Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Latviešu biedrības namā Rīgā deputātiem, kas pirms desmit gadiem balsoja par neatkarības deklarāciju, pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņus.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Latviešu biedrības namā Rīgā deputātiem, kas pirms desmit gadiem balsoja par neatkarības deklarāciju, pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņus.
1990. gada 4. maijā no 201 Augstākās Padomes deputāta par Latvijas Neatkarības deklarāciju balsoja 138. Starp viņiem bija arī jelgavnieku ievēlētie Imants Geidāns, Indulis Bērziņš, Igors Movels, Gunārs Preinbergs un Andris Tomašūns.
Pasākums sākās ar dokumentālu īsfilmu, kurā iemūžināta 1990.gada 4.maija deputātu balsošanas rezultātu skaitīšana. Vēlāk pirms ordeņu pasniegšanas ar klusuma brīdi tika godināti tie četri deputāti, kas balsoja par deklarāciju, bet nu jau aizsaulē, – Ita Kozakeviča, Andris Līgotnis, Atis Kramiņš un Vilnis Eglājs.
Savā uzrunā prezidente atgādināja, ka pirms desmit gadiem Latvija demonstrēja pasaulei gandrīz neticamo, proti, ka vēstures gaitu var mainīt bez asinīm un vardarbības. Prezidente atgādināja izjūtas, kad visus vienoja pārliecība, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums. Viņa norādīja, ka neatkarīgi no tā, kādi katra dzīves ceļi bijuši pirms un pēc vēsturiskā balsojuma, deputātu izšķiršanās bija vēsturiska un drosmīga.
Pirms svinīgās ordeņa pasniegšanas ceremonijas Andris Tomašūns telefonsarunā «Ziņām» pauda, ka joprojām ir priecīgs par viņam pirms desmit gadiem dāvāto izdevību balsot par Latvijas neatkarību un gandarīts arī par apbalvojumu. Kā mēs šo neatkarību desmit gados esam pratuši izmantot, tas esot jau cits jautājums. Pašlaik no toreizējiem Augstākās Padomes deputātiem politikā darbojas aptuveni desmit procentu, piebilda A.Tomašūns.
Deklarācijas liktenis 1990. gada 4. maijā nebija zināms līdz pēdējam brīdim, kad pie Saeimas ļaudis ar aizturētu elpu gaidīja balsošanas rezultātus, lai pēc brīža ar sajūsmu sveiktu deputātus.
Deklarācijā deputāti asi nosodīja Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā, kvalificējot PSRS militāro agresiju 1940. gada 17. jūnijā kā starptautisku noziegumu, un pasludināja par spēkā neesošu 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju par Latvijas iestāšanos PSRS. Deputāti arī daļēji atjaunoja 1922. gada Satversmes darbību Latvijas teritorijā.
