Aicinājums atlaist Saeimu visdažādākajās formās un tekstos pēdējā laikā figurē interneta portālos un sociālajos tīklos. Viedokļu paudēji sadalījušies piekritējos un noliedzējos. Brīžiem, lasot publicēto, šķiet – īpašās izpratnes par to, ko dotu Saeimas atlaišana, lielākajai daļai bļāvēju nav. Galvenais – kaut ko atlaist! Vislielāko neapmierinātību laikam gan izraisījušas plānotās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Nonācis pat tik tālu, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis izskata iespēju atdot parlamentam atpakaļ šo likumu, kas tika pieņemts kopā ar nākamā gada budžetu un pārējiem saistītajiem likumprojektiem.
Kamēr vieni bļauj, citi turpina strādāt un varbūt mazā apjomā, bet no sirds radīt pašu veidotus produktus. Kā, piemēram, dobelniece Olga Jakša, ar kuru saruna lasāma šajā «Zemgales Ziņu» numurā. Kūku un cepumu cepšana Olgai no vaļasprieka ir pāraugusi pamatdarbā. Pirms divarpus gadiem nāca pirmie prjaņiku pasūtījumi, bet pirmā pasūtījuma torte – zirgs – tapa Jaungada svinībām.
Par savu dzīves pieredzi lasītājiem stāsta daudziem zināmais Vilnis Edvīns Bresis, kura uzvārds visbiežāk locīts, piesaucot «Breša zemniekus». Jaunākām paaudzēm varbūt nav zināms, bet tā vēl aizvien sauc lauku uzņēmējus, kas 1988. gadā ar Latvijas PSR valdības atbalstu uzdrošinājās dibināt saimniecības un sākt jauno kapitālistisko ražošanu. «Process sākās ar kolhoziem neērto zemi, bet, kad maisam gals bija vaļā, tad jau tas aizgāja plašāk,» tos laikus atceras Breša kungs.
