Deputātam izsūtīts e-pasts. Vai saņemsi atbildi?
Apcerīgās gadumijas noskaņās 15. decembra vakarā uz adresēm, kas publicētas pašvaldību mājaslapā, tika izsūtītas elektroniskā pasta vēstules Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldību deputātiem. Vēstulēs bija lūgums izvērtēt aizejošo gadu un jautājums par balotēšanos nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 3. jūnijā.
Gan Saeimā, gan pašvaldībās deputātu saziņai ar žurnālistiem piepalīdz sabiedrisko attiecību speciālisti, taču šoreiz «Zemgales Ziņas» gāja ceļu, kāds iespējams jebkuram. Saskaņā ar likumu katram deputātam ir skaidri noteikti pieņemšanas laiki. Tautas priekšstāvji arī saņem iesniegumus, kas tiek iegrāmatoti un uz kuriem divu nedēļu laikā jāsniedz atbildes. E-pasta vēstules paliek tādai kā neformālai saziņai, kas īsti nav reglamentēta. Taču, ja e-pasta adreses ir publicētas mājaslapā (vai arī to adreses loģiski var izgudrot), tām droši vien varētu atrasties sava vieta demokrātijas procesā.
No Ozolnieku domes deputāta Ilgvara Leča e-pasta gan tika saņemta vēstule, kurā šāds žurnālista sūtījums tika vērtēts kā neētisks spams, kas nav deputāta atbildes vērts. Taču šajā atbildē ir arī sava pozitīvā nots. Proti, adrese [email protected] darbojas un ļoti iespējams, ka, piemēram, vēlētājs no Ozolniekiem saņems laipnu deputāta atbildi.
No 47 deputātiem izsūtītajām vēstulēm 24 aizgāja pa tukšo jeb uz tām netika saņemta nekāda atbilde. Šoreiz netika pētīts, vai tā cēlonis ir tehniskas vai cilvēciskas problēmas. Taču prieks bija par vēstulēm un labiem vēlējumiem, ko no deputātiem tomēr saņēmām. Ozolniekos pastu skatās arī domes priekšsēdētājs
«Ziņu» atbildības zonā augstākā amatpersona, par kuru var droši teikt, ka viņš pārskata savu pašvaldības mājaslapā publicēto e-pasta adresi, ir Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis, kurš pārstāv Latvijas Zemnieku savienību. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās viņš plāno piedalīties, jo «ieceru ir daudz» un vēlme «strādāt sava novada labā» arī. Tālāk P.Veļeckis raksta: «2016. gads, kā jebkurš cits, pašvaldībā bija piesātināts ar daudziem darbiem un notikumiem. Kā ievērojamākos var minēt vairākas jubilejas. Garozas pamatskolai – 130 gadu, Ozolnieku vidusskolai – 170 gadu, pirmsskolas izglītības iestādei «Saulīte» – 25 gadi, Ozolnieku Tautas namam – 25 gadi. Ānes kultūras namā norisinājās Ozolnieku un Jelgavas novada 15. grāmatu svētki. Par tradīciju kļuvuši novada svētki, velotūres, auto orientēšanās, iedzīvotāju spartakiāde, skrējēju kluba pasākumi un vairāki sporta turnīri.
Pašvaldība turpināja sakārtot novada infrastruktūru, izbūvējot gājēju celiņu saules ielā Brankās, rekonstruējot Kopielu un Zemgales ielu Ozolniekos. Uzsākta arī Celtniecības ielas rekonstrukcija. Veicot šos darbus, tiek izbūvēti arī komunikāciju tīkli un apgaismojums. Šogad Ozolnieku iedzīvotāji saņem siltumu no ar Kohēzijas fonda atbalstu uzceltās šķeldas katlumājas, bet Ānes ciema dzīvokļos ieplūst siltums no jaunās konteinertipa katlumājas. Āneniekiem ir tīrs ūdens no jaunā urbuma ar atdzelžošanas iekārtu.
