Arī pēc tam, kad Latvija būs iestājusies Eiropas Savienībā, mums paliks pašiem sava simboliskā robeža, saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Leonards Līpiņš.
Arī pēc tam, kad Latvija būs iestājusies Eiropas Savienībā, mums paliks pašiem sava simboliskā robeža, saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Leonards Līpiņš.
1995. gadā Latvijas Meža darbinieku biedrībai radās ideja par Latvijas vainaga veidošanu, un nākamajā gadā gar robežu tika iestādīti pirmie ozoliņi. Šajā akcijā, saskaņojot ar Valsts robežsardzi, var piedalīties ikviens iedzīvotājs, tomēr aktīvākie joprojām ir skolu un augstskolu jaunieši. Jau piekto reizi ozoliņus stādīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes studenti.
– Tas kļuvis jau par tradīciju – katru gadu, veidojot vainagu, Meža fakultātes abiturienti iestāda pa ozolam. Leonards Līpiņš atzīst, ka studenti kociņus cenšas sastādīt galvenokārt Jelgavas apkaimē, taču tas esot darīts arī uz robežas Bauskas rajonā. Šogad kursantiem talkā nāca arī studentu mežkopju biedrības «Šalkone» aktīvisti. Kopumā viņiem izdevās iestādīt vairāk nekā piecdesmit ozoliņu. Kociņus jaunieši paši bija sameklējuši Jelgavas rajona mežos. Lai arī pārlieku siltais laiks nav piemērots koku stādīšanai, viņi cer, ka ozoliņi ieaugs.
Akcija ir ilglaicīga, jo tikai pēc daudziem gadiem ozoli būs pietiekami izauguši, lai veidotu kopēju vainagu. Iedzīvotāji savu darbu būs paveikuši daudz ātrāk, jo Latvijas – Lietuvas robeža jau pavisam drīz būs apstādīta. Atliek tikai cerēt uz cilvēku godaprātu, kas neļaus iestādītos kociņus nopostīt, kā tas jau novērots.
