Bezdarba līmenis Vācijas rietumu pilsētā pusgada laikā noslīdējis par pusotru procentu.
Laika gaitā situācija ievērojami uzlabojas un patvēruma meklētāji, kuru Vācijas pilsētā Oberhauzenē ir vairāk nekā jebkur citur šajā valstī, palēnām kļūst par sabiedrības daļu.
Negrib sēdēt un gaidīt
«Tas nav stāsts tikai par darbu. Bet par faktu, ka es strādāju un ražoju, nevis sēžu un gaidu palīdzību,» raidsabiedrībai BBC stāsta bēglis Sīrijas no Hasans al Babi (Hassan Al Babi), kurš vada pirmo sīriešu restorānu «Royal Cafe» Oberhauzenē. Šajā pilsētā Sarkanā Krusta centrā apmetušies vairāk nekā 2500 bēgļu – vairums nāk no kara plosītās Sīrijas, Afganistānas, Irākas.
Oberhauzene ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē, šā gada pirmajos desmit mēnešos tā uzņēmusi vairāk nekā 170 tūkstošus patvēruma meklētāju, kas ir apmēram 27 procenti no visiem, kuri meklē patvērumu Vācijā.
Prieks palīdzēt
«Royal Cafe» tika atvērts augustā, tās menedžeris ir H.Babi un viens viņa draugs no Sīrijas. Klientus apkalpo vēl trīs sīriešu bēgļi.
Biznesa uzsākšanai nepieciešamos 30 tūkstošus eiro iedeva Vācijā dzīvojošs palestīnietis Omalahs ali Mahers (Omallah ali Maher), kurš bēgļus saticis Sarkanā Krusta nometnē. «Viņi teica man, ka grib strādāt, lai paši sev nopelnītu. Negribot būt lūdzēju statusā. Mums nav rakstisku līgumu. Es ieskatījos viņiem acīs un redzēju patiesi uzticamus cilvēkus,» stāsta O. ali Mahers. Viņš sīriešiem palīdz noformēt pasūtījumus un piegādes, kā arī kārto visus nepieciešamos dokumentus valsts iestādēm. Viņaprāt, šāds kafejnīcas modelis, kur biznesa peļņa aiziet algu izmaksai un sīriešu parādu nomaksai, ir labs veids, kā palīdzēt patvēruma meklētājiem un atbildēt uz Eiropas migrācijas krīzi. «Mēs varam būt noderīgi, lai atrisinātu problēmas ar patvēruma meklētājiem, dodot tiem darbu,» uzskata O. ali Mahers. «Man ir 71 gads, bet jūtos kā sešdesmitgadīgs, strādāju no rīta līdz vakaram un esmu laimīgs, ka daru labu darbu tiem cilvēkiem un viņu ģimenēm.» Viņaprāt, kafejnīcas panākumi atspoguļo to, cik labi patvēruma meklētāji integrējas sabiedrībā.
Situācija uzlabojas
«Man šķiet, ka esam tuvu tam, lai situācija būtu ideāla. Ik nedēļu ierodas ap 40 bēgļu, un tas ir nekas, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad katru nedēļu uzņēmām ap 300 cilvēku,» stāsta Vācijas Sarkanā Krusta pārstāvis Jergs Fišers (Jörg Fischer).
To apliecina arī Svenjas Beijeres (Svenja Beyer) stāsts. Viņa strādā integrācijas skolā un vēl aprīlī nezināja, kā tikt galā ar 34 skolēnu lielo klasi, kurā mācījās bērni no deviņām valstīm. Bija problēmas ar agresīvu uzvedību un kautiņiem starp etniskajām grupām. Taču šobrīd vecāko klašu skolēni ir aizgājuši uz citām skolām, viņas klasē ir 12 skolēnu, un, lai arī joprojām tie ir bērni no dažādām valstīm, situācija ir daudzkārt labāka. «Skolēni ir motivēti, mācās ļoti ātri, viņi vēlas mācīties.»
Īsteno «Drosmes projektu»
Arī pieaugušajiem ir veidi, kā motivēt sevi integrēties sabiedrībā. Serapa Taniša ir imigrante – viņa no Stambulas Turcijā uz Vāciju atbrauca sešu gadu vecumā un šobrīd realizē «Drosmes projektu». Viņa izveidojusi sieviešu diskusiju klubiņu, lai caur sarunām, citu gan vietējo, gan bēgļu pieredzi sniegtu spēku sākt jaunu dzīvi, motivāciju meklēt darbu, palīdzētu ar informāciju. Piemēram, kāda sīriete sēdējusi vien savā miteklī un neko nav meklējusi, jo viņai ir bērniņš. Diskusiju klubiņā viņa uzzinājusi, ka ir skola, kur var apgūt vācu valodu, un skola piedāvā pa to laiku studentu bērniņus pieskatīt.
