Limbažu novada Umurgas pagasta «Jaunozolos» saimnieko Sarmīte Brūvere, kura 2015. gadā uzvarēja Latvijas Televīzijas raidījumā «Īstās latvju saimnieces».
Saimnieko bioloģiski
Pirmais, kas piesaista uzmanību, ir staltbriežu dārzs. Sagaidot ciemiņus, Sarmīte ir iejutusies tādas šerpas un mutīgas saimnieces lomā – lai ciemiņiem būtu jautrāk. Tiek skaitītas briežu kājas, astes un ausis, lai izrēķinātu, cik tad staltbriežu mīt aplokā. Izrādās, 175 hektāru platībā ganās apmēram 650 staltbriežu. Saimniece jau sagatavojusi ābolu maisus, lai varam kārumniekiem našķus pasviest aiz žoga. Viņa pastāsta, ka starp briežiem ir arī savs mīlulis Peķka, kam ir ļoti skaists ragu vainags. Ir meitenīte Čiepa, kura nāk no rokas ņemt maizi un kašķējas ar suņiem. Ir briedītis Ansītis, kurš sākumā licies, ka būs mīlīgs, bet tagad rādot ragus. Nākotnē ir plānota briežu gaļas pārstrāde, tāpēc būšot jādomā arī par kautuvi.
Tomēr galvenais Sarmītes darbības lauks ir bioloģiskā lauksaimniecība. Pie viņas var iegādāties zāļu tējas, kaltētus garšaugus, ārstniecības augus, dažādas smēres. Tiek audzētas ābeles un vākti āboli. Vīrs Vilnis raudzē mājas vīnu. «Es salasu ogas, pārējo dara viņš. Pašreiz rūgst zemene, upene, ābols, vīnoga, plūme un pīlādzis,» uzsver Sarmīte. Vēl ciemiņiem tiek izrādīti arī zirgi un poniji, kuriem blakus aplokos mīt vistas, truši un zosis. Poniju meitenei tagad ir kumeliņš, un abi dzīvo kopā. Kad kumeliņu nošķirs, ar poniju varēs vizināties bērni.
Tējas un smēres veselībai
Sarmīte piedāvā 33 nosaukumu zāļu tējas. Kura ir visiecienītākā? «Ja kāds avīzē būs uzrakstījis, ka vakarā jādzer piparmētru tēja, tad viņš par visu varu gribēs to dabūt. Lai gan vakarā piparmētru nevajadzētu dzert, jo tā paplašina asinsvadus un prasa iekšējiem orgāniem ēst, ēst, ēst,» saka Sarmīte. Zāļu tējās ir visdažādākie augi: raudene, meža zemene, mātere, kumelīte, pelašķis, mārsils, vērmele, liepziedi, piparmētra, ābeļu lapas un ziedi, biškrēsliņš, gaiļbiksīšu ziedi un lapas, raspodiņš, meža avene, dažādi āboliņi, nātre, virza, upeņu lapas, pumpuri, vībotne, rudzpuķe, salvija, dadžu lapas, ugunspuķe, asinszāle, ceļmallapa, gārsa, kura ne visiem patīk. Vēl piedāvājumā ir kaltēti garšaugi: dilles, pētersīļi, selerijas, estragons, timiāns.
Vēl īpašs Sarmītes ražojums ir kliņģerīšu smēre. «Tā ir speciāli taisīta kliņģerīšu ziede iekš cūku taukiem. Smērīte ir ļoti efektīva: gan noņem sāpes, gan ārstē dažādus iekaisumus, gan palīdz vēnām, čūlām, apdegumiem. Kā es smejos, bērniem noņem pamperu slimību. Smēri iespējams izmantot ļoti plaši. Var smērēt arī, kad sāp krusti, tikai nevajag likt virsū nekādu foliju, ne celofānu. Uzklāj brīvi elpojošu lupatiņu, kaut vai dvielīti, lai gaiss tiek klāt un sāpīte tiek projām, lai nav nosprostojuma. Smērīti var gatavot vien zināmās mēneša dienās, nevis tad, kad ienāk prātā,» stāsta Sarmīte.
Jāapēd kliņģerīte
Kad saimniecība apskatīta, gaida skaisti saklāti galdi ar karstu zupu. Pie katra šķīvja blakus nolikts kliņģerītes zieds. Kāpēc? «Kliņģerīšu ziediņu, kad mums tās ir pieejamas svaigas, katru dienu vajadzētu apēst vienu galviņu, jo tās cilvēkam ved ārā visādus iekaisumus. Kliņģerītes ir ļoti, ļoti veselīgas. Kāpēc mums vajadzētu ēst ārzemju augus, ja mēs varam apēst tīru vienu kliņģerītes ziediņu! Kaut vai uz sviestmaizītes vai salātiņos – jebkur,» iesaka Sarmīte. Zupa ir garda – uz īsta ugunskura īstā čuguna katlā vārīta. Un izrādās, arī ziemā droši var braukt ciemos. «Visi ir sadomājušies, ka būs auksti, bet tad viņiem iedod vīnu, ir lielais ugunskurs uzkurināts – nav nemaz auksti. Visi ēd zupu. Paķircinu, lieku kaut ko padarīt, un viss notiek. Kaut vai ārā ir mīnus 29 grādi,» smejas Sarmīte.
Kamēr tiek ēsta zupa, Sarmīte no šerpas saimnieces pārtapusi par zāļu sieviņu, lai dotu dažādus padomus veselības uzlabošanai, arī demonstrējot pāris vingrojumu. Izrādās, viņa ir apguvusi jogas mācību un saņēmusi ajūrvēdas sertifikātu. Turklāt katrs vēl tiekam pie pārsteiguma dāvaniņas – zāļu tējas paciņas, uz kuras ir Sarmītes dzejolītis:
«Akmenim es spēku lūdzu,
Pļavā puķes plūcu.
Ar dadzi sarunājos
Un ar nātri rājos.»
«Tam dzejolim ir dziļa doma, jo kas tad mums ir stiprs? Akmens. Ja es kaut reizi vasarā saplūkšu kaut kādas puķītes un sev sakaltēšu, tātad es būšu noliecies, kaut ko darījis, pateicis dabai paldies un tātad man būs veselība. Un, kā mēs zinām, dadzis ļoti ārstē cilvēkus, ņem ārā sāpes. Dadža lapas vispār ļoti, ļoti ātri palīdz sāpes dabūt ārā. Nātre ir enerģētiski ļoti spēcīgs augs. Ja kādreiz ir kaut kādas likstas, nedienas, raizes, tad, ja mums ir sakaltēta saujiņa nātru lapu, mēs, tās paburzot kaut vai ziemas laikā rokā, atdodot tām savas domas un pēc tam iznīcinot to čupiņu, tiekam vaļā no visādām likstām. Bet, ja kādreiz liekas, ka visa pasaule ir nodarījusi pāri, nav spēka, ir nogurums, tad, uzliekot uz to dzejolīti kreiso rociņu, paturot trīs līdz piecas minūtītes, es galvoju, ka jums sakārtosies domas, enerģija pieplūdīs,» apgalvo Sarmīte.
Neesmu vēl to pārbaudījusi, bet šī īpašā zāļu tējas paciņa ar Sarmītes dzejolīti un novēlējumu «Ar sauli draudzējies, veselību sasmelies!» man stāv īpašā vietā – katram gadījumam.
