Vietējās pašvaldības atzīst, ka audžuģimeņu kustība patlaban balstās uz entuziasmu, tāpēc būtu vēl vairāk jādomā par pienācīgu materiālo atbalstu.
«Lai gan brīžam ir sajūta, ka kļūst par smagu, savu lēmumu nenožēloju,» teic audžumamma Ināra (vārds mainīts), kura pirms pieciem gadiem savā paspārnē paņēma divus audžubērnus.
Viena vietā uzreiz divi
Sākumā viņa gribējusi tikai vienu – pašas trīs bērni jau izaudzināti un palaisti dzīvē, bet lauku mājā, kur Ināra dzīvoja kopā ar sirmo mammu, viena brīva istabiņa. Kāpēc gan to neatvēlēt kādam dzīves pabērnam?! Arī spēka un sirds siltuma pietiek, lai gan Inārai tobrīd bija tuvu 60.
«Esmu šķīrusies, bet noskaidroju, ka varu arī viena paņemt audžubērnu, un tas mani iedrošināja. Vērsos savā pagastā. Nokārtoju visas formalitātes, izgāju kursus, komisijas, noliku eksāmenus un dabūju sertifikātu. Tas nemaz nebija tik grūti. Izremontēju arī istabiņu un gaidīju bērnu. Gribēju, lai viņš būtu sākumskolas vecumā, lai būtu jau patstāvīgs un varētu pats doties uz skolu. Tas man bija diezgan liels šoks, ka no bērnunama piedāvāja uzreiz divus – brāli un māsu. Meitenei man nekas pat nebija sagatavots,» atskatās Ināra.
Jāpiebilst, ka sociālās aprūpes iestādēs nonākušie bērni lielākoties ir vairāki no vienas ģimenes un, atrodot viņiem audžuģimeni, brāļus un māsas nešķir. Arī Ināras audžubērniem ir kuplāka saime, bet vecākie bērni jau ir savā dzīvē. Diemžēl viņu finansiālā situācija nav pietiekami stabila, lai parūpētos par jaunākajiem, tāpēc to uzņēmusies Ināra.
Nejūt, kad ir auksti vai karsti
«Nemaz nebija tik viegli. Īpaši ar audžumeitu, kura joprojām mēdz noslēgties un nerunāt tā, ka neviens netiek klāt un jāgaida, kamēr pēc pāris dienām pati atvērsies. Vēl bērniem bija lielas bailes no tumsas. Atceros, kā pirmo reizi kopā devāmies uz teātra izrādi. Mirklis, kad nodzisa gaisma, bija briesmīgs – abiem plaukstas priekšā acīm, un sākas panika. Mana meita meitenīti uzreiz izveda laukā, bet zēnu paņēmu klēpī. Cik strauji sitās viņa sirsniņa! Nu jau ir daudz labāk. Taču bērni joprojām neapzinās, ka ir izsalkuši, un nejūt, vai ir karsts vai auksts. Vasarā var uzvilkt biezu džemperi, bet ziemā puspliki staigāt,» psiholoģiskās problēmas ieskicē Ināra, pati labi saprotot un liekot pie sirds citiem potenciālajiem audžuvecākiem – aprūpē saņemtie bērni savās bioloģiskajās ģimenēs, visticamāk, ir emocionāli un fiziski smagi cietuši. Tāpēc būs jābruņojas ar lielu mīlestību, pacietību un sapratni, lai šīs problēmas risinātu. Ināra stāsta, ka arī pašvaldība nodrošina psiholoģisko atbalstu un konsultācijas. Taču viņa vairāk izmanto regulāros kursus, kur tiek apskatītas dažādas bērnu audzināšanas tēmas. «Mani lielie bērni arī ir saistīti ar pedagoģiju un psiholoģiju. Kad pietrūkst padoma, vaicāju viņiem,» atklāj audžumamma. Viņa atzīst, ka pienāk arī tādi brīži, ka grūti valdīties. Tad viņa vienkārši ieiet savā istabā un lūdz bērnus kādu laiku netraucēt.