Protams, daudzas pašvaldību iestādes saņēma investīcijas gan telpu remontam, gan vides uzlabošanai. Īpaši veiksmīga sadarbība izveidojās ar valsts akciju sabiedrību «Latvijas valsts ceļi», noslēdzot vairākus līgumus, kuri ļauj nākotnē izbūvēt apli Skolas un Rīgas ielas krustojumā. Tiks izbūvētas autobusu pieturas, sakārtots apgaismojums Rīgas ielā Ozolniekos un Emburgā, kā arī uzsākta gājēju celiņa no Ozolniekiem līdz Brankām projektēšana.
Kaut kas arī nav izdevies – uz jauno gadu pārcelta iecere par piebūvi pirmsskolas izglītības iestādei «Bitīte», ielu sakārtošana Raubēnos, laika apstākļu dēļ apstājušies darbi Celtniecības ielā.
Šogad pirmo reizi tika apdrošināta pašvaldības darbinieku veselība.
Daudz darbu vēl ir priekšā – ūdensapgādes un kanalizācijas projekti Garozas, Dalbes un Ozolnieku ciemā, kā arī mērķtiecīga ielu rekonstrukcija. Joprojām nav atrisināts jautājums ar vietām bērnudārzos, trūkst telpu Ozolnieku vidusskolai un Mūzikas skolai. Top projekti apgaismotai slēpošanas trasei un atpūtas vietai «Jāņu pļava» ar piegulošām teritorijām.»
Uztraucas par rindām novada bērnudārzos
Viens no aktīvākajiem Ozolnieku novada domes deputātiem Ģirts Neija, kurš pārstāv Zaļo partiju, pievienojas domes priekšsēdētājam P.Veļeckim, minot, ka «ne tikai aizejošais, bet arī iepriekšējie pāris gadi bijuši pašvaldībai visai piesātināti un darbīgi, nav trūcis ne izaicinājumu, ne pārmaiņu».
«Pats esmu bijis iniciators vai aktīvs dalībnieks ceļu attīstības programmas izveidošanā, dzīvokļu saimniecības sakārtošanā, sporta nodaļas izveidošanā, debitoru kontroles sistēmas ieviešanā un latviešu valodas kursu nodrošināšanā Ānē. Arī bezmaksas pusdienu nodrošināšana skolās un bērnudārzos ir viens no Zaļās partijas solījumiem,» pozitīvo min Ģ.Neija.
Kritiski deputāts atzīmē, ka turpmāk Ozolnieku novadam vajag aktīvāk izmantot ES fondu naudu, kā arī uzlabojama sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām. Viņaprāt, arī saikne ar iedzīvotājiem nav pietiekami cieša. «Par komunālā uzņēmuma OKSDU darbību brīžiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Pavisam neattaisnojams ir fakts, ka joprojām nav likvidētas rindas uz bērnudārziem,» raksta Ģ.Neija. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās viņš piedalīsies.
Nav mierā ar «Ezerkrastu» pirkšanu
Ozolnieku novada deputāte Dina Tauriņa paškritiski spriež, ka diemžēl spilgtu un plašākai novada iedzīvotāju daļai nozīmīgu sasniegumu viņas politiskajā darbībā 2016. gadā nebija daudz. «Pozitīvs piemērs ir Ozolnieku novada iestādēs strādājošo veselības apdrošināšana, priecē daudzbērnu ģimeņu biedrības darbība, tās pasākumos iesaistīta visa Tauriņu ģimene,» viņa raksta. D.Tauriņa lepojas ar padarīto Mūzikas skolā, kuru pati dibināja un vada jau desmito gadu. Deputāte domā, ka viņai pietiks ikvienam tautas kalpam vajadzīgās drosmes un godaprāta, lai kandidētu arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās. To viņa piekritusi darīt, pārstāvot Nacionālo apvienību. Šajā Ozolnieku domē D.Tauriņa ievēlēta kā «Vienotības» pārstāve. Līdz šim gan viņa nav bijusi nevienas partijas biedre.
