Bažījas par jauno politisko kursu
Igaunijā otrdien apstiprināta jauna valdība – līdzšinējo premjeru Reformu partijas līderi Tāvi Reivasu amatā nomainījis Centra partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass. Šobrīd koalīciju veido Centra partija, Sociāldemokrātiskā partija un «Tēvzemes» un «Res Publica» savienība. Centra partija līdz šim bija opozīcijā.
T.Reivasam novembra sākumā piecas no sešām parlamentā pārstāvētajām partijām izteica neuzticību, vainojot viņu par stagnāciju valstī un nespēju pieņemt svarīgus lēmumus. Jāpiebilst, ka dažas dienas pirms tam Centra partijas kongresā tās ilggadējo vadītāju Edgaru Savisāru nomainīja J.Ratass. Tiek arī runāts, ka politiskā krīze sākusies augusta beigās, kad politiķi nespēja vienoties par Tomasa Hendrika Ilvesa pēcteci prezidenta amatā. Beigās tika ievēlēta kompromisa figūra Kersti Kaljulaida.
Ārvalstu medijos izskanējušas bažas par prorietumnieciskās valdības nomaiņu ar prokremlisku, taču J.Ratass šīs runas sauc par meliem. Prezidente K.Kaljulaida laikrakstam «The Baltic Times» apliecinājusi, ka sarunās ar viņu jaunās valdības pārstāvji pauduši apņēmību nemainīt līdzšinējo Igaunijas politisko kursu, taču vienlaikus uzsvēra – jaunās valdības plānus akceptē parlaments, un parlaments ir tautas ievēlēts.
Valdību uztic veidot Skvernelim
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite premjera amatā iecēlusi parlamenta vēlēšanās uzvarējušās Zemnieku un zaļo savienības kandidātu Sauļu Skverneli, kuram divu nedēļu laikā jāizveido valdība. Viņa kandidatūru iepriekš apstiprināja jaunais Seims. Oktobrī notikušajās vēlēšanās visus politiskos spēkus apsteidza un 56 mandātus ieguva Zemnieku un zaļo savienība. Piesaistot frakcijai trīs deputātus, viņi apvienojušies ar līdz šim pie varas bijušo Sociāldemokrātisko partiju, kas ieguva 17 mandātu, un ar diviem Darba partijas deputātiem izveidoja 19 deputātu frakciju. Seimā, kurā ir 141 deputāts, šīm frakcijām kopā ir 78 balsis.
46 gadus vecais S.Skvernelis tiek uzskatīts par ambiciozu un impulsīvu politiķi. Iepriekš viņš bija policijas ģenerālkomisārs un iekšlietu ministrs un popularitātes ziņā mērojās ar D.Grībauskaiti un toreizējo premjerministru Aļģirdu Butkeviču. No ministra amata S.Skvernelis atkāpās pēc viņu deleģējušās partijas un A.Butkeviča pamudinājuma, kad viņš bija izteicies, ka vēlēšanās startēs kopā ar «zaļzemniekiem».
Jaunais Seims jau nācis klajā ar jauninājumu – izveidota pašnāvību novēršanas komisija, ziņo mediji. Pašnāvību statistikas ziņā Lietuva ir 5. vietā pasaulē un 1. – Eiropā. Ik gadu valstī pašnāvību izdara aptuveni tūkstoš cilvēku.
◆ Tartu klīnikā Igaunijā veiksmīgi noritējusi Baibas Barones aknu transplantācijas operācija. Šogad augustā tika saziedoti 50 tūkstoši eiro operācijai, taču, gaidot aknu donoru, klīnikas rēķins teju dubultojies. Šo summu Nacionālais veselības dienests atteicās segt, jo aknu transplantāciju Latvijas valsts neapmaksā. Pēc sabiedrības spiediena rēķins tiks segts no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fonda līdzekļiem, kas 2015. gadā tika saziedoti asinsvadu ķirurga Jāņa Rozentāla aknu transplantācijas operācijai. Pēc īsas uzturēšanās Tartu klīnikā viņa veselības stāvoklis uzlabojās un operācija nebija nepieciešama.
◆ Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam ieteicis virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieku Leonīdu Kalniņu – esot laiks par komandieri kļūt augstākajam virsniekam, kurš dienestu sācis no zemākajām pakāpēm un izgājis cauri dažādām bruņoto spēku struktūrām. Kā ziņots, pašreizējais NBS komandieris Raimonds Graube vēlas atvaļināties no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.
◆ Vismaz 140 cilvēku gājuši bojā vilciena katastrofā Indijā, apmēram 200 ievainoti, no kuriem ap 50 atrodas kritiskā stāvoklī. Vilcienā bijuši ap 2000 cilvēku. Valsts ziemeļos 20. novembrī no sliedēm noskrēja un apgāzās 14 vagoni. Kā raksta BBC, aizvadītajos divos gados vilcienu avārijās bojā gājuši 168 cilvēki. 60 no kopumā 131 avārijas iemesls bijis nobraukšana no sliedēm. Vairumā gadījumu par iemeslu atzīta «cilvēciska kļūda». Eksperti gan norāda, ka vainojams sliežu tehniskais stāvoklis – katru gadu būtu jāatjauno vismaz 4,5 tūkstoši no 115 tūkstošu kilometru garā dzelzceļa, taču, piemēram, pērn renovēti nepilni 2,5 tūkstoši kilometru.
◆ Trimdā mītošais Tibetas garīgais līderis Dalailama apliecinājis, ka apmeklēs ASV prezidenta amatā ievēlēto Donaldu Trampu. ASV prezidents Baraks Obama vairākkārt ticies ar Dalailamu Baltajā namā, par spīti Ķīnas brīdinājumiem, ka tas var kaitēt diplomātiskajām attiecībām. Ķīna Dalailamu uzskata par separātistu, kaut arī viņš pats uzstāj, ka vēlas vienīgi patiesu autonomiju savai dzimtajai Tibetai, kuru komunistiskās Ķīnas karaspēks «miermīlīgi atbrīvoja» 1950. gadā.
