«Gribam pacelt hokeju tādā līmenī, lai jaunie brauc nevis uz Rīgu, bet no Rīgas – pie mums. Atgriezt tos jelgavniekus, kas kaut kādas «nejaušības» pēc nonākuši citos klubos,» saka Haralds Vasiļjevs. Pieredzes bagātais speciālists, kura vadībā «Zemgale/LLU» komanda patlaban izvirzījusies Latvijas hokeja virslīgas čempionāta līderos, ir arī Jelgavas Ledus sporta skolas jaunatnes komandu galvenais treneris un šajā postenī kaļ nopietnus plānus.
«Tas, ka ne vien virslīgas klubā, bet arī sporta skolas komandu attīstībā piekritis strādāt Latvijas nacionālās izlases treneris, Jelgavas hokejam ir nenovērtējams ieguvums,» tā savukārt skolas direktors Aivars Zeltiņš. «Pieredzējis un augstas klases speciālists ir arī viņa asistents virslīgas komandā Valērijs Kuļibaba, kā treneri jauniešu komandās savas personīgās atziņas un Sporta pedagoģijas akadēmijas studijās gūtās zināšanas lietā liek «Zemgale/LLU» spēlētāji Mārtiņš Mežulis, Artūrs Āboliņš, Artjoms Ogorodņikovs. Kopīgiem spēkiem gribam izveidot tādu hokeja piramīdu, kas būtu pilnīga, – ar iespēju visu vecumu bērniem trenēties un komandām būt pārstāvētām Latvijas čempionātā.» Direktors atklāj, ka šogad tajā piedalās U9, U10, U12, U16 un divas U14 vienības, bet U11, U13 un U18 grupās pilnas komandas pieteikumam spēlētāju pietrūcis.
Hokejs nav visa dzīve
«Sports cilvēku bagātina, asina uztveri, palīdz ātrāk saprast, kas apkārt notiek. Hokejs kā komandu sports māca arī pozitīva iznākuma labā sadarboties, pielāgoties,» astoņu gadu vecumā sapratis, ka šī viņam būs īstā spēle, H.Vasiļjevs arī pēc daudziem jau profesionāla hokejista un pēc tam trenera darbā pavadītiem gadiem saskata tā pievilcību un lomu zēnu tapšanā par īstiem vīriem. Pašam tiešām sanācis, ka hokejs lielā mērā piepildījis arī darbam atvēlēto dzīves daļu, taču skaidrs, ka, tāpat kā no viņa līdzgaitniekiem, arī no šodienas mazajiem censoņiem tā būs ne katram.
«Varbūt viens no simtiem tiks uz NHL, un līdzās optimālam treniņu nodrošinājumam ir jārada iespēja saskaņot to ar mācībām.» Kā labu piemēru treneris piemin kādu skolu savā iepriekšējā darba vietā Austrijā, Grācā. «Nosaukums tāds visai skaļš – Sporta akadēmija, bet faktiski tā ir vidējās izglītības iestāde jauniešiem, kas līdztekus trenējas kādā sporta veidā. Ne tikai hokejā. Tā kā treniņi mēdz būt dažādā laikā, arī vēlu vakarā un agri no rīta, divas reizes nedēļā stundu sākums iekārtots tikai pēc pulksten desmitiem. Šogad skola saistībā ar audzēkņu lielo slodzi lūdza ministrijai mainīt programmu, ceļu līdz absolventa diplomam par gadu pagarinot, un ziniet – atļāva. Ne jau tāpēc, ka viņiem mācībās vajadzētu kādas atlaides. Viens no maniem hokejistiem, piemēram, pabeidza skolu uz vieniniekiem un tagad studē par ārstu Minhenē,» sportistu iespējas gūt panākumus jebkurā citā dzīves jomā raksturo H.Vasiļjevs.
Ledus sporta skolā Jelgavā patlaban cenšas treniņus maksimāli saskaņot ar audzēkņu stundu plāniem, un direktors atklāj arī kādu nākamā gada ieceri: «Gribam, savietojot treniņu un mācību iespējas, izveidot U18 komandu, izaudzināt arī šajā grupā kādu Latvijas izlases kandidātu.»
Konkurences plusi un mīnusi
Mācību lomu uzsver arī jaunais U14 grupas treneris, hokejista pieredzi Šveicē iekrājušais Mārtiņš: «Puikām zināms – ja skolā sliktas sekmes, treniņus nevarēs apmeklēt.» Esot gadījies šo paņēmienu izmantot arī praksē, un atzīmes tiešām ātri vien uzlabojas. Toties sportisko rezultātu izaugsmei, viņaprāt, derētu lielāka iekšējā konkurence, kas dod papildu stimulu: «Ja saprot, ka uz spēlēm visi netiks, tad vairāk cenšas.»
