Pasaules Bankas pētījumā ieteikts Jelgavas slimnīcai noņemt neatliekamās palīdzības stacionāra statusu, savukārt Dobelē veidojams dienas aprūpes centrs.
Ja īstenotu Pasaules Bankas pētījumā iekļautos ieteikumus par to, kā uzlabojama veselības aprūpe, Jelgavas pilsētas slimnīcai būtu jākļūst par steidzamas aprūpes stacionāru, nevis neatliekamās palīdzības slimnīcu, kāda tā ir pašlaik. Pēc tādām izmaiņām Jelgavas slimnīcā pacienti nonāktu gadījumos, kad potenciāli var tikt apdraudēta dzīve vai funkcionalitāte. Slimnīcas personālam tas gan nozīmētu steidzamu medicīnisku iejaukšanos, lai dzīvībai draudu nebūtu. Tomēr atšķirībā no neatliekamās palīdzības slimnīcām, kur tiek veikta ātra iejaukšanās, lai glābtu dzīvību, piemēram, smagu traumu, pārdozēšanas vai jaundzimušo kaišu gadījumos, steidzama profila slimnīcā ārstētu vidēji smagas traumas, astmu, grūtniecības problēmas, akūtas psihozes un sāpes.
Dobelē cer uz izmaiņām plānā, bet reformas nebaida
Nesteidzams jeb piektais līmenis – tādā kategorijā Pasaules Bankas pētījuma autori rekomendē ierindot pašvaldībai piederošo SIA «Dobeles un apkārtnes slimnīca». Tāds stacionārs nodrošina primāru veselības aprūpi, ir atvērts tikai darba laikā pa dienu un piedāvā ārstēt, piemēram, iekaisušu kaklu, vieglas vēdera sāpes, caureju vai palīdzēt vemšanas gadījumos.
Pasaules Bankas pētījumā secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazās slimnīcās, turklāt šīs operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīgas manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā. Tādējādi tiek pieļauta augsta mirstība, un Pasaules Bankas ieskatā vismaz minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā palīdzētu glābt dzīvības. Lai to panāktu, pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no mazajām slimnīcām sūtīt uz lielajām ārstniecības iestādēm.
«To jau ministrija vēl pētīs un lems, nav akmenī cirsts tas, ko Pasaules Banka izpētījusi un ieteikusi,» tā izsakās Dobeles slimnīcas valdes priekšsēdētājs ķirurgs Juris Bogužs. Par iespējamo reorganizāciju viņš īpaši runāt negrib, bet nosaka: «Slēgt jau netaisās – varbūt nebūs diennakts stacionārs un vairāki pakalpojumi, bet pārējie visi, tajā skaitā ambulatorā aprūpe, būs.» No Veselības ministrijas Dobele nekādas ziņas pagaidām nav saņēmusi, arī ministre Anda Čakša (ZZS), kas nesen apmeklēja līdzīgām reformām ieteikto Tukuma slimnīcu, vizītē pie J.Boguža pagaidām nav pieteikusies.
Dzemdēt būs jābrauc uz Jelgavu
Dobeles novada pašvaldībai pilnībā piederošā slimnīca patlaban sniedz stacionāro neatliekamo medicīnisko palīdzību un pacientu observāciju jeb novērošanu uzņemšanas nodaļā visu diennakti, kā arī virkni ambulatoro pakalpojumu – speciālisti konsultē 16 profilos (ķirurģija, traumatoloģija, terapija, ginekoloģija, neiroloģija, internā medicīna, rehabilitācija, hemodialīze un citi).
Neatliekamās palīdzības nodrošināšanai slimnīcā ir 85 gultasvietas, tajā skaitā pediatrijas, reanimācijas un dzemdību nodaļā.
