Jelgavas centrā, kur Driksas ieliņa savieno divus nozīmīgus objektus – autoostu un lielveikalu «Laimdota» –, pamazām rodas patīkams un gājēju iecienīts pilsētas stūrītis.
Jelgavas centrā, kur Driksas ieliņa savieno divus nozīmīgus objektus – autoostu un lielveikalu «Laimdota» –, pamazām rodas patīkams un gājēju iecienīts pilsētas stūrītis.
Jauko noskaņu ar puķu tirgotājām, saldo smaržu no konditorejas «Silva» un nelielo veikaliņu rindu bojā, šķiet, jau uz mūžu Jelgavas centrā palikušie «kurjatņiki». Bet Herta neskatījās uz to pusi un, iebāzusi degunu maijpuķīšu pušķīti (Ls 0,20), stūrēja uz savu iecerēto mērķi – kafijas un tējas veikaliņu «Aromāts». Viņa tur nebija pirmo reizi. Pirms dažiem gadiem tā Jelgavā bija gandrīz vai vienīgā vieta, kur tik lielā izvēlē varēja iegādāties tēju, kafiju, mazliet vēlāk arī garšvielas.
Patīkami, ka ar katru gadu palielinās veikalā nopērkamo preču sortiments. Bez iepriekšminētā tur tiek piedāvāti arī Austrumu saldumi (tie gan ražoti tepat Daugavpilī – i/u «BONADE A»), dažādu ķīseļu un krēmu sausie pusfabrikāti, etiķi un esences, glītas dāvaniņas – krūzītes, kafijas un tējas kārbiņas.
Kādreiz veikalā mazliet kliboja apkalpošanas kultūra un pārdevēju zināšanas par pārdodamo, bet pēdējā laikā Herta par to nevarēja teikt neviena slikta vārda.
Hertas garšvielu krājumos bija beidzies «Mc Cormick» «Itāļu salātu maisījums», kas ļoti labi noder, gatavojot salātu mērces. Uz iepakojuma gan ir rakstīts, ka ēdamkarote garšvielu jāsajauc ar noteiktu daudzumu eļļas, etiķa un ūdens. Hertas praksē bija pierādījies, ka ar maisījumu vienkārši var pārkaisīt svaigos dārzeņus, bet eļļu, etiķi vai citronu sulu pieliet pēc tam. Starp citu, ļoti labi garšo, ja lapu salātus pārlej ar balto jogurtu, kurā iemaisa šo maisījumu. Šoreiz garšvielu varēja nopirkt arī paciņā, nevis stikla trauciņā (Ls 0,65). Tas ir praktiski, jo cik tad ilgi var maksāt par viņai nevajadzīgajām stikla burciņām?
Vēl Herta ieraudzīja stendiņu ar «Anniņas» garšvielām. Tur bija arī dažādu garšaugu maisījums bez sāls (paciņa maksā Ls 0,75). Tā kā vienā sieviešu žurnālā tieši tam tika dots visaugstākais vērtējums, Herta nekavējoties nopirka divas paciņas – sev un draudzenei.
Patīkami, ka «Aromātā» blakus padārgajām ārzemju firmu garšvielām ir nopērkamas tepat fasētās, jo Hertai nemaz nav svarīgi iebērt piparus dzirnaviņās no skaistas un dārgas pudelītes. Tādi paši piparu graudiņi ir arī papīra tūtiņā par Ls 0,15.
Tikusi galā ar garšvielām, Herta pievērsās tējām. Šoreiz viņa bija nolēmusi pagaršot par ļoti veselīgu atzīto zaļo tēju. Kā patīkamu dzērienu Herta to atcerējās no kāda tūrisma brauciena uz Vidusāziju vēl pirms daudziem gadiem, bet, mēģinājusi tēju nobaudīt tepat, vīlās. Iespējams, kaut kas nebija kārtībā ar dzēriena uzliešanas tehnoloģiju. Kad pārdevēja ieteica pagaršot zaļo aromatizēto tēju «Mēness gaisma», Hertai riskēja un vēlāk saprata, ka nav vīlusies. Patīkami, ka «Aromātā» visas sveramās preces var nopirkt arī ļoti nelielā daudzumā, kaut vai 10 gramu. Tas dod iespēju tās nogaršot un vēlāk pirkt vairāk vai nepirkt nemaz.
Patīkamajā atmosfērā Herta iedzēra tasi karstas šokolādes (Ls 0,30) un palūdza samalt 100 g kafijas pupiņu. Malkojot karsto dzērienu, Herta nopūtās:
– Ne sliktāk kā smalkajos Rīgas kafijas veikalos!
Diemžēl, saņemot čeku, viņa saprata – laikam tomēr tā nebūs. Par 100 g kafijas malšanu bija jāmaksā septiņi santīmi. Vai nebūtu tā kā par daudz? Cik Hertai zināms, Rīgā par šo pakalpojumu naudu parasti neņem.
