Dzīvniekus mājās turēt aizliegts nav nevienam – ne pilsētniekam, ne lauciniekam –, tikai jāievēro visas likumā noteiktās prasības. Ja dzīvnieks ir paņemts, tad ar vārdiem, cik ļoti kāds to mīl, ar ēdiena un ūdens nodrošināšanu vien nepietiks.
Dzīvnieku turēšana pilsētā dzīvokļos un lauku mājās ar plašu teritoriju apkārt bieži vien ir diskusiju temats. Ko saka dzīvnieku labturības likumi un kā dara mīluļu saimnieki, skaidro gan atbildīgajās institūcijās, gan arī paši dzīvnieku turētāji.
Ja dzīvoklis plašs, nav grūti
Suns, kaķis un divas šinšilas – tāds ir mājdzīvnieku skaits, ko aptuveni ap 80 kvadrātmetru lielā dzīvoklī tur divu bērnu māmiņas Baibas Špēras-Šporas ģimene. Gan vidēja auguma sunim Fricim, gan kaķenei Princesei Liepiņai ir kur izvērsties. Apkārt mājai ir plašas teritorijas, tādēļ Fricis ikdienā vismaz trīs reizes saimnieku uzraudzībā tiek kārtīgi izskrieties. Kaķis izejot tikai uz balkona ieelpot svaigu gaisu. «Gandrīz vienmēr mājās kāds no mums ir, tādēļ dzīvnieki ikdienā bez uzraudzības nepaliek,» saka saimniece. «Ģimene ir liela atbildība, arī par dzīvniekiem tādai jābūt. Vienmēr, kad esam ņēmuši kādus dzīvniekus, pirms tam izrunājam, vai spēsim gādāt par viņiem. Arī bērniem to pašu cenšamies skaidrot, tādēļ katram ir savi pienākumi. Vīrs ir atbildīgs par šinšillām, meita un es – par kaķi, taču par suni un viņa ārā vešanu atbildam visa ģimene. Vairāk dzīvniekus gan tagad nevaram atļauties! Ja mums nākotnē būs māja, tur noteikti būs daudz mājdzīvnieku!» stāsta pilsētniece B.Špēra-Špora.
Tagadējā dzīvesvieta, pēc ģimenes pieaugušo domām, ir piemērota dzīvnieku turēšanai, jo vietas ir pietiekami. «Dzīvnieki prasa daudz uzmanības. Vajag pabarot, jānodrošina tualete, tīrība gan viņu, gan arī pašu saimnieku dēļ, kā arī mīlestība – jāpaņem rokās, jāpaglauda, jāskolo. Kad paņēmām Frici, mācījām, ka nedrīkst riet, smilkstēt. Suns to ir iemācījies. Darām tā, lai apkārtējie nejustu diskomfortu dzīvnieku dēļ. Mūsu mājā vispār ir ļoti daudz dzīvnieku, to var redzēt. Just arī var, ka viņi te ir. Augšstāvā viens suns pa vakariem smilkstēja un gaudoja. Bet dzīvnieku turēt dzīvoklī nav grūti, ja ievēro visus noteikumus,» secinājusi B.Špēra-Špora.
Ja pietiekami izskrienas, nemūk
Agnija Jankovska dzīvo mājā, kur mīt trīs kaķi un divi suņi. «Ziemas laikā suņi dzīvo telpās, bet vasarā tikai ārā, jo ir liela teritorija. Kaķi laukā neiet, tikai vasarā, kad ārā ir kāds cilvēks. Dodamies ar suņiem arī pastaigās, jo abi ir trenēti individuālās nodarbībās ar kinologu, tāpēc uz ielas uzvedas labi,» pieredzē dalās A.Jankovska.
Māra Teļišuka ar saviem lielajiem suņiem dzīvo lauku mājā, no kuras apmēram 200 metru attālumā ir šoseja. Abi turas pie mājas.
