1946. gada 15. decembrī
Cīņā par karogu strādāts braši
Laikraksts publicē Latvijas K(b)P pilsētas komitejas biroja un pilsētas izpildkomitejas prezidija 1946. gada 10. decembra lēmumu, kurā lemts:
«1. Partijas pilsētas komitejas un pilsētas izpildkomitejas ceļojošo Sarkano Karogu, kas bija Linu vērptuves kolektīvam, nodot Cukurfabrikas kolektīvam (direktors b. Paļeško, partijas organizacijas sekretars b. Berežnojs, VK priekšsēdētājs b. Ozols), kas izstrādājamās produkcijas gada plānu veicis līdz Staļina Konstitucijas dienai par 179,2 procentiem.
2. Par kandidatiem ceļojošā Sarkanā Karoga iegūšanai uzskatīt:
a) Linu vērptuves kolektīvu (direktors b. Kudrjašovs, partijas organizacijas sekretars b. Ādiņa, VK priekšsēdētājs b. Zellis), kas izstrādājamās produkcijas gada plānu līdz Staļina Konstitucijas dienai veicis par 110,1 proc.;
b) 4. sakaru distances kolektīvu, kas novembrī sacensībā ieguvis pirmo vietu uz Latvijas dzelzceļa.
3. Atzīmēt sekojošu, līdz Staļina Konstitucijas dienai gada plānu veikušo pilsētas uzņēmumu labo darbu:
a) Poligrafijas tresta 23. tipografijas (direktors b. Štubis) – veicis gada plānu par 113,6 proc.;
b) Jelgavas pienotavas (direktors b. Krons) – 112,5 proc.;
c) Jelgavas maizes kombinata (direktors b. Autrups) – 108 proc.;
d) Upju kuģniecības remonta darbnīcas (direktors b. Michejevs) – 106,6 proc.;
e) Jelgavas pilsētas rūpkombināta (direktors b. Kozlinskis) – 103,1 proc.»
Lēmumu parakstījuši J.Straumītis, Latvijas K(b)P pilsētas komitejas sekretars, un Kleķers, pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs.
Divi klašu vakari
«Dobeles pamatskolas 7. klases vakarā skatījām kādu Brigaderes viencēlienu (Čaukstenes) klases audzēkņu izpildījumā. Dažas tēlotājas rādīja veiklu un atjautīgu tēlojumu. Savas lomas labi veica V.Štrause, G.Grūtupe un citas. No pārējiem priekšnesumiem atzinību guva dažas deklamacijas un klases kora dziesmas. Pēc priekšnesumiem rīkotāji un viesi kavējās kopīgās dejās un rotaļās,» laikrakstam «Zemgales Komunists» vēsta J.Ritums no Dobeles.
«Dobeles vidusskolas 12. klases vakaru ievadīja S.Ziemeļa referats par Dobeles skolu vēsturi. Izsekojis Dobeles skolu attīstības gaitai dažādos laikos, referents uzsvēra, ka padomju varas laikā Dobeles skolas kļuvušas lielākas un plašākas nekā iepriekšējos gados un to augšanai nākotnē vēl lielas iespējas. Referātam sekoja priekšnesumi. I.Klimpiņa un E.Pētersone dziedāja latviešu un krievu komponistu dziesmas. Labi sagatavotus vingrojumus līdztekās un ar lokiem rādīja klases meitenes. Pēc priekšnesumiem skolas direktors b. Miesnieks izteica atzinību klases vakara rīkotājiem. Direktors paziņoja, ka izlaiduma klases domraksti par tematu Mana nākotne Rīgā Latvijas vidusskolu pēdējo klašu skolēnu darbu starpā izpelnījušies ievērību ar labo laikmeta izpratni un novēlēja skolēniem ar labām sekmēm beigt vidusskolu, lai kļūtu par uz viņiem likto cerību piepildītājiem.»
Izmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