Tieši dzemdību skaits varētu būt viens no izšķirošajiem, lai pieņemtu lēmumu par slimnīcas nākotni. Ministre A.Čakša uzskata, ka nākotnē dzemdības būtu jāpārtrauc pieņemt to slimnīcu nodaļās, kur gadā notiek mazāk par 500 dzemdībām. Pirmais izvērtējums varētu būt nākamā gada vidū, pusgadu pēc jaunu valdības noteikumu stāšanās spēkā. Ieviest stingrākus kvalitātes kritērijus Veselības ministrija lēmusi, jo no 2013. līdz 2015. gadam grūtniecības laikā, dzemdībās vai 42 dienas pēc tām Latvijā ir mirušas 20 sievietes.
Dobeles slimnīcai ministrijas kritērijus nākotnē varētu būt grūti izpildīt, jo, kā liecina slimnīcas pērnā gada darba pārskats, tur bijušas 583 dzemdības (2014. gadā – 613, 2013. gadā – 684), un dati rāda krītošu ainu.
Strādā ar peļņu, audzējot maksas pakalpojumu klāstu
Kā rāda datu bāzes «Lursoft» informācija, SIA «Dobeles un apkārtnes» slimnīca pagājušajā gadā strādājusi ar 4,26 miljonu eiro apgrozījumu un nopelnījusi 238,4 tūkstošus eiro. Slimnīca no valsts saņēmusi 3,68 miljonu eiro finansējumu, no kura par stacionāro aprūpi iztērēti nepilni divi miljoni. Slimnīca par gandrīz 50 tūkstošiem līdz 190 tūkstošiem palielinājusi ieņēmumus par maksas pakalpojumiem. Ārstniecības iestādē strādā 259 darbinieki. Pagājušais gads viņiem bijis veiksmīgs ienākumu ziņā, jo vidējā alga no 699 eiro 2014. gadā palielinājusies līdz 930 eiro pērn.
Saskaņā ar pārskata datiem pagājušajā gadā Dobeles slimnīcā ārstēti 4339 pacienti, un katrs slimnieks stacionārā pavadījis gandrīz piecas dienas. Vērtējot vairāku gadu datus, redzams, ka būtiski augusi pacientu mirstība. Pērn no visiem ievestajiem slimniekiem izglābt nav izdevies 4,38 procentus, bet 2010. gadā slimnīcas gultās dzīve beidzās tikai 2,3 procentiem pacientu. Slimnīcas vadība tādu letalitātes kāpumu saista ar pacientu vecuma struktūras izmaiņām – ar katru gadu stacionārā nonāk aizvien gados vecāki cilvēki. Pērn 45,3 procenti pacientu bija vecāki par 60 gadiem, bet pirms pieciem gadiem tādu bija tikai trešā daļa jeb 35 procenti no visiem. Daļēji mirstībā tiek vainota arī neadekvāta ārstēšana pirms nokļūšanas slimnīcā vai neārstēšana vispār. Tāpat daudz pacientu tiek stacionēts «pēdējā brīdī», kad vairs nav iespējams novērst letālu iznākumu. Mirušo skaits aug, arī palielinoties onkoloģisko pacientu skaitam, norāda slimnīcas vadība.
Ķipurs: Uzņemsim visus, bet esam situācijas ķīlnieki
«Jelgavas slimnīca ir gatava uzņemt tik daudz pacientu, cik atvedīs, – tā tas ir arī pašlaik,» pagaidām gan vēl neskaidro reformu nākotni komentē SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» vadītājs Andris Ķipurs. Viņš stāsta, ka noslogotākie profili slimnīcā ir terapeitiskais un neiroloģiskais. «Ir daudz vecu pacientu, slimību saasinājumu. Viņi atgriežas reizi no reizes. Bet ar traumām tiekam galā,» saka A.Ķipurs, iezīmējot līdzīgu ainu kā Dobelē – sabiedrība kļūst vecāka, vidējais mūža ilgums aug, tādēļ arī stacionārā lielāku īpatsvaru veido vecāka gadagājuma pacienti.