Sabiedrība vēl nav gatava
Par spīti kāpumiem un kritumiem, šo gadu laikā izdevies panākt lielu progresu. Cik iespējams, visur ņemti līdzi un iesaistīti, bērni kļuvuši daudz atvērtāki un drošāki. Apguvuši arī mājas soli – meita labprāt gatavo ēst, abi kārto istabas, pļauj piemājas mauriņu, bet dēlam īpaši padodas dažādi koka darbi. Viņš mājturības stundās uztaisījis skaistu putnu barotavu, rotu kārbiņu, gaļas dēlīti. Tāpēc Ināra audžudēlu vēlētos virzīt kokapstrādes jomā. Mācībās gan abiem varēja iet labāk. Taču gan puika, gan meitene ļoti skaisti zīmē, priecājas audžumamma. «Bērniem tuvojas pusaudžu gadi. Dzirdētas dažādas problēmas. Zagt nezog, nu bet melo. Taču mammas bērnu melus jau ātri atšifrē,» viņa pasmaida.
Kā audžuģimene Ināra no valsts saņem 113 eiro mēnesī, kā arī finansiālu atbalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Teorētiski pietiekot, bet tāpat bērnu audzināšanā aiziet līdzekļi no Ināras darba algas. Ne visas kaimiņu pašvaldības bāreņiem ļauj bez maksas izmantot savu sabiedrisko transportu.
«Sākumā arī es dzirdēju, ka esmu paņēmusi bērnus naudas dēļ. Tas bija ļoti sāpīgi, jo tā nav patiesība. Vai valsts atbalsts ir pietiekams? Tas ir diskutējams jautājums, jo būt audžuģimenei ir 24 stundu darbs – jāceļas arī naktī un jāklausās, vai bērni neklepo,» Ināra pozitīvi vērtē ieceri veidot profesionālas audžuģimenes, kuras par šo pienākumu veikšanu saņemtu atalgojumu un papildinātu savu darba stāžu. Viņai pašai gan tas vairs nešķiet aktuāli. «Man jau ir pāri 60. Vairs tik ļoti netieku visam līdzi. Galvenais ir palaist šos audžubērnus dzīvē,» savu lielo dzīves uzdevumu līdz galam apņēmusies pabeigt audžumamma.
Par tā saucamo deinstitualizācijas (DI) plānu, kura mērķis ir pēc iespējas samazināt bērnunamos mītošo skaitu, Ināra gan ir skeptiska. «Uzskatu, ka sabiedrība tam vēl nav gatava – kam uzņemties tādu atbildību un rūpes?! Lielākās cerības ir bērniem līdz trīs gadu vecumam,» viņa min.
Maksās par psihoterapiju
«Šis nebūt nav tas vieglākais pienākums, ne visi to spēj uzņemties, un tālab vēl jo vairāk priecē fakts, ka mūsu vidū atrodas tik daudzi, kas gatavi dot no sevis vēl kādam, kas nonācis grūtībās. Šobrīd novadā ir ap 60 aizbildņu un 18 audžuģimeņu, kurās kopā dzīvo ap 120 bērnu,» atzīst Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Rudaka. Viņa norāda – kopš novada izveides 2009. gadā pašvaldības politika konsekventi vērsta uz to, lai maksimāli nodrošinātu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, īpaši divus līdz trīs gadus vecu, aprūpi ģimeniskā vidē. Tāpat tradicionāli Ziemassvētku laikā tiek rīkoti sirsnīgi pasākumi, lai pateiktos par bez vecāku gādības palikušajiem sniegto atbalstu, rūpēm un mīlestību.
