Tiesas prāvas nebeidzas pirmajā instancē
Šogad Zemgales apgabaltiesā un Jelgavas tiesā sabiedrībā plašāku rezonansi izraisīja prāvas, kas saistās ar civilstrīdiem, kuros iejaukta Jelgavas novada un Jelgavas pašvaldība un tās pakļautībā strādājošās iestādes.
Daukšu lieta ieilgst
Divas reizes šogad tiesā zaudēja Jelgavas novada pašvaldības juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers, kas apstrīdēja Bratkus ģimenes īpašumtiesības uz Aspazijas dzimtajām mājām – Zaļenieku pagasta Daukšām – un tām piederošajiem 64 hektāriem aramzemes. Pašvaldība, pamatojoties uz agrāk slēgtajiem līgumiem, šo īpašumu nolēma atpirkt no Tālivalža Bratkus par 1998. gada cenu. Kopš tā laika aramzemes vērtība augusi aptuveni piecpadsmit reižu. Gan Jelgavas tiesa, gan Zemgales apgabaltiesa nosprieda, ka T.Bratkus ir labticīgs Daukšu ieguvējs. Tomēr Zemgales apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzēts Augstākajā tiesā. Tas var nozīmēt, ka vēl apmēram pusotru gadu Daukšu īpašumu nebūs iespējams ierakstīt Zemesgrāmatā (kas nebija izdarīts jau 18 gadu) un tādējādi ekskursantiem būs apskatāms tikai Daukšu plašais, glīti koptais pagalms. Pati ēka pagaidām ne. Proti, remontam ir vajadzīga būvatļauja, ko izdod tikai tajos īpašumos, kas ierakstīti Zemesgrāmatā.
Ilgāk par gadu taisnību nemeklē
Gan Jelgavas tiesā, gan Zemgales apgabaltiesā 2016. gadā skatīta lieta, kas saistīta ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes dusmām uz Mazlauku «driftotājiem». Strīds bija par to, vai Z.Caune ir iesitis vienam no Mazlauku jauniešiem. Par to, ka konfliktsituācijā 2015. gada jūnija naktī šis jauneklis bija saņēmis sitienu pa seju, šaubījās tikai Z.Caunes advokāts. Galu galā Zemgales apgabaltiesa 2016. gada jūlijā nosprieda, ka vainīgo vairs nevajag meklēt, jo administratīvajai apsūdzībai, kas saistīta ar viegliem miesas bojājumiem, iestājies noilgums.
Bez tiesāšanās šogad neiztika arī Jelgavas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs, kuram jūnijā Jelgavas tiesa piesprieda naudas sodu 5550 eiro apmērā, apsūdzot krāpšanā ar medicīnas dokumentiem. Apsūdzībā teikts, ka tādējādi A.Ķipurs centies izlīdzēt kādai personai, lai tā varētu dabūt atpakaļ naudu par neizmantotām lidmašīnas biļetēm. A.Ķipurs ir pārsūdzējis Jelgavas tiesas spriedumu. Zemgales apgabaltiesā šo lietu skatīs februārī.
Celtās apsūdzības neatzīst
2016. gada februārī pēc pašas vēlēšanās darbu atstāja agrākā Jelgavas poliklīnikas vadītāja Anna Zīverte, kuru prokuratūra saukusi pie kriminālatbildības. Viņa tiek apsūdzēta par to, ka mantkārīgā nolūkā prettiesiski izlietojusi uzņēmuma līdzekļus, izdevusi rīkojumus un veikusi pirkumus, kas radījuši būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm. Viņas apsūdzība saistās ar dārgu apģērbu un skaistumkopšanas līdzekļu pirkumiem ārzemēs, kā arī poliklīnikas darbinieku braucieniem uz ārzemēm, kas pēc satura visai nosacīti atbilda darba komandējumiem. Prokuratūra prasa mantiskā kaitējuma kompensāciju gandrīz 22 tūkstošu eiro apmērā. A.Zīverte pret viņu celtās apsūdzības neatzīst un teic, ka darbojusies tikai poliklīnikas interesēs. Process turpināsies 2017. gadā.