Cits jautājums – vai spēles tablo un turnīra tabulu skaitļi ir jaunā hokejista izaugsmes vienīgais un galvenais rādītājs. Skolas direktors pārliecināts, ka jauniešu un jo vairāk bērnu hokejā rezultāts nevar būt pašmērķis. «Pašlaik diskutējam pat par to, vai jaunāko grupu turnīra rezultāti būtu jāatspoguļo federācijas mājaslapā. Jaunākajā vecumā svarīgākais ir attīstīt slidošanas prasmes, roku kustības, celt vispārējo fizisko sagatavotību. Labs salīdzināšanās veids šajā ziņā varētu būt, piemēram, stafetes – lai var piedalīties visi.»
Dažādu valstu jaunatnes hokeja sistēmās gan metodes un atziņas, kā izskolot labus spēlētājus, atšķiras, nenoliedz A.Zeltiņš. Tā skandināvi līdz 13 gadu vecumam tiešām necenšas pēc rezultāta, bet no šīm valstīm nāk ievērojami daudz pasaules augstākā līmeņa spēlētāju. Cita pieeja ir Krievijas hokejā. Savā ziņā šos paņēmienus ietekmē arī mentalitāte. «Jautājums ir – uz kuru pusi mēs sliecamies,» teic ledus skolas direktors un kā vienu no atbildēm min trenera personību. «Jaunajiem puišiem jābūt ar spēcīgu pedagoģisko izglītību un spējām.»
Var arī uz puslaukuma
«Mazajiem galvenais ir vispusīga attīstība,» uzsver arī pieredzes bagātais H.Vasiļjevs. «Nav jācilā svari vai jāuzstāda pasaules rekordi skriešanā, taču jābūt veikliem, jātrenē starta ātrums. Svarīgi arī pēc iespējas vairāk nodarboties uz ledus, slīpēt tehniskos elementus un spēles izpratni. Tas ir kā skolā – ja iemācīsies rakstīt pareizi, spēsi to visu mūžu, bet, ja neiemācīsies, – tā arī rakstīsi nepareizi. Pašreiz ledus treniņi jaunākajās grupās pieejami vidēji četras reizes nedēļā pa stundai, bet gribētos šo laiku pagarināt, un viena no iespējām ir darbošanās uz puslaukuma, kas jaunākajās grupās var būt vēl efektīvāka nekā visā laukumā,» šādu pārliecību treneris nostiprinājis darbā Krēfeldes klubā Vācijā, kur deviņgadīgo treneri uz ledus nodarbojušies pat ar 60 bērniem vienlaikus.
Virslīgas komanda kā piemērs
Ar H.Vasiļjevu runājam arī par autoritāšu nozīmi hokejā. «Esmu beidzis toreizējo Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu, bet daudz vairāk ieguvu Augstākajā treneru skolā Maskavā, kur pasniedzējs bija hokeja patriarhs Tarasovs. Studējām teoriju un praksi, bija jāiet uz spēlēm, ko pēc tam vērtējām un analizējām.»
Jaunākajiem kolēģiem Ledus sporta skolā Jelgavā nu savukārt ir iespēja vērot, uzklausīt un izzināt leģendārā Latvijas trenera pieredzi, kas papildinājusies arī Rietumeiropā. «Gadu gaitā esmu izstrādājis savus vingrinājumus, ko izmantojam virslīgas komandas treniņos. Mazajiem varbūt tie ne vienmēr der, taču sešpadsmitgadīgajiem jau var būt piemēroti.»
Ar redzējumu un padomu galvenais treneris cenšas būt klāt arī jaunatnes grupu nodarbībās, bet lielisks pamudinājums jaunajiem hokejistiem, viņaprāt, ir pašmāju virslīgas komanda un līdz ar to iespēja biežāk vērot, kā norit vīru cīņas. «Redzēt televīzijā ir viens, bet pavisam cits iespaids rodas klātienē. Ir jāiet, jāskatās un jāpriecājas par to, kas mums ir,» pēc dažiem Jelgavā pavadītajiem mēnešiem H.Vasiļjevs gatavs apliecināt, ka mūsu virslīgas komandas puiši ir darbspējīgi, zinātkāri un būs veiksmīgi ne vien ledus laukumā, bet arī «parastajā dzīvē».