Nākamajās vēlēšanās plāno balotēties arī Ozolnieku domes deputāts no Nacionālās apvienības Guntars Akmentiņš, kurš par pašvaldības panākumu 2016. gadā uzskata Ānes ciema katlumājas uzbūvēšanu. Viņaprāt, Mērfija balva Ozolnieku domei pienāktos par lēmumu par 71 tūkstoti eiro pirkt Zemesgrāmatā neierakstīto ūdensslēpošanas bāzi «Ezerkarsti». G.Akmentiņš piebilst, ka 2017. gadā beidzas termiņš pašvaldības līgumam par privātīpašumu «Vīgriezes», kur darbojas Salgales Mūzikas skola un pagasta pārvalde.
Ar «Ziņām» sazinājās Ozolnieku novada deputātes Dina Štelmahere un Rita Barona, taču savas gadumijas domas vēstulē nevēlējās paust.
Pēdējā brīdī pirms raksta nodošanas atrakstīja Ozolnieku novada domes deputāts Jānis Kažotnieks, kurš bija saņēmis kolēģa pārsūtījumu. Pašvaldībā uzdoto e-pasta adresi viņš pārlūko reti, jo parasti «pastkaste bija tukša». Viņš domā kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Atbild tikai uz vēlētāju vēstulēm
Līdzīgi kā Ozolniekos D.Štelmahere un R.Barona e-pastā saviem vēlētājiem ir atsaucīgas, taču mums gadumijas viedokļa ziņā atturīgas ir Jelgavas novada domes deputātes Aija Tračuma un Anita Klupša (abas no Latvijas Reģionu alianses).
Toties Jelgavas novada deputāte no Latvijas Zemnieku savienības deputāte Valda Sējāne uzrakstīja pat ar filozofisku atziņu bagātinātu vēstuli. Proti: «Jo vairāk dari, jo vairāk parādās nepaveiktās lietas un turpmāk darāmie darbi. Tā diemžēl dabā iekārtots.» V.Sējāne uzskata, ka 2016. gadā deputāti aktīvi darbojušies viņas vadītajā Pašvaldības mantas novērtēšanas, aprites un atsavināšanas komisijā. Tādējādi iedzīvotāji, iegūstot savā privātīpašumā dzīvokļus, zemi, automašīnas un citu mantu, sāk pret to attiekties mazliet citādi. V.Sējāne teic, ka, braucot pa novadu, šo attieksmi var pat ar aci redzēt. Viņa piebilst, ka 2017. gadā iesāktais darbs tiks intensīvi turpināts. «Es būtu ar mieru kandidēt arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, bet tas, protams, ir atkarīgs no vēlētāju gribas un mana darba vērtējuma,» raksta V.Sējāne.
Biznesa projektus vēlētos vairāk
Latvijas Zemnieku savienības deputāts Modris Jansons aizvadīto gadu vērtē kā notikumiem un darbiem bagātu gan paša saimnieciskajā dzīvē, gan sabiedriskajā un politiskajā darbībā.
Viņš, būdams deputāts, konsekventi aizstāvējis pozīcijas viedokli un izvairījies no neauglīgiem strīdiem. M.Jansons pieturas pie iepriekšējos gados nospraustajiem mērķiem pašvaldības apsaimniekoto zemes īpašumu un dzīvojamo platību samazināšanas virzienā. «Dzīvokļu komisijā ir apzināts pašvaldības sociālo vajadzību nodrošināšanai nepieciešamais fonds. Taču pārējo dzīvokļu atsavināšana rit ar ļoti cilvēcīgiem nosacījumiem,» raksta M.Jansons. «Iesaistoties vairākās darba grupās, esmu palīdzējis jautājumu kārtošanā uzņēmējiem, piedalījies sarunās ar Moldovas, Baltkrievijas, Polijas un Lietuvas politiķiem un uzņēmējiem kontaktu un sadarbības modeļu meklējumos. Piedalījos arī sabiedriskos pasākumos Sesavas, Elejas, Vircavas, Platones, Līvbērzes, Valgundes, Zaļenieku, Glūdas un, protams, savā Jaunsvirlaukas pagastā. Tajos iedzīvotāju paustie viedokļi līdztekus nevalstisko organizāciju prasībām ir veidojuši manu spriedumu un rīcības bāzi deputāta darbā. Esmu gandarīts par domes speciālistu profesionālo darbu, ar opozīcijas spiedienu nācies pastiprināti analizēt daudzu nodaļu darbību, tomēr pārmetumi lielākoties ir nepamatoti,» piezīmē M.Jansons.