Tiesāšanās vēl nav beigusies arī par Jelgavas novada domes 2015. gada 28. janvāra lēmumu atļaut uzņēmumam SIA «East-West Finances» Kalnciemā būvēt nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. Mēneša laikā šo pašvaldības lēmumu Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja deviņi Kalnciema iedzīvotāji, kuri uzskata, ka šī rūpnīca nodarīs kaitējumu apkārtējai videi un apdraudēs viņu veselību. Lai arī jau otrā tiesu instance – Administratīvā apgabaltiesa – 21. decembrī lēma par labu pašvaldībai un projekta attīstītājiem, vēl 2017. gada janvārī pastāv iespēja lietu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
21. decembrī Jelgavas tiesa sāka skatīt krimināllietu par 2015. gada 7. decembra rītā pie daudzdzīvokļu mājas Satiksmes ielā izdarīto slepkavību, kad ar šāvieniem mugurā tika nogalināts 40 gadu vecs jelgavnieks. Process turpināsies nākamgad.
Amatu maiņa 2016. gadā
Augusta beigās par Ozolnieku novada pašvaldības uzņēmuma «Ozolnieku KSDU» valdes priekšsēdētāju konkursa kārtībā tika izraudzīts Rihards Zakrepskis, kas tur strādāja par projektu vadītāju. Šo vadītāja maiņu aizēnoja kāds pārpratums. Proti, piepeši augustā desmit novadā renovēto māju iedzīvotājiem papildus tika pieprasīti 106 tūkstoši eiro, kas it kā «grāmatvedes kļūdas dēļ» nebija iekļauti renovācijas tāmē. Galu galā vēl G.Jaunsleiņa vadītā uzņēmuma valde pieņēma lēmumu, ka šī nauda netiks prasīta no dzīvokļu īpašniekiem, bet gan norakstīta «Ozolnieku KSDU» zaudējumos. G.Jaunsleinis darbu pašvaldībā turpina Lielvārdē, kur starp 23 amata pretendentiem viņš tika izraudzīts par novada izpilddirektoru.
Septembrī Jelgavas tiesā sāka strādāt tiesnesis Andris Škutāns, kas līdz tam strādāja Dobeles tiesā. Savukārt decembrī par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi tika apstiprināts Aigars Sniedzītis, kas līdz šim bija Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata izpildītājs.
Septembrī par Sesavas pagasta pārvaldnieku kļuva agrākais pagasta pārvaldes saimniecības daļas vadītājs Staņislavs Matuss, kas pašvaldībā strādā jau vairāk nekā 20 gadu. Pārvaldnieka amatā viņš nomainīja banku speciālistu Aigaru Krastiņu, kas pirms darba pašvaldībā bija DNB bankas Jelgavas filiāles vadītājs. A.Krastiņš pārgāja darbā uz Jelgavas novada Izglītības pārvaldi.
Decembrī darbu Jaunsvirlaukas pagasta padomē pārtrauca pārvaldniece Solveiga Arnīte. Viņas amata pienākumus pildīs Iveta Strēlniece. Šogad direktori mainījās Vircavas vidusskolā, kur pēc 32 gadu darba pensijā devās Ināra Vīgante. Viņas vietā, jauno mācību gadu sākot, sāka strādāt Eva Fišere, kas pirms tam strādāja Jelgavas novada Izglītības pārvaldē.
Jūnijā pensijā devās arī Elejas pagasta pārvaldnieks vairākkārt ievēlētais pagasta padomes priekšsēdētājs Leonīds Koindži-Ogli. Viņu šajā nomainīja jurists Ingus Zālītis, kurš ir atgriezies savā dzimtajā pusē un pirms tam dienēja kriminālpolicijā.