«Mēs esam situācijas ķīlnieki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīna atved pacientu, kas dzīvo simt kilometru attālumā, – tad viņš mums ir gribot negribot jāstacionē, esam spiesti to darīt. Pēc tam otrajā dienā izrakstām. Jo – kur tu viņu vakarā liksi?» pašreizējo situāciju raksturo Jelgavas slimnīcas vadītājs. Tālākās vietas ir Valle, Vecumnieki un Kurmene, no kurienes uz Jelgavu slimniekus ved pat 110 kilometru. Kā ilustrāciju gadījumiem, kad atsaka stacionēšanu, A.Ķipurs atgādina februāri, kad kādas pacientes tēvs draudēja nogalināt Veselības ministrijas ierēdņus, jo Jelgavas slimnīcā bija atteikts uzņemt viņa meitu.
Tā kā uzņem vairāk pacientu, nekā kvotās pieļauj valsts, Jelgavas slimnīcai rodas zaudējumi. «Esam spiesti ārstēt virs kvotas, kas mums ir nedaudz virs 12 tūkstošiem pacientu,» A.Ķipurs stāsta, ka ik gadu slimnīcā tiek ievietoti vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku.
Mērs pārmaiņām piekrīt, bet nakts pieejamību grib saglabāt
«Iedzīvotājiem ir būtiski saņemt neatliekamo palīdzību un veselības aprūpi tuvāk dzīvesvietai,» akcentē Dobeles novada domes priekšsēdētājs un slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis Andrejs Spridzāns (ZZS), kurš pirms kļūšanas par pašvaldības vadītāju pats vadīja pilsētas slimnīcu. Viņš gan saka – Dobeles slimnīcas liktenis tiks izlemts tālākajās diskusijās ar Veselības ministriju. «Ja tie būs tikai dienas pakalpojumi, ļoti, ļoti lielai daļai iedzīvotāju veselības aprūpe būs apgrūtināta. Tas radīs papildu izdevumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai saistībā ar transportēšanu turp un atpakaļ. Tas galu galā ir drošības jautājums – cilvēkam jājūtas droši tajā vietā, kur viņš dzīvo,» saka A.Spridzāns.
Viņš uzskata, ka bijušajos rajonu centros jābūt pieejamai tādai veselības aprūpei, «lai naktīs iedzīvotāji nebūtu jāved projām». «Es nedomāju, ka visam jāpaliek tā, kā tas ir bijis. Piemēram, Dobeles slimnīca ir atteikusies no infektoloģijas profila, no kā Jelgava atteicās jau pirms daudziem gadiem. Mēs kā reģiona slimnīca šo pietiekami neefektīvo veidu vēl uzturējām, bet bija finansēšanas problēmas,» stāsta Dobeles novada mērs. Viņš arī kritizē, ka valsts līdz šim mazākās reģionu slimnīcas savā ziņā atstājušas novārtā, naudu infrastruktūras attīstībai dodot tikai lielajām ārstniecības iestādēm.
«Es domāju, ka vienmēr jāpatur prātā – ir visādu veidu pētījumi, bet mums jārespektē Latvijai raksturīgās nianses. Mēs nevaram gluži visu pakārtot lielo un attīstīto zemju situācijām. Tajā pašā laikā visi labi saprotam – veselības aprūpe nav pienācīgi finansēta jau daudz gadu, tādēļ tagad arī redzam sekas, ko kaut kādā veidā gribam aizlāpīt,» vērtē A.Spridzāns.
Čakša: Runa nav par slēgšanu, bet pakalpojumu uzlabošanu
Veselības ministre A.Čakša, dodoties reģionālajās vizītēs uz pilsētām, kur nākotnē slimnīcas varētu pārtapt par dienas stacionāriem, līdz šim par pakalpojumu klāsta samazināšanu izteikusies nekonkrēti. Piemēram, Tukumā tika pārrunāta virkne kvalitātes jautājumu, kas tieši skar iedzīvotājus – uzturēšanās ilgums slimnīcā, letalitātes rādītāji un laiks, cik vispār pacientam jāgaida, lai slimnīcā tiktu. «Ir jāstrādā pie procesiem – kādā veidā pacienti nonāk neatliekamajā palīdzībā, kā sadalās ambulatori, kas paliek slimnīcā, kā organizēt rindas. Ir arī ļoti daudz organizatorisku jautājumu, kā arī veselības aprūpes lietas kopumā – finanšu un cilvēkresursu trūkums,» pēc Tukuma slimnīcas apmeklējuma teica A.Čakša.
