Premjera amata kandidāts Andris Bērziņš vakar iespējamās koalīcijas partnerus iepazīstināja ar savu valdības modeli. Kaut arī notikušas vairākkārtējas A.Bērziņa konsultācijas ar partijām, tajās vienošanās nav panākta.
Premjera amata kandidāts Andris Bērziņš vakar iespējamās koalīcijas partnerus iepazīstināja ar savu valdības modeli. Kaut arī notikušas vairākkārtējas A.Bērziņa konsultācijas ar partijām, tajās vienošanās nav panākta. Katrai no partijām ir savs valdības modelis.
A.Bērziņš iespējamās koalīcijas partiju atbildes par piedāvāto valdības modeli gaidīs līdz 2. maija rītam, tomēr partiju līderu vakar izskanējušie paziņojumi pieļauj iespēju, ka līdz noteiktajam datumam kompromiss varētu arī netikt panākts un līdz ar to ir apdraudēta valdības apstiprināšana līdz 4. maijam.
Kā jau «Ziņas» prognozēja, A.Bērziņa valdības modelī paredzētas vietas 14 ministriem, no kuriem divi ir bez «savām» ministrijām. Vismaz šajā ziņā valdības darbā tiks nodrošināta zināma pēctecība.
Tūlīt pēc A.Bērziņa valdības modeļa publiskošanas, ar savu atšķirīgu valdības modeli nāca klajā Tautas partija (TP).
Kā redzams no tabulas, premjera amata kandidāts Andris Bērziņš strīdīgos ārlietu un satiksmes ministru amatus piešķīris «Latvijas ceļam» («LC»).
TP priekšsēdētājs Andris Šķēle jau iepriekš vairākkārt ir paziņojis, ka viņā vadītā partija nevēlas finansu ministra amatu, uzskatot, ka tam «jāiet kopā» ar premjeru, bet «noteikti vēlas» satiksmes vai ārlietu ministra amatu. Visai komiski vērot TP mēģinājumus «LC» ieteikt «īstos» ministrus no «LC» un «tēvzemiešiem», tajā skaitā V.Makarovu… «Šķēlistu» modelis ir arī mēģinājums koalīcijā mazāku lomu piešķirt Jaunajai partijai (JP), kurai TP piedāvā tikai vienu ministra portfeli. Neapšaubāmi pozitīvi vērtējams tas, ka TP atkāpusies no savas prasības valdībā iekļaut A.Šķēli.
A.Bērziņš savu modeli komentējis, uzsverot, ka, sastādot jauno valdību, ievērots proporcionalitātes, pēctecības un solidāras atbildības, kā arī līdzsvarotības princips. Savukārt A.Šķēle, savējo komentēdams, paudis, ka jaunajai valdībai jābūt kompaktai, proporcionālai un līdzsvarotai. Kādas sentences!
TP tūlīt pēc A.Bērziņa amatu sadalīšanas piedāvājuma atkal atsāka runāt par «uzticības kredītu» premjera kandidātam. A.Šķēle uzskata, ka valdībā nav ievēroti proporcionalitātes un līdzsvarotības principi. Tie būtībā nozīmē vienu – vai nu ārlietu, vai satiksmes ministru posteņus «šķēlistiem» par katru cenu. A.Bērziņš šajā domu apmaiņā izteicies, ka «LC» «neredz iespēju atkāpties no satiksmes un ārlietu ministru posteņiem». Pirms vēl izveidota valdība, A.Bērziņš jau spējis iezīmēt tālākus horizontus izglītības jomai, kurai esot «jāpanāk» izglītības līmeņa tuvošanās Eiropas Savienības standartiem… «Jāattīstot» arī pieaugušo izglītība. Spriežot pēc tā, cik Izglītības ministrija tērē savu telpu uzkopšanai (uz katriem 20 kvadrātmetriem – viena apkopēja jeb 50 latu mēnesī), mēs jau sen esam apsteiguši pat visaugstākos ES standartus. Bet, spriežot pēc A.Bērziņa piedāvātā ministra kandidāta no «LC», ES standartiem izglītībā vismaz nākamās valdības laikā mēs nepietuvosimies ne par soli.
Topošajā valdības koalīcijas līgumā un valdības deklarācijā iezīmēti arī citi visnotaļ jauki «horizonti», taču jāšaubās, vai šī valdība ar partiju piedāvātajiem ministriem spēs tos sasniegt.
Kurš cīņā par portfeļiem piekāpsies – TP vai «LC»? Domājams, ka «ceļinieki». Pretējā gadījumā «nenobriedusī» TP var iet līdz «galam» un atteikties iesaistīties A.Bērziņa valdībā. Ja krēslu sadales izrādes scenārijs attīstīsies šādā virzienā, iespējams arī pavisam cits koalīcijas modelis.