Aizliegt var tikai tiesa
«Būtu tikai apsveicami, ja cilvēki pirms dzīvnieku iegādes vispirms iepazītos ar attiecīgās sugas dzīvnieku turēšanas noteikumiem, kuru ievērošana savukārt prasa padziļinātas un plašākas zināšanas par attiecīgās sugas dzīvnieku fizioloģiju, uzvedību, turēšanas, barošanas un kopšanas niansēm, sagaidāmām veselības problēmām un nepieciešamajiem veterinārmedicīnas pakalpojumiem,» uzsver Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece. «Aizliegt turēt dzīvniekus var tikai ar tiesas spriedumu – personām, kuras bijušas cietsirdīgas pret dzīvnieku.»
Mājas dzīvnieku turēšanu gan pilsētā, gan ciemos, gan lauku teritorijās nosaka Ministru kabineta noteikumi «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai». Šo noteikumu izpildi kontrolē PVD, kā arī pašvaldība, konkrēti – pašvaldības policija. Kopīgās prasības visiem mājas dzīvniekiem ir barības, ūdens un tualetes nodrošināšana, kā arī vakcinācija.
Par pārkāpumiem – bargi sodi
Biedrības «Dzīvnieku policija» vadītāja Ilze Džonsone atgādina – ja redz, ka kāds pārkāpj dzīvnieku turēšanas un labturības noteikumus, uzreiz nav jāziņo PVD. «Pirmais ir svarīgi izrunāties ar šo cilvēku, skaidrot, ka dzīvnieks cieš viņa rīcības dēļ. Jebkuru situāciju jācenšas atrisināt pa labam, tikai tad ziņot dienestiem,» iesaka biedrības vadītāja. Taču likums skaidri definē dzīvnieka īpašnieka pienākumus un nosaka sodu par labturības noteikumu neievērošanu.
Ārpus savas teritorijas saimnieks ar dzīvnieku drīkst uzturēties, ja mīlulis netraucē un nerada draudus cilvēku un citu dzīvnieku drošībai. Saimnieka pienākums ir nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. Tāpat saimnieka pienākums ir savākt aiz viņa izkārnījumus, nepieciešamības gadījumā atrast dzīvniekam citu saimnieku, vakcinēt, turēt viņa dokumentus un tos nepieciešamības gadījumā uzrādīt.
Ja labturības prasības netiek ievērotas un cilvēks nerūpējas par savu mājdzīvnieku, stājas spēkā atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa.
Par dzīvnieku turēšanas, labturības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņiem līdz 350 eiro fiziskām, bet no 15 līdz 700 eiro juridiskām personām. Par tādiem pašiem atkārtotiem pārkāpumiem gada laikā naudas sods dubultojas. Šāds sods ir arī par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Pārkāpumu gadījumos dzīvniekus var arī konfiscēt.
PIEREDZE
Maija Meiere, dzīvo dzīvoklī
Dzīvoju īrētā dzīvoklī, un atrast īpašnieku, kurš būtu gatavs cilvēkam ar mājdzīvnieku izīrēt dzīvokli, ir diezgan sarežģīti. Viens izīrētājs netieši, bet nojaušami bija šokā, ka mums ir trusis, viņam bija bail, ka dzīvnieks apskādēs dzīvokli un mēbeles.
Es kaut kad noteikti gribēšu kaķi vai nelielu suni – kad būs pašiem savs dzīvoklis un mazulis paaugsies. Protams, pastāv riski, ka kaimiņiem traucēs, piemēram, suņa riešana. Ja dzīvnieku ved pastaigās un ļauj izskrieties, tad neredzu iemeslu, kāpēc viņš nevarētu dzīvot dzīvoklī. Mana paziņa tur trīs milzīgus suņus mājā kā signalizāciju/aizsardzību no zagļiem. Cita sieviete, kura dzīvo viena, suņus tur, lai pasargātu sevi no maniakiem. Man vienīgi negribētos, lai kaimiņos dzīvo kāds, kurš tur eksotiskus zirnekļus, kuri var pamukt un uzrasties manā dzīvoklī.