Viņa uzsvēra, ka viens no veselības aprūpes sistēmas reorganizācijas uzdevumiem ir to padarīt pieejamāku, bet otrs – kvalitatīvu. «Šobrīd nav runas par to, ka būs dienas stacionārs un nakts stacionārs. Galvenais stāsts ir par to, kādi pacienti tiek aprūpēti slimnīcā,» sacīja ministre.
Ministrija skaidro, ka reģionālo slimnīcu izvērtēšanas posms pašlaik ir sākuma stadijā, bet pārprofilēšana sagaidāma ne agrāk par 2019. gadu. Iepriekš ministrija norādījusi, ka dārgi pakalpojumi ir efektīvi tikai tad, ja tos koncentrē reģionu centros. Savukārt ministre A.Čakša uzsvērusi, ka nākotnē ministrija nevarēs katrai slimnīcai turpināt piešķirt finansējumu vēsturisko rajonu laiku ieradumu dēļ.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības līmeņi
1. līmenis – Atdzīvināšana (nodrošina 3.–4. līmeņa slimnīcas)
• Gadījumi, kad apdraudēta dzīve, vai nenovēršamas pasliktināšanās risks, kas prasa tūlītēju agresīvu intervenci
• Piemēri: sirds/elpošanas apstāšanās, liela trauma, pacienti bezsamaņā
2. līmenis – Neatliekams (nodrošina 3.–4. līmeņa slimnīcas)
• Gadījumi, kad potenciāli var apdraudēt dzīvi vai funkcionalitāti, kas prasa ātru medicīnisku intervenci
• Piemēri: psihiskā stāvokļa pārmaiņas, galvas trauma, smaga trauma, jaundzimušajiem, pārdozēšanas
3. līmenis – Steidzams (nodrošina 2.–3. līmeņa slimnīcas)
• Gadījumi, kas potenciāli var kļūt par ievērojamām problēmām, kas prasīs neatliekamu intervenci
• Piemēri: vidēja trauma, astma, grūtniecība, akūta psihoze, akūtas sāpes
4. līmenis – Pussteidzams (nodrošina 1. līmeņa slimnīcas un veselības centri)
• Gadījumi, kas attiecas uz vecumu, stresu vai potenciālu pasliktināšanos, kas prasa intervenci 1–2 stundu laikā
• Piemēri: galvassāpes, radzenes virsmas ievainojumi, hroniskas muguras sāpes
5. līmenis – Nesteidzams (nodrošina primārās veselības aprūpes centri)
• Gadījumi, kas var būt akūti, bet nesteidzami, kā arī gadījumi, kas saistīti ar hroniskām problēmām
• Piemēri: iekaisis kakls, vieglas sāpes vēderā, vemšana un caureja
Pasaules Bankas pētījumā veiktās pacientu un ārstniecības personāla aptaujas secinājumi
Pacienti
Galvenā pacientu neapmierinātība par veselības aprūpes pakalpojumiem ir saistīta ar rindām un ārstu attieksmi. Pacienti sagaida empātiju un atbalstu, ko viņi nesaņem visos gadījumos. Daudzi sūdzas, ka ārsti bieži vien izturas pārāk ikdienišķi, vienaldzīgi vai nevērīgi. Dažos gadījumos attieksme raksturota kā nepacietīga, un dažkārt pacienti jūtas kā nasta, jo ārsts ir ļoti aizņemts ar daudzām citām lietām.
