Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis optimistiski mierina zemniekus, ka, neraugoties uz iespējamo zemkopības ministru maiņu, būtiskākie un svarīgākie darbi lauksaimniecības nozarē tiks pabeigti.
Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis optimistiski mierina zemniekus, ka, neraugoties uz iespējamo zemkopības ministru maiņu, būtiskākie un svarīgākie darbi lauksaimniecības nozarē tiks pabeigti. Nozīmīgākais no tiem ir labības intervences jautājumu sakārtošana.
Taču ir vēl kāds svarīgs pasākums, kas prasa tūlītēju risinājumu – lopbarības graudu trūkums valstī. Lopu audzētājiem barības pietiekot tikai divām nedēļām, uzsver zemkopības ministrs.
Lai uzlabotu situāciju, deputāti pirms Lieldienām pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz samazināt ievedmuitu lopbarības graudiem no 25 līdz 5 procentiem. Maksājot mazo ievedmuitu, varēs ievest 30 000 tonnu miežu un 5000 tonnu auzu. Tas nepieciešams tādēļ, ka Latvijā izaudzēts pārāk maz graudu un lopu audzētājiem barība jāiepērk no ārzemēm, bet lielā ievedmuita būtiski paaugstināja lopbarības cenu. Aigars Kalvītis uzskata, ka nelielais ievedamo graudu daudzums neapdraudēšot Latvijas zemniekus.
Pret ievedmuitas samazināšanu iebilda sociāldemokrāti, sakot, ka Zemkopības ministrijai jārūpējas par to, lai nepieciešamo lopbarības graudu daudzumu izaudzētu tepat Latvijā. Iebilde vietā, jo diezin vai ar vienreizēju un ārkārtēju pasākumu izsludināšanu var atrisināt problēmu, kas briedusi vairākus gadus. Tad var iznākt, kā ar cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kuru mūžs ilga pusgadu. Tos atcels 1. jūnijā, un šāda valdības rīcība izskaidrojama kā politiska izšķiršanās par kompromisu starp Latviju un Eiropas Savienību.
Pašlaik Zemkopības ministrija norūpējusies par līdzekļu atrašanu cūkkopības nozares subsidēšanai un izveidojusi darba grupu hektārsubsīdiju kārtības izstrādāšanai. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma atzīst, ka hektāru maksājumi ziemājiem jau ieplānoti, vēl jāatrod līdzekļi pārējo graudu sējumu apmaksai. Kopumā subsīdijām hektāru maksājumiem būtu vajadzīgi trīs līdz četri miljoni latu.
Taču ministrs Aigars Kalvītis apgalvo, ka valdība nav gatava vienlaikus ar hektārsubsīdiju ieviešanu pastāvīgi samazināt ievedmuitu lopbarības graudiem. Tas nozīmē, ka cūkkopības un graudkopības nozares būs atkarīgas ne jau no lauksaimnieku gribēšanas, varēšanas vai prasmes izaudzēt, bet gan no Zemkopības ministrijas ierēdņu, valdības un deputātu labvēlības. Un ja nu atkal visvarenajiem Eiropas Savienības ierēdņiem šķiet, ka Latvija par daudz grib aizsargāt sevi?
Pašreizējā situācija labības tirgū neveicina lopbarības graudu audzēšanu Latvijā. Ministru kabineta akceptētajā rīkojumā «Par valsts labības ražošanas un patēriņa 2000. gada bilanci» jau prognozēts, ka šogad mūsu valstī atkal trūks lopbarības graudu. Ir paredzēts izaudzēt 295,3 tūkstošus tonnu miežu un 89,3 tūkstošus tonnu auzu, to vidējā ražība varētu būt ap 19 centneriem no hektāra. Zemnieki labprāt izvēlētos audzēt abas lopbarības kultūras, to audzēšanas izmaksas ir zemākas nekā kviešiem. Diemžēl arī gadu no gada izaudzēto miežu un auzu iepirkuma cenas ir krietni zemākas nekā pārtikas graudiem. Pērn kviešu iepirkuma cenas nenokritās zem 60 latiem par tonnu, bet miežu cena dažkārt bija gandrīz par 15 latiem tonnā zemāka nekā pārtikas graudiem.
Šopavasar valstī bija vērojams arī sēklas miežu trūkums. Salīdzinājumā ar 1999. gadu šogad par 50 procentiem augusi sēklas miežu cena. Turklāt no pazīstamākajām saimniecībām šīs kultūras sēklu varēja nopirkt tikai Priekuļos un Pūrē. Speciālisti miežu deficītu skaidro ar nelabvēlīgo sauso pagājušā gada vasaru. Bet varbūt tomēr izskaidrojums jāmeklē citur – nelabvēlīgajā valdības lauksaimniecības politikā vai drīzāk gan – tās trūkumā?
