija – Itālija
4.05. Somija – Slovākija
2. posms
E grupa (1. – 12. vieta)
1A, 2A, 3A, 1D, 2D, 3D
F grupa (1. – 12. vieta)
1B, 2B, 3B, 1C, 2C, 3C
G grupa (13. – 16. vieta)
4A, 4B, 4C, 4D
5.05. 2A – 3D 7.05. 3B – 3C
5.05. 1D – 3A 7.05. 1C – 2B
5.05. 2B – 3C 8.05. 2A – 2D
5.05. 1C – 3B 8.05. 1A – 1D
6.05. 4C – 4A 8.05. 2B – 2C
6.05. 1A – 2D 8.05. 1B – 1C
6.05. 4B – 4D 9.05. 4D – 4C
6.05. 1B – 2C 9.05. 2D – 3A
7.05. 4A – 4D 9.05. 1A – 3D
7.05. 3A – 3D 9.05. 4A – 4B
7.05. 1D – 2A 9.05. 2C – 3B
7.05. 4B – 4C 9.05. 1B – 3C
Finālposms
11.05. 1E – 4F
11.05. 2E – 3F
11.05. 2F – 3E
11.05. 1F – 4E
12.05. 1E/4F – 2F/3E
12.05. 2E/3F – 1F/4E
14.05. Spēle par 3. vietu
14.05. Fināls