Partnerība «Lielupe» viņam divās sesijās uzticējusi 43 uzņēmējdarbības projektu vērtēšanu. «Projektu autoriem netrūkst ne ideju, ne dūšas tos virzīt un īstenot,» ar prieku raksta M.Jansons. Tomēr viņš domā, ka projektu iesniedzēju varētu būt vairāk – tas palielinātu konkurenci un celtu kvalitāti.
M.Jansons ir gandarīts, ka savu politiķa un uzņēmēja pieredzi var nodot studentiem, tā interesē arī jauniešus un Valsts nodarbinātības dienesta rīkoto kursu apmeklētājus. «Domāju, ka mans saimnieka skatījums uz darbu, sabiedrības attīstības un pašpārvaldes procesiem, pieredze un pienākuma apziņa ļauj domāt par kandidēšanu nākamajās pašvaldību vēlēšanās uz vietu Jelgavas novada domē,» secina M.Jansons.
Kārlis Rimša: «Reālā vara ir juridiskajai firmai»
Jelgavas novada domē bieži vien opozīcijā esošais deputāts no Latvijas Reģionu apvienības Kārlis Rimša e-pasta vēstulē raksta īsi un skarbi: «Man nav pieņemami, ka demokrātiskā Latvijas valstī Jelgavas novada dome ir pieļāvusi, ka reālā vara atrodas ne domes, ne domes priekšsēdētāja, ne izpilddirektora, bet gan privātas juridiskas firmas «Lagzdiņa un Jēgera juridiskie pakalpojumi» (tā novada pašvaldībai sniedz ārpakalpojumu – red.) ziņā. Apstiprinājumu šādai atziņai vislabāk raksturo izdarības ar Daukšu zemes īpašniekiem un īpatnējais trīs gadu garumā ievilktais Lielvircavas kultūras nama iegādes veids.
Atklāti par to runāt uzdrošinās tikai retais. Uzskatu, ka šādu kārtību var un vajag mainīt, tādēļ nākamajās vēlēšanās noteikti piedalīšos.»Līdzīgi «graujošu netaisnību un nepieļaujamu attieksmi pret iedzīvotājiem» Jelgavas novada pašvaldības darbā redz deputāte no sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» Irina Dolgova.
«Viegli būtu atmest ar roku problēmām, bet tas nav mana rakstura cienīgi. Grūtības manī raisa tikai azartu tās pārvarēt. Strādāt savai tautai un darīt godu savam novadam – tas ir svarīgākais uzdevums vakar, šodien un rīt. Esmu deputāts, lai palīdzētu līdzcilvēkiem, un nespēju attaisnot tos kolēģus, kuri, nonākot domē, pārstāv tikai savas intereses,» I.Dolgova pamato lēmumu kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Nomāc nestabilitāte un nezina, vai kandidēs
Nobažījies gan ar Jelgavas novadā, gan arī pasaulē notiekošo ir «Vienotības» deputāts Madars Lasmanis. «Jelgavas novada attīstības rādītāji nav iepriecinoši. Arī 2016. gadā iedzīvotāju skaits turpināja sarukt. Tā sekas jau tagad jūt uzņēmēji, jo trūkst darbaroku. Novads, protams, var lepoties ar vērienīgi apgūtiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tajā pašā laikā vēl daudz jāstrādā uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un uzlabošanā, lai arī rīt un parīt novadā būtu iedzīvotāji, kuri par lielām investīcijām izveidotos infrastruktūras objektus varētu izmantot,» raksta M.Lasmanis.
