Uldis Antīpins: «Saprātīgos termiņos Lielvircavas kultūras namu iespējams pārdot arī uz nomaksu».
Cenšoties risināt jautājumu par to, kur Platones pagastā un tā apkārtnē turpmāk mājot pašdarbības mākslas kolektīviem, oktobra sēdē Jelgavas novada dome jau otro reizi ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu par lauksaimniecības uzņēmumam «Lielvircava agro» piederošā Lielvircavas kultūras nama puses domājamo daļu iegādi par 284,6 tūkstošiem eiro. Pirmo reizi dome šo lēmumu pieņēma 2013. gadā. Toreiz bija iecerēts pirkt visu kultūras namu par 569,1 tūkstošiem eiro. Tomēr darījums neizdevās, jo pašvaldībai tika liegts saņemt aizņēmumu Valsts kasē. Tam bija nepieciešams neatkarīgs nekustamā īpašuma novērtējums. Sākot «otro piegājienu», nekustamā īpašuma novērtējumu veikusi firma «Grant Thornton Baltic». Tā atzinusi, ka ēkas puses vērtība gan ir ievērojami mazāka – 115 tūkstoši eiro.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta pārstāve Maija Dzelde informē, ka Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē pašlaik tiek izvērtēti Jelgavas novada pašvaldības iesniegtie dokumenti. «Finanšu ministrija vienmēr ir vērsusi Jelgavas novada pašvaldības uzmanību, ka, pieņemot lēmumu par aizņēmumu Lielvircavas kultūras nama iegādei, jānodrošina tā atbilstība ne tikai aizņēmumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, bet arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajām prasībām par budžeta līdzekļu lietderīgu un ekonomisku izlietošanu. Pašvaldības pienākums ir lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu – rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu un mantas izlietojumu, manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu,» skaidro Finanšu ministrijas pārstāve.
Savas domas par šo iespējamo darījumu, atbildot uz «Ziņu» jautājumiem, izklāstīja arī Lielvircavas kultūras nama īpašnieku pārstāvis lauksaimnieciskās ražošanas lieluzņēmuma SIA «Lielvircavas agro» valdes priekšsēdētājs Uldis Antīpins.
– Kāda ir Lielvircavas kultūras nama priekšvēsture?
Kad 1984. gada decembrī atnācu strādāt uz Lielvircavu – Riharda Āboliņa vadīto kolhozu «Sarkanā zvaigzne» –, ēkā, ko tagad sauc par Lielvircavas kultūras namu, atradās kantoris. Ēka bija uzcelta divus gadus pirms manas atnākšanas. Tolaik kolhozā strādāja vairāk nekā divsimt cilvēku, tostarp ap divdesmit kantora darbinieku, zālē notika sapulces un pasākumi, darbojās arī brīvā laika pulciņi bērniem. Atjaunojoties valsts neatkarībai, Lielvircavā, tāpat kā daudzviet Latvijā, no kolhoza tika izveidota paju sabiedrība, bet 2002. gadā Komerclikums prasīja to pārveidot par SIA «Lielvircava agro». Taču šī ēka vēsturiski nav bijusi īpašumā ne pašvaldībai, ne kam citam. Tā nav «prihvatizēta», kā dažreiz saka. 90. gados, kad, sakārtojot dokumentus, ēku vajadzēja ierakstīt Zemesgrāmatā, zāle jau bija iznomāta Platones pagastam kultūras vajadzībām. Tā šī ēka arī tika ierakstīta kā Lielvircavas kultūras nams. Bez zāles tajā ir arī vairākas citas telpas, ko tagad var pielāgot mākslinieku vajadzībām, jo, laikiem mainoties, ieviešot moderno tehniku, SIA «Lielvircava agro» strādā piecreiz mazāk darbinieku nekā savulaik kolhozā, arī kantorī, kur tagad visa uzskaite ir datorizēta, vajadzīgi vien divi grāmatveži.
– Kāpēc Lielvircavas kultūras nama puses cena ir 284,6 tūkstoši eiro? Tas ir ievērojami vairāk nekā 115 tūkstoši eiro, ko savā atzinumā 2016. gada septembrī sniegusi nekustamā īpašuma vērtēšanas firma «Grant Thornton Baltic».
Katrs var pārdot savu īpašumu par tādu cenu, kā grib. Ar varu tas nevienam nav jāpērk. Cena tika aprēķināta, ņemot vērā Lielvircavas kultūras namā veiktos ieguldījumus. Ēkai uzlikts jauns jumts, atjaunoti visi logi un durvis, veikts vairāk nekā kosmētiskais remonts. Daļēji atjaunota arī apkures sistēma.
Ja ēkai nebūtu īsta saimnieka un tajā netiktu ieguldīta nauda, tā būtu kļuvusi par tādu pašu graustu kā Platones kultūras nams, kas savulaik bija lielāks un ērtāks. Kas liedza to saglabāt?! Platonē notika LLU mācību un pētījumu saimniecības objektu «prihvatizācija», kur katrs rāva savu daļu un kultūras nams pārvērtās par graustu.
«Lielvircava agro» esam 17 īpašnieki un esam nolēmuši, ka kultūras nama ēka mums ir par lielu, tādēļ gribam to pārdot. Nosaucām cenu, kāda mums apmēram ir vajadzīga.
– Šogad augustā Jelgavas novada domei sūtītajā «Lielvircava agro» vēstulē noteikts pusgada izvākšanās termiņš, kas pašvaldībai būtu jāievēro, ja tā šo īpašumu nepērk. Proti, februārī kultūras darbiniekiem šīs telpas būtu jāatstāj.
Tas varbūt ir taktisks gājiens. Laiks radīs, kas būs.
– Taču «Lielvircava agro» ir gatava no kultūras nama un kantora ēkas pilnībā aiziet?
Protams, tādā gadījumā uzbūvēsim sev nelielu piemērotu biroju.
– Ja kultūras nama un kantora ēku pašvaldība nenopērk, kam tad to domājat pārdot? Zināmā mērā līdzīgām ēkām Jelgavā ir grūtības ar klientu piesaisti. Arī Elejā biznesa inkubators stāv tukšs.
Te nav Jelgava un Eleja, bet gan Lielvircava. «Lievircava agro» šo teritoriju uztur par saviem līdzekļiem.
– Ja darījums ar Jelgavas novada pašvaldību izdosies un puse Lielvircavas kultūras nama paliks SIA «Lielvircava agro», jūsu vadītā uzņēmuma birojs taču tur turpinās strādāt?
Nekad nevienam neesmu teicis, ka nepārdošu arī otru pusi. Ja kāds maksās, kāpēc gan nepārdot?
– Jelgavas novada pašvaldība varētu būt diezgan drošs darījumu partneris, kam nevajadzētu kaut kur pazust. Varbūt šādā gadījumā Lielvircavas kultūras namu varētu pārdot uz nomaksu? Kāpēc gan maksāt aizdevuma procentus Valsts kasei, ja nauda var palikt Jelgavas novadā?
Tāda priekšlikuma no pašvaldības nav bijis. Varbūt šādu pirkuma līgumu varētu noslēgt, taču darījuma maksas termiņam jābūt saprāta robežās. Mums dažkārt pārmet, ka iznomājam pašvaldībai šo ēku par ļoti augstu cenu. Gribu paskaidrot, ka īres maksā ietilpst arī elektrības, apkures, ūdens un kanalizācijas izmaksas. Tās visas sedz «Lielvircava agro».