«Pašlaik audžuģimeņu motivācija vairāk vai mazāk balstās uz entuziasmu. Mūsu darbs ir nemitīgi domāt un radīt dažādus pabalstu un pakalpojumu veidus, kas ļautu kuplināt jau esošo audžuģimeņu un aizbildņu skaitu. Piemēram, šogad pašvaldība pirmo reizi īstenoja mācības aizbildņiem, kurās piedalījās un noslēgumā sertifikātus ieguva pirmie 22 aizbildņi. Domājot par atbalstu audžuģimenēm, ir skaidrs, ka ne tikai bērnam, bet arī vecākiem vajag piepildījumu, iespēju stiprināt iekšējos resursus, lielāka nepieciešamība ir tieši pēc psiholoģiskas palīdzības, jo bērni, kas nokļūst audžuģimenē, ir sarežģīti, katrs ar savu pieredzi. Tādēļ turpmāk pašvaldība plāno sarežģītākos gadījumos ģimenei nodrošināt arī pašvaldības apmaksātu psihoterapijas pakalpojumu,» stāsta Jelgavas novada pašvaldības Labklājības pārvaldes vadītāja Ilze Brakmane.
Jelgavas novada audžuģimenes un aizbildņi jau patlaban saņem gan psiholoģisko, gan dažādu finansiālo atbalstu. Piemēram, kopš 2014. gada maija pašvaldība sākusi 30 eiro mēnesī pabalsta izmaksu aizbildņiem par katru aizbildnībā esošo bērnu, kuram aizbildnība nodibināta ar Jelgavas novada bāriņtiesas lēmumu, atgādina pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone, piebilstot, ka šis lēmums ir ļoti būtisks, jo novadā dzīvo arī citu novadu aizbildnībā nodotie bērni. Tad viņiem tiek nodrošinātas tikai brīvpusdienas, ja viņi mācās Jelgavas novada izglītības iestādēs.
Finansiālais faktors nemotivē
Audžuģimeņu skaita ziņā Jelgavas novads ir būtiski izrāvies. Piemēram, Ozolnieku novadā ir tikai viena audžuģimene un 16 aizbildņi, informē pašvaldības pārstāve Evita Kairiša. Savukārt Jelgavā aizbildnība nodibināta 127 bāreņiem un ir trīs audžuģimenes, kuras rūpējas par četriem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Vēl 30 Jelgavā deklarētie bērni aug 15 audžuģimenēs citās pašvaldībās, piemēram, Alūksnes, Beverīnas, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Kandavas, Skrundas, Tukuma un Valmieras novadā. Arī tām tiek nodrošināts pašvaldības atbalsts, informē Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece Jeļena Laškova.
«Ņemot vērā mazo audžuģimeņu skaitu, profesionālo audžuģimeņu kustību veidošana ir aktuāla problēma Jelgavas pašvaldībā. Patlaban no valsts budžeta līdzekļiem audžuģimene saņem 113,83 eiro atlīdzību par pienākumu pildīšanu. Šis faktors vairs nav motivējošs audžuģimenes statusa saņemšanai un šo ģimeņu skaita palielināšanai. Tāpēc pašvaldībā notiek diskusijas par pabalstu apmēra palielināšanu un jaunu atlaižu un atvieglojumu ieviešanu audžuģimenēm, kuru dzīvesvieta deklarēta Jelgavas administratīvajā teritorijā un ārpus tās,» min J.Laškova.
Kopumā 2016. gadā sociālajai palīdzībai audžuģimenēm Jelgavā izlietoti 65,25 tūkstoši eiro. Mīkstajam inventāram – 6850, bērnu uzturam – 55,19 tūkstoši eiro, mācību piederumu iegādei – 1511 eiro, ēdināšanai pirmsskolas un vispārējas izglītības iestādēs – 1693 eiro. Papildus bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī pilngadību sasniegušajiem bērniem, kuri mācās, tiek piešķirts pabalsts Jelgavas pilsētas sabiedriskā transporta maksas segšanai simts procentu apmērā, nepārsniedzot piecus braucienus dienā. Kopumā šogad pabalsts tiek piešķirts 102 bērniem bāreņiem par kopējo summu 8253 eiro.