Par 2017. gada uzdevumiem deputāts spriež, ka nopietni jāsāk diskutēt par novada skolu tīkla optimizāciju ilgtermiņā. Viņš uzskata, ka ir sasniegta kritiskā robeža pašvaldības ceļu uzturēšanā, tādēļ pašvaldībām būtu jāpanāk risinājums valdībā. «Daudz esam paveikuši mājražošanas attīstībā, taču nav pietiekami strādāts ar lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir galvenie jaunu darbavietu radīšanā. Tāpat vēl arvien novadā netiek strādāts, lai piesaistītu ārzemju investorus. Tas nekavējoties jāmaina,» raksta M.Lasmanis.
«Regulāri saņemam iedzīvotāju sūdzības par pašvaldības pakalpojumu kvalitāti. Visvairāk, protams, par Jelgavas novada KU, daudz darāmā ir arī pārējām struktūrvienībām. Šīs problēmas mazināšana notiek pārāk lēni,» atzīst M.Lasmanis.
Par dalību nākamajās pašvaldību vēlēšanās, viņaprāt, spriest vēl pāragri. «Partijām pašlaik ir maza interese par Jelgavas novada krēsliem. Savukārt likums neļauj balotēties bez partiju atbalsta. Ja būs politiskie spēki, kas vēlēsies pārmaiņas novadā, tad vēlēšanās piedalīšos, bet, ja visi būs apmierināti ar esošo situāciju, tad laikam sanāk negatīva atbilde,» secina M.Lasmanis.
Auguši Jelgavas rūpniecības uzņēmumi
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, kas ievēlēta no Latvijas Zaļo un zemnieku savienības, ir gandarīta, ka 2016. gadā darbību paplašināja pilsētas metālapstrādes uzņēmumi «AKG Thermotechnik Lettland», «SFM Latvia» un TS «Rīga». «Viens no šo uzņēmumu attīstības priekšnoteikumiem ir iespēja iegūt Jelgavā augstākajiem standartiem atbilstošu profesionālo izglītību, kā arī paaugstināt kvalifikāciju metālapstrādes mācību parkā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā,» raksta R.Vectirāne.
Viņu priecē arī LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku veiksmīgā sadarbība ar uzņēmējiem, radot jaunus produktus un risinājumus, kurus turpmāk izmantos arī mūsu valsts bruņotie spēki. Skolēnu sasniegumi mācību uzņēmumos un uzvaras starptautiskos konkursos liecina, ka spējam piedāvāt atbilstošu vidi un zināšanas topošajiem uzņēmējiem.
«Sociālajā jomā šogad esam paplašinājuši pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāstu, atklājot dienas centru personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas dos nozīmīgu atbalstu šo bērnu vecākiem.Veikti visi priekšdarbi, lai jau nākamgad sāktos Loka maģistrāles rekonstrukcija, jaunā tirgus un satiksmes termināļa izbūve pie dzelzceļa stacijas, kur plānots arī kinoteātris. Jaunu veidolu iegūs Valsts ģimnāzijas vēsturiskā ēka un vecpilsēta, kur esam iecerējuši pilnībā atjaunot divus namus – Vecpilsētas ielā 14 un K.Barona ielā 50,» atzīmē R.Vectirāne. Viņa piebilst, ka ar pašvaldības iniciatīvu plānots realizēt arī vairākus sociālās uzņēmējdarbības projektus, lai dotu iespēju strādāt personām ar invaliditāti un pirmspensijas vecumu sasniegušajiem, kuri šobrīd dažādu iemeslu dēļ nevar pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.
Ar ES līdzfinansējumu uzlabojas infrastruktūra
Zaļo un zemnieku savienības deputāts Vilis Ļevčenoks raksta, ka 2016. gadā pašvaldība ar lielu atbildību turpināja sagatavot jaunus projektus, lai izmantotu ES plānošanas periodā pieejamo finansējumu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā un uzlabošanā. «Esam pabeiguši Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Loka maģistrāles tehnisko projektu izstrādi. Pavasarī turpināsies arī ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana pilsētas mikrorajonos,» raksta V.Ļevčenoks. Viņš ir gandarīts, ka Jelgavas 2. internātpamatskolas audzēkņi šajā mācību gadā varēja sākt izmantot jauno sporta zāli, kur atrodas arī rehabilitācijas telpas. «Tas ir ļoti svarīgi šīs skolas bērniem ar nopietnām veselības problēmām. Sporta zāles projekts bija izaicinājums arī pašvaldībai un būvniekiem – tā ir Jelgavā pirmā no jauna uzbūvētā ēka ar zemu enerģijas patēriņu,» uzsver V.Ļevčenoks. Arī viņš cer, ka nākamgad sāksies būvdarbi teritorijā pie dzelzceļa stacijas, piebilstot, ka pašvaldība jau sakārtojusi ielas ap staciju un SIA «Jelgavas tirgus: piesaistīts privātais investors, sākusies visām mūsdienu prasībām atbilstoša tirgus, tirdzniecības centra ar kinoteātri un satiksmes termināļa tehniskā projekta izstāde.
