Kad Baltijas volejbola līgas 2015./2016. gada čempionāta izskaņā «Poliurs/Ozolnieki» komanda «mīņājās» bīstami tuvu izslēgšanas spēļu astotnieka robežai, diezin vai kādam nāca prātā, ka mēnesi vēlāk tā finālistu četriniekā Pērnavā cīnīsies par medaļām un arī izcīnīs – bronzu.Vēlāk vēl pievienojot Latvijas čempionāta sudrabu, sezonas noslēgums izvērtās pārsteidzoši veiksmīgs.
Bet – kas bijis bijis, jaunajā sezonā iepriekšējās panākumi vairs nav spēkā. Baltijas līga, iesaistoties arī divām lietuviešu vienībām, paplašinājusies līdz 14 komandām. Starp sešām Latvijas pārstāvēm līderos turas pirmoreiz parādījušies «Jēkabpils lūši». Vēl nesen par Latvijas izlases bāzes komandu dēvētā «RTU/Robežsardze» kuļas pa turnīra tabulas lejasgalu. Ozolnieku sestā pozīcija uz šā fona vēl izskatās visai stabila, taču arī viņi jau paspējuši sagādāt saviem līdzjutējiem pārsteigumus gan ar necerētām uzvarām (pret spēcīgo Tallinas «Selver»), gan negaidītiem zaudējumiem (Latvijas kausa pusfinālā pret «RTU/Robežsardze» vispirms 0:3, atbildes spēlē 3:0, bet izšķirošā «zelta seta» galotnē 21:21, 23:22 un 23:25).
Neliels ciems ar labu komandu
«Ozīši» vai dramatiskākos spēles brīžos – «oži». Kamēr komandas oficiālais nosaukums, tāpat kā vienības sastāvs, gadu gaitā mainās, līdzjutēju draudzīgais uzmundrinājuma sauciens cauri laikiem palicis nemainīgi atpazīstams. Starp tiem, kurus aizrauj volejbola emocijas, sevi ierindo arī vietējā uzņēmuma «Poliurs» direktors Ozolnieku Sporta namā vienmēr tribīnēs klātesošais kluba prezidents Viktors Melnacis.
«Protams, mēs katru gadu komandai izvirzām mērķus,» saka uzticīgā sponsoruzņēmuma vadītājs. «Lai tiek Baltijas līgas četriniekā, lai Latvijas čempionāta finālā. Iepriekšējā sezonā bijām Baltijas līgā trešie, kāpēc lai šogad nevarētu? Par Latvijas kausu vajadzēja pacīnīties, tur pirmā zaudētā pusfināla spēle iegāza. Otrajā jau komanda nospēlēja ļoti labi un pietrūka pavisam maz. Sports ir sports, tajā daudz nosaka arī veiksme. Analizēt, ko un kā varbūt vajadzēja darīt, tas ir trenera uzdevums, es šajā ziņā esmu tikai skatītājs.»
«Patiesībā jau zinām savas iespējas,» domu turpina V.Melnacis. «Nav mūsu kluba mērķis spēlēt Eiropā. Esam neliels ciems, kuram ir laba komanda. Tajā spēlē vietējie un tie, kas emocionāli par tādiem kļuvuši. Nāk skatītāji un pārdzīvo līdzjutēji. Volejbola tradīcijas Ozolniekos pastāv jau gandrīz 50 gadu, visi saprot, kas ir šī spēle un kādi mūsu spēki.» Kluba prezidents uzsver, ka rezultāts būs svarīgāks sezonas beigās, bet tagad pamazām «jāuzņem forma».
Cīņasspars ir, meistarība jākrāj
«Rezultāti rāda, ka mēs pretinieku «vērtējam», – pret spēcīgākām komandām spēlējam ar lielāku azartu,» spriež galvenais treneris Guntis Atars. Tomēr tas nav pārmetums, jo amatieru komandā, kāda ir «Poliurs/Ozolnieki», spēlētāju noskaņojumam likumsakarīgi ir daudz lielāka loma.
«Zinām jau savas kļūdas, kas brīžam pārvēršas lavīnā. Lielākais mīnuss ir serves uzņemšana, ja tā izdodas, tad varam spēlēt līdzīgi arī ar līgas līderiem. Cīņasspars ir liels, to rādīja arī pēdējā spēle izbraukumā pret «Bigbank Tartu», taču meistarība pieviļ. Bet laika labošanai sanāk par maz,» tas atkal faktiski salīdzinājumā ar profesionāļiem, kas trenējas divas reizes dienā. «Ozīšiem» tie ir pieci vakari nedēļā – divi svaru zālē un trīs ar bumbām volejbola laukumā. Sestdienās un svētdienās – spēles. Ja vēl mācības vai darbs, slodze sanāk pamatīga. «Varbūt prasu no viņiem vairāk, nekā ir iespējams,» arī tādas domas trenerim ienāk prātā, tomēr nupat ar abpusēju vēlmi un piekrišanu izlemts, ka vismaz daļa vīru mēģinās sanākt arī uz kādu rīta treniņu.
No rezervista par pamatsastāva līderi
Tādu lēcienu šosezon paveicis piekto gadu Ozolnieku komandā spēlējošais Andris Zadovskis. «Tas tāpēc, ka piespiedu kārtā nomainījās pozīcija. Biju centra spēlētājs, bet tagad – diagonāles, kur noteikti jūtos labāk,» jauno iespēju, kas nu ļauj ik spēlē gūt 20 un vairāk punktu, atklāj Andris.
Nepatīkamos zaudējumus, īpaši setu galotnēs, viņš skaidro ar jauno spēlētāju pieredzes trūkumu, kam ar laiku vajadzētu mazināties. Atzīstas arī, ka tas bijis viņš, kurš kausa pusfināla «zelta setā» pie rezultāta 23:23 iesitis blokā. «Tajā brīdī, protams, bija pašpārmetumi, bet tos jācenšas aizmirst. Komandas biedri nepārmeta. Pašiem jau arī nācies būt tādās situācijās. Vispār – esam ļoti draudzīga komanda,» Andris nosauc laikam jau vienu no svarīgākajiem «ozīšu» trumpjiem.
«Poliurs/Ozolnieki» 2016/2017:
Andris Zadovskis, Armands Āboliņš, Aivis Āboliņš, Raimonds Vilmanis, Andis Cimoška, Mārtiņš Jansons, Uģis Dombrovskis (libero), Mārtiņš Gecs, Toms Benjavs, Oleksandrs Buzduhans. Galvenais treneris – Guntis Atars, trenera asistents – Ivo Baranovskis.