Pacientu organizāciju pārstāvji iesaka vairāk uzmanības pievērst psihosociālajai rehabilitācijai onkoloģisko slimību gadījumos un rehabilitācijas pasākumu nodrošināšanai pēc insulta. Garīgo saslimšanu ārstēšanā Latvijā pacienti un pacientu organizāciju pārstāvji rosina lielāku uzsvaru likt uz ambulatoro veselības aprūpi, atbalstot ambulatoro centru darbu un iesaistot dažādus speciālistus. Viens no šķēršļiem, kas traucē nodrošināt ārstēšanu mazāk ierobežotā vidē, ir pacientu mājokļu problēma. Nav pietiekami grupu dzīvokļu, uz kuriem var pārcelties pēc intensīvas ārstēšanas slimnīcās.
Daļa sieviešu, kuras dzemdējušas pēdējo trīs gadu laikā, pauda neapmierinātību par veselības aprūpes darbinieku negatīvo attieksmi un izturēšanos. Neatkarīgi no tā, vai sieviete ir iepriekš dzemdējusi, viņa sagaida šajā īpašajā savas dzīves brīdī atbalstu, iejūtību un iedrošinājumu. Tomēr sieviešu pieredze liecina par pretējo – ārsti pret dzemdībām izturas kā pret rutinētu darbību un sievietes saskaras ar lielu neiecietību: «Viņa uz mani tā kliedza un lamājās, ka viss dzemdību process gandrīz apstājās. Viņa brēca, ka sievietes kara laikos dzemdēja un nepīkstēja, bet es te esot atbraukusi un bļauju. No tā man vēl sliktāk palika.»
Veselības aprūpes personāls un iestāžu vadītāji
Veselības aprūpes personāls un iestāžu vadītāji rosina, ka primārās aprūpes kvalitāti var paaugstināt, ja ārstu slodze būtu līdzsvarotāka. Dažādi eksperti iesaka vairākas alternatīvas. Vieni rosina, ka vairāk medmāsu ģimenes ārstu praksēs varētu būt risinājums. Citi min, ka administratīvās funkcijas ir jāizņem no medmāsu pienākumiem.
Lai palielinātu ģimenes ārstu kompetenci, kāds cilvēkresursu vadītājs rosina ieviest prasību ārstiem strādāt maiņas slimnīcu uzņemšanas nodaļās vismaz vairākas reizes gadā. Šajā gadījumā ģimenes ārstiem tiktu piedāvāts arī papildu atalgojums.
Lai palielinātu diagnostikas pakalpojumu kvalitāti, Latvijas Onkologu asociācija iesaka organizēt onkologu un speciālistu diskusijas par visiem neskaidrajiem vai nepareizi diagnosticētajiem gadījumiem. Ir ieteikums pacientus ar neskaidru diagnozi nosūtīt pie speciālistiem, kam ir ikdienas pieredze konkrētu izmeklējumu veikšanā, jo īpaši pie tiem, kas veic desmit vai vairāk izmeklējumu dienā.
Runājot par grūtnieču uzraudzību, daļa ģimenes ārstu uzskata, ka sadarbības starp ginekologiem un ģimenes ārstiem nav vispār. Nereti ģimenes ārstam vienīgā saskare ar grūtnieci ir tad, kad viņa pēc ginekologa norādījuma atnākusi saņemt zīmogu mātes pasē (oficiāls dokuments, kas grūtniecei nepieciešams palīdzības saņemšanai dzemdību laikā slimnīcās Latvijā) par to, ka ģimenes ārsts ņems jaundzimušo savā uzskaitē.
Vairāku reģionālo veselības aprūpes centru un slimnīcu pārstāvji uzsver, ka ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas ārstu un medmāsu specialitātes, ierobežo iespējas nodrošināt nepieciešamo personālu (t.i., noteikumos paredzēto speciālistu skaitu) un fleksibli to nodarbināt. Tā kā noteikumos ir paredzēts naktīs strādājošo ārstu skaits un specialitātes, reģionālajās un vietējās slimnīcās, kurās trūkst konkrētu specialitāšu ārstu, var rasties grūtības ievērot šīs prasības. Slimnīcu vadītāji uzskata, ka tādos gadījumos konkrētas specialitātes ārsta aizstāšana ar līdzīgas profesijas ārstu varētu būt risinājums, ko pašlaik neatļauj likums.