Tāpat audžuģimenēm nepieciešamības gadījumā nodrošinātas sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas, atbalsta grupa un izglītojoša grupa «Bērnu emocionāla audzināšana» un citi atbalsta pasākumi.
«Katru gadu sociālā darbiniece Guna Ziemele tiekas ar audžuģimenēm, lai pārrunātu aktuālos jautājumus, pārbaudītu dzīvesvietu un izvērtētu, kā tiek izpildīts pakalpojuma līgums, kā arī uztur nepārtrauktu kontaktu ar audžuģimenēm. Tāpat Jelgavas dome sniedz finansiālu atbalstu nevalstiskajām organizācijām, kuras organizē pasākumus audžuģimenēm, kā arī informatīvās kampaņas audžuģimeņu kustības veicināšanai Jelgavas pašvaldībā,» stāsta J.Laškova.
«Ziņas» jau rakstīja, ka no nākamā gada 1. janvāra palielināts atbalsts adoptētājiem un aizbildņiem par bērnu aprūpi. Turpmāk pabalsts bērna uzturēšanai noteikts vienādā apmērā gan audžuģimenē, gan aizbildnībā esošiem bērniem. Tā katram no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam tiks noteikts pabalsts 25 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas (2017. gadā – 95 eiro, ievērojot plānoto minimālās darba algas apmēru – 380 eiro). Savukārt katram bērnam no septiņiem līdz 18 gadiem šis pabalsts būt 30 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas (114 eiro).
Pašvaldību atbalsts audžuģimenēm
Jelgavā
Pabalsts katra bērna uzturam – 5,69 eiro dienā.
Vienreizējs pabalsts mīkstā inventāra iegādei – 150 eiro, ievietojot bērnu audžuģimenē.
Pabalsts apģērba iegādei – 100 eiro katram sešu mēnešu periodam.
Pabalsts ēdināšanai vispārējās izglītības iestādē mācību gada laikā – 1,42 eiro dienā.
Pabalsts pirmsskolas izglītības iestādes ēdināšanas pakalpojuma apmaksai – ne vairāk kā 50 eiro mēnesī 11 mēnešus gadā. Pabalsts individuālo mācību piederumu iegādei, sākoties mācību gadam, ja pabalsts pieprasīts no 1. jūlija līdz 30. septembrim, – 57 eiro vispārējās izglītības iestāžu klātienes izglītojamajam un 29 eiro piecus, sešus gadus vecam bērnam, kurš apgūst obligāto pirmsskolas izglītības programmu.Pabalsts 15 eiro apmērā mēnesī izglītības iestādes profesionālās ievirzes programmas dalības maksas izglītojamajam.
Ozolnieku novadā
Ikmēneša pabalsts bērna uzturam – 350 eiro par katru bērnu, ja ģimene deklarēta novada teritorijā, un 250 eiro, ja deklarēta citas pašvaldības teritorijā. Vienreizējs pabalsts bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei – 143 eiro, kad bērns tiek ievietots audžuģimenē.Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu – 50 eiro mēnesī neatkarīgi no audžuģimenē ievietoto bērnu skaita.
Jelgavas novadā
Ikmēneša pabalsts bērna uzturam – 143 eiro.
Pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegāde bērnam – 258 eiro gadā, no kuriem 129 eiro izmaksā piecu darba dienu laikā no līguma par bērna ievietošanu audžuģimenē parakstīšanas dienas. Sākot ar septīto ievietošanas mēnesi – 21,50 eiro mēnesī.
Bezmaksas pusdienas bērniem, kas atrodas aizbildnībā vai aug audžuģimenēs novadā un apmeklē novada izglītības iestādes.
