Īstenojot
nozīmīgu biotopu saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus īpaši
aizsargājamajās dabas teritorijās Ķemeros, Engures un Jelgavas
novadā, novembrī noslēdzās vairāki valsts, pašvaldību un
nevalstisko organizāciju projekti, informē Dabas aizsardzības
pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas speciāliste
Baiba Roga.
Projekti
paredzēja uzlabot zivju migrācijas apstākļus un veicināt to
resursu dabisko atražošanos, uzlabot Ķemeru apkaimes hidroloģisko
režīmu, mazināt apmeklētāju radīto slodzi uz dabas teritorijām,
uzlabojot tūrisma infrastruktūru, atjaunot retos dabīgos zālājus,
kā arī uzlabot vai radīt no jauna ūdensputnu ligzdošanai
piemērotus apstākļus. «Sasniegtie
rezultāti liecina, ka labvēlīgāku efektu dabas vērtību
aizsardzībā un apsaimniekošanā var panākt, sadarbojoties un
kombinējot valsts, pašvaldības un nevalstisko organizāciju
iespējas un resursus,» secina B.Roga.
Lielupes
palienē uzsākta dabīgo zālāju atjaunošana
Dabīgo
zālāju atjaunošanu Lielupes palienē Jelgavas novada Valgundes
pagastā veica Ķemeru Nacionālā parka fonds. Tā valdes
priekšsēdētājs Andis Liepa skaidro, ka patlaban tādu biotopu kā
sugām bagātas ganības un ganītas pļavas un mitri zālāji
periodiski izžūstošās augsnēs stāvoklis valstī ir visai
kritisks. Tā kā Ķemeru Nacionālais parks ir viena no
nozīmīgākajām teritorijām Latvijā, kas paredzēta šo biotopu
saglabāšanai, bija nolemts rīkoties. Pagājušā gadsimta vidū
zāles pļaušanai izmantotās pļavas pēdējās desmitgadēs
aizaugušas ar bieziem krūmājiem, blīviem niedrājiem un augstiem
grīšļu ciņiem. Bez cilvēku rīcības zālāju pašatjaunošanās
nebūtu iespējama. «Tieši tādēļ, izmantojot smago veltņveida
frēzi uz DT traktora bāzes, šīs platības vispirms tika
nofrēzētas,» uzsver A.Liepa. Dabīgo zālāju atjaunošanos un
stabilizāciju paredzēts nodrošināt ar fonda apsaimniekotā
taurgovju un ‘Konik’ zirgu ganāmpulka palīdzību. Atjaunojamās
platības tuvākajos gados papildus ganīšanai ir paredzēts arī
pļaut.
Vēršupītē
un Vecslocenē veikta apjomīga tīrīšana
Lai
uzlabotu zivju migrācijas apstākļus, veicinātu zivju resursu
dabisko atražošanos un uzlabotu Ķemeru hidroloģisko režīmu,
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija
veikusi Vēršupītes un Vecslocenes tīrīšanu. Upju tīrīšana
notika vairākās vietās Ķemeru Nacionālā parka teritorijā –
starp Ķemeriem un Slokas ezeru un Ventspils šosejas tuvumā.
Aptuveni četru kilometru kopgarumā tika izvākti vairāk nekā 20
kubikmetri upēs sakritušas koksnes un 20 kubikmetri dubļu un dūņu
sanesumu, kā arī nojaukti 12 bebru dambji. Tīrīšana notika
par Zivju fonda piešķirtajiem līdzekļiem.
Dabas aizsardzības
pārvalde ūdensteces tīra kopš 2009. gada. Kopumā gan Vēršupīte
un Vecslocene, gan atsevišķi novadgrāvji iztīrīti teju desmit
kilometru garumā. Atsevišķos posmos šo gadu gaitā tīrīšanas
darbi veikti atkārtoti.
Novembrī
noslēdzās arī trīs Latvijas vides aizsardzības fonda finansēti
projekti, kuru mērķis bija uzlabot Ķemeru Nacionālā parka, dabas
parka «Engures ezers» un dabas lieguma «Lielupes palienes pļavas»
apdraudēto biotopu stāvokli.
Gausajā
jūdzē jaunas koksnes-polimēru kompozītmateriālu laipas
Talsu
šosejas 14. kilometrā Ķemeru Nacionālā parka Gausajā jūdzē
pretim autostāvlaukumam «Aizrags» Engures novada pašvaldība
rekonstruējusi divas gājēju laipas. Tās savieno stāvlaukumu ar
vienīgo Lapmežciema pagasta publisko peldvietu, kuru vasaras sezonā
dienā apmeklē vairāki simti cilvēku. 2005. gadā būvētās
laipas par spīti regulāriem koka seguma remontiem bija pilnībā
nolietojušās. Tāpēc, kā norādīja Engures novada domes
priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols, laipu atjaunošanai
tika izmantoti koksnes un polimēru kompozītmateriāli. Tie
nodrošina augstāku seguma kvalitāti un pārvietošanās drošību,
kalpo ilgāk par parasto koksni un tuvāko gadu laikā nebūs
jāiegulda līdzekļi to atjaunošanā. Tādējādi daudz ilgākā
laika periodā būs nodrošināta kāpu zemsedzes
saglabāšana.
Lielrovas
mākslīgo salu arhipelāgā atjaunots ūdensputniem piemērots
ligzdošanas biotops
Engures
ezera dabas parka fonds organizēja ūdensputniem piemērota
ligzdošanas biotopa atjaunošanu dabas parka Lielrovas mākslīgo
salu arhipelāgā. Fonda valdes priekšsēdētājs Roberts
Šiliņš skaidro, ka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu
sākumā izveidotais mākslīgo salu un kanālu komplekss kādreiz
nodrošināja ligzdošanas un barošanās iespējas vairāk nekā
trīs simtiem pāru dažādu sugu ūdensputnu. Diemžēl lielākā
daļa no 30 hektāru lielās arhipelāga teritorijas bija aizaugusi
ar krūmiem un niedrēm un kļuvusi ūdensputniem
nepiemērota.
Projekta gaitā tika novākti koki un krūmi no
Lielrovas mākslīgo salu arhipelāga rietumu daļas piecu hektāru
platībā, iztīrīti starpsalu kanāli 1300 metru kopgarumā un
nopļautas niedres gar arhipelāga rietumu malas saliņām trīs
hektāru platībā, tādējādi šo teritoriju no jauna izveidojot
par ūdensputniem piemērotu un nākotnē veicinot ūdensputnu
daudzveidības saglabāšanu vai pat palielināšanu.
Foto: ldf.lv