Kultūras namam stipras durvis
Zaļo un zemnieku savienības deputāts, arī pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics uzteic 2016. gada sasniegumus kultūrā un sportā, kas pierāda, ka mūsu cilvēki spēj konkurēt pasaules līmenī. «Latvijas 100 pasākumu topā «Latvia’s Top Events 2016» iekļuvuši arī svētki Jelgavā – Ledus un smilšu skulptūru festivāls, Pilsētas svētki, Piena, maizes un medus svētki ar piena paku laivu regati, piesaistot tūristus Jelgavai,» raksta M.Buškevics. Viņš piebilst, ka līdz 2016. gada 1. novembrim pilsētā notikuši 215 kultūras pasākumi, kurus apmeklējuši vairāk nekā 320 tūkstoši interesentu. Kultūras nama durvis mēnesī pasākumos un mēģinājumos tiek vērtas vidēji 17 tūkstošus reižu.
M.Buškevics kultūras infrastruktūras uzlabošanā piemin pilsētas bibliotēkas jumta nomaiņu, kā arī uzsāktos jelgavnieku radošo pašizpausmju un brīvā laika pavadīšanas iespēju projektus. Tiek gatavota arī bērnu un jauniešu centra «Junda» un bērnu bibliotēkas «Zinītis» pārcelšana uz jaunu mājvietu Zemgales prospektā 7 (agrākajā Speciālajā skolā), vecpilsētas radoša kvartāla izveide u.c. 2017. gadā Pasta salā tiks izbūvēti divi slēgta tipa jumti – pāri visai estrādei un slidotavas laukumam. Šogad tiek plānota kultūras nama iekšējo inženiertīklu rekonstrukcija, kas ļaus arī paplašināt labierīcības. Domājot par apmeklētāju ērtībām, tiks uzsākta automašīnu stāvlaukuma aiz kultūras nama projektēšana.
«Nākamais būs aktīvs Latvijas simtgades svētku organizēšanas laiks. Kā paliekošu vērtību Jelgavas pilsētvidē plānojam jaunu interaktīvu vides objektu «Laika rats», grafiti mākslas akciju «Spēka zīmes», literāri scēniskas oratorijas «Es nāku no mazas tautas» libreta sagatavošanu un komponēšanu, kas vēstīs par laiku, kad Latvijā varonīgās brīvības cīņās tika izcīnīta uzvara pār bermontiādi,» raksta M.Buškevics. Lai turpinātu iesākto un realizētu jaunas idejas, viņš nolēmis kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Gribētu lemt par svarīgākām lietām
Jelgavas domes deputāts no Nacionālās apvienības Roberts Šlēgelmilhs, kuram šis bija pirmais sasaukums, uzskata, ka atbilstoši viņa pārstāvētā spēka politiskajai ietekmei sasniegts pietiekami daudz. Proti, ieviesta daudzdzīvokļu pagalmu sakārtošanas programma, izveidoti vairāki bērnu un sporta laukumi, politiski represētām personām piešķirtas lielākas nekustamā īpašuma atlaides, uz valsts svētkiem tiek veidotas latviskas vides instalācijas, kā arī risināti iedzīvotāju individuālie jautājumi.
