Vasarā gana sivēnmātes. Vienkāršākais paņēmiens ir tās turēt trīs četras stundas ganībās piesietas, aplokā vai aiz elektriskā žoga.
Vasarā gana sivēnmātes. Vienkāršākais paņēmiens ir tās turēt trīs četras stundas ganībās piesietas, aplokā vai aiz elektriskā žoga. Tā var nodrošināt lielāko daļu no vajadzīgās barības un proteīna dienas devas. Rupjā un sulīgā ziemas barība tiek aizvietota ar ganību zāli vai zaļbarību, ko sivēnmāte noēd 4 – 6 kilogramus dienā.
Vasarā cūkas, atrodoties ganībās, sagādā maz rūpju. Parasti tās gana divas reizes dienā – no rīta līdz pusdienlaika karstumam un dienas otrajā pusē, kad karstums ir samazinājies. Katrā cēlienā gana pusotru divas stundas, jo, ganot ilgāk, cūkas sāk rakņāties. Kopā ar cūkām var laist arī sivēnus no divu nedēļu vecuma. Ganībās uzlabojas dzīvnieku veselība, samazinās produkcijas pašizmaksa.
Ganībās var laist arī barokļus, jo uzlabojas gaļas kvalitāte, speķis ir plānāks, var samazināt spēkbarības izēdināšanu par 25 līdz 27 procentiem. Ja barokļi saņem pietiekami daudz proteīna, dzīvmasas pieaugums dienā ir 500 līdz 600 gramu. Spēkbarību izēdina vienu līdz trīs stundas pēc atgriešanās no ganībām, lai neizstrādātos reflekss un cūkas pirms laika nebēgtu no ganībām. Tajās vai rakšanas aplokā uzceļ arī kādu būdu.
Agrākos laikos Latvijā cūkas vienmēr ganīja. Arī dainu tēvs Krišjānis Barons ir ganījis cūkas.
Cūkām vislabākās ir āboliņa, lucernas, zirņu, vīķu ganības. Arī ziemā bez šiem augiem nebūs veselīgu cūku, jo tiem ir plānāki šūnapvalki, tie ir vieglāk sagremojami, satur vairāk proteīna un neaizstājamās aminoskābes – lizīna.
Lai suķi ganībās neraktu, degunā var ievērt riņķi. Labi ir, ja kādā ganību stūrī atrodas peļķe, kur dzīvniekiem karstā laikā atvēsināties.
Pēc veterinārmedicīnas doktora Jāņa Uzuleņa «Rūpes par mājdzīvniekiem gada garumā»