Māris Ostrovskis, amerikāņu Stafordšīras terjera saimnieks, dzīvo gan mājā, gan dzīvoklī
Šīs šķirnes suns ir piemērots dzīvei dzīvoklī, ja tiek nodrošinātas pastaigas, ko, protams, darām regulāri. Šis suns skaitās no bīstamajiem, jo ir cīņu šķirnes. Lords rej gadījumos, kad aizsargā dzīvokli, īpašumu. Lielākās problēmas mums rodas dzīvokļa mājas sētā, kur ir daudz mazo suņu – viņiem jau liela dūša izaicināt šāda izmēra un rakstura suni. Tāpat sētā bieži jāsatopas ar šarpeja šķirnes suni, kas arī radīts dzīvnieku kaujām, taču ar uzvedību nekādas problēmas un konflikti nav gadījušies. Vēl Lordam nepatīk bomži un cilvēki, kuri pārvietojas ar kruķiem un nūjām, jo suns tos uztver kā ieroci, cilvēki arī atļaujas sist, vicināties.
Labturības prasības
◆ Sunim ir jābūt kaklasiksnai, bet bīstamam sunim – sarkanai atšķirības lentei. Vedot pastaigā publiskās vietās, suni ved pavadā un tam ir uzlikts uzpurnis, ja tas atzīts par bīstamu. Ārpus īpašnieka teritorijas pilsētās suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā, izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur tas ir aizliegts.
◆ Ja suni tur pilsētas, ciema mājā vai dzīvoklī, dzīvnieks nedrīkst izkļūt uz ielas. Ārpus pilsētām un ciemiem viensētās suni var turēt ārā nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvnieku.
◆ Sunim ēdināšana gan pilsētā, gan laukos jānodrošina ne retāk kā reizi dienā ar vienmēr pieejamu ūdeni. Pastaigām ar dažu stundu intervālu jābūt vismaz divas reizes dienā, katrai 30 minūšu ilgai. Ja suni tur pastāvīgi piesietu ārpus telpām, arī tad jānodrošina vismaz viena 30 minūšu pastaiga. Tāpat ārā mītošajam sunim jānodrošina augumam atbilstoša būda, kas pārsniedz viņa izmērus visos virzienos vismaz par 30 centimetriem, grīdas segumam jābūt siltam, kā arī mītne saimniekam jāuztur tīra. Ķēdei vai pavadai jābūt vismaz trīs metrus garai. Jāpiebilst, ka suni nedrīkst pastāvīgi turēt piesietu līdz 10 mēnešu vecumam, kā arī nedrīkst turēt pie ķēdes suņus, kas nav paredzēti dzīvošanai āra apstākļos.
◆ Ja paņemts kaķis, tas nenozīmē, ka viņš kā medīgs dzīvnieks pārtiks tikai no noķertajiem putniņiem vai grauzējiem: saimniekam jānodrošina pilnvērtīga barība, teikts likumā. Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārā, ja ir sterilizēts. Prasība ir arī nodrošināt kontaktēšanos ar cilvēku vismaz reizi divās dienās, kā arī uzturēšanās platību, kas lielāka par pieciem kvadrātmetriem.
◆ Mājas sesku turēšanā svarīgākā prasība ir būris, lai dzīvnieks neizkļūtu ārpus teritorijas, tas arī jāved pastaigās pavadā.
◆ Putniem būra izmērs un aprīkojums ir atbilstošs šķirnei.
◆ Rāpuļus un abiniekus tur īpaši aprīkotās telpās vai terārijos, zivis – akvārijos, nodrošinot to sugai atbilstošu temperatūru, mitrumu, speciālu barību.
◆ Trušus, šinšillas un citus sīkos zīdītājus tur būros, kas ir tā aprīkoti, lai dzīvnieki pēc vēlēšanās varētu paslēpties, kā arī tie regulāri jātīra.
