Ikdienība mēdz būt spilgtāka par svētkiem
Aizvadītais 2016. paviršam kultūras un mākslas dzīves vērotājam pēc iepriekšējā, notikumiem pārbagātā Jelgavas 750. jubilejas gada varētu likties tāds «tukšais» jeb atslābuma gads, arī lielie Latvijas mēroga mobilizējošie pasākumi, kā Vispārējie vai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, šogad izpalika. Tomēr kultūras dzīve Jelgavā, lai arī bez ārējas pompozitātes, ritēja intensīvi un ar augstas kvalitātes zīmolu. Lai neapvainojas citu nozaru pārstāvji, bet vislielāko atzinību pelnījuši mūziķi.
Augstvērtīgas mūzikas gads
Jau pirms vairākiem gadiem Jelgavas bigbendam parādījies nopietns konkurents (un reizē arī sabiedrotais – vairāki projekti īstenoti kopā) Jelgavas kamerorķestra veidolā, un nopietni akadēmiskās mūzikas koncerti ar Mūzikas vidusskolas spēku piesaistīšanu gūst arvien lielāku ievērību – tie nenorit pustukšās zālēs, un skatītāji atšķirībā no dažas labas Rīgas koncertzāles ievēro labo toni un neaplaudē starp simfoniskā skaņdarba daļām.
Visur vajag entuziastus, nevar tikai gaidīt, kad pilsētas pašvaldības iestāde «Kultūra» kaut ko piedāvās. Jelgavas kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs Aigars Meri «Kultūru» burtiski «bombardē» ar saviem daudzajiem akadēmiskās mūzikas projektiem, ja vajag, piemeklējot labus un pat izcilus solistus. Šogad vien baudījām gan sera Džona Tavenera čella koncertu Maksima Beitāna izpildījumā, gan vairākus citus projektus, ieskaitot Raimonda Paula «Meža gulbju» svaigu interpretāciju, gan programmu «Panis Angelicus» gada nogalē Sv.Annas baznīcā, kur līdzās Cēzara Franka pasaulslavenajam skaņdarbam izskanēja arī mūsu pašu novadnieka Alvila Altmaņa tāda paša nosaukuma darbs ar autora saksofona solo.
Līdzīgi entuziasti ir arī kormūzikas projektu virzītājs Guntis Pavilons un visa Celmu dinastija 4. vidusskolā, kas rudenī priecēja ar Raimonda Paula autorkoncertu kora «Spīgo» sniegumā, bet gada nogalē ar skolas kolektīviem vien pieskandināja Sv.Annas baznīcu.Ražīgs bijis arī tēlotājmākslas gads, kur spēcīgu impulsu pašmāju māksliniekiem un intrigu skatītājiem deva Džemmas Skulmes personālizstāde un pašas latviešu mākslas primadonnas tikšanās ar skatītājiem Jelgavā.
Novērtējums
Diez vai sastapsim kultūras jomas pārstāvi (lai ko arī viņš neteiktu), kam citu vērtējums būtu vienaldzīgs. Jelgavas mākslas un kultūras izcilnieki nav palikuši bez ievērības – pilsētas augstāko apbalvojumu Goda rakstu 2016. gadā nopelnījuši arī vairāki kultūras pārstāvji. Pavasarī Pilsētas svētkos tos saņēma dzejnieks, publicists un īsprozas autors Aivars Eipurs, kā arī mākslinieks un dizainers Uldis Zuters.
Savukārt Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas priekšvakarā Jelgavas pilsētas Goda raksts pasniegts dzejniecei Rasmai Urtānei par ieguldījumu izglītībā, kultūrā un sabiedriskajā darbībā. Pie kultūras notikumiem jāpieskaita arī apbalvojums zvērinātam advokātam, kolekcionāram Normundam Rečam par ieguldījumu Jelgavas vēsturiskā mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā.