«Darbojoties Jelgavas domē, esmu sapratis, ka pilsētā vara ir ļoti centralizēta un deputāti bieži vien lemj par jautājumiem, kurus jau nosaka normatīvie akti. Dažkārt arī lēmumi sagatavoti ar noteiktu gatavu ievirzi, trūkst diskusiju. Manuprāt, deputātiem būtu jādod vairāk iespēju lemt par saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, iepirkumiem, jo īpaši pašvaldības kapitālsabiedrībās,» raksta R.Šlēgelmilhs. Vai kandidēt nākamajās pašvaldības vēlēšanās, viņš pārdomās. «Tajā pašā laikā apzinos, ka pastāvošā kārtība nemainīsies, ja mēs katrs to nemēģināsim darīt,» atzīst deputāts.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, kas arī pārstāv Nacionālo apvienību, par kandidēšanu pašvaldības vēlēšanās nesvārstās – viņš to plāno.
«Ir sajūta, ka 2016. gads aizskrēja vēja spārniem. Daudziem atmiņā paliks pirmās jauniešu galvaspilsētas aktivitātes. Dažs atcerēsies, ka aizvadītajā gadā Jelgava izcīnīja Zaļās izcilības balvu. Citam atmiņā varbūt brīvprātīgo aktivitātes, arī labdarības akcija, palīdzot daudzbērnu ģimenei atjaunot mājas jumtu. Cits priecājas par kādu sakārtotu stūrīti pilsētā vai vismaz aplūkojis skvērā aiz kultūras nama piecus vides objektus, kas rosina īstenot kādu ideju savā īpašumā,» tā J.Strods.
Pašvaldība daudz resursu tērējusi, lai sagatavotu pieteikumus Latvijas–Lietuvas pārrobežu projektiem. Tika izskatītas iespējas attīstīt centralizēto ūdensapgādi un kanalizāciju tajās pilsētas vietās, kur tās vēl nav. Tomēr visjaukākie bija jelgavnieki ar savu radošumu un darbīgumu. Ne velti daudzi to ir pamanījuši un izteikuši atzinību, tostarp arī laikraksts «Finansial Times», kas Jelgavu divās nominācijās ierindojis pirmajā desmitniekā starp visām Eiropas mazajām pilsētām (līdz 100 000 iedzīvotāju). Jelgava atzīta par «small smart city» jeb latviski – par viedo pilsētu. «Taču apzināsimies, ka darāmā vēl daudz,» raksta domes priekšsēdētāja vietnieks.
J.Strods piebilst, ka 2016. gadā viesojies Ukrainā. Viņaprāt, katram arī Jelgavā ir jādomā, kā ar savu rīcību veicināt toleranci un sapratni, un jādara viss iespējamais, lai cilvēkiem patiktu dzīvot saskaņā ar mūsu tautas tradīcijām un vērtībām un bērni izvēlētos Jelgavu par savu pilsētu.
Pirmais atbild Jakovels
Visātrāk – dažas stundas pēc jautājumu izsūtīšanas – atbilde e-pastā pienāca no sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» deputāta Ivara Jakovela. Viņš 2016. gadu vērtē kā ražīga darba gadu. Pieminot pašvaldības sekmīgo virzību Jelgavas tirgus projektā, 2. internātpamatskolas sporta zāles izbūvi un priekšdarbus Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijai, deputāts I.Jakovels pauž, ka nākamajā deputātu sasaukumā soli pa solim jārealizē arī citu izglītības iestāžu rekonstrukcijas projekti. Viņš atzīmē, ka 2016. gadā beidzot tika apstiprināta pārdomātu pilsētas autobusu mēnešbiļešu kārtība, kas ir izdevīga ikdienā uz darbu braucošajiem.
«Runājot par deputāta individuālo darbu, pirmkārt, ir gandarījums, ka izdevās pārliecināt Jelgavas jaunos uzņēmējus Inesi un Robertu Lukšus piedalīties konkursā un iznomāt kafejnīcas telpas Pasta salā pie Mītavas tilta.» Otrkārt, viņam ir prieks, ka kopā ar producentu Niku Volmāru un pašvaldības iestādi «Kultūra» uz Pasta salu izdevās atvest tradicionālo Līgosvētku brīvdabas teātra izrādi «Skroderdienas Silmačos». «Jau šobrīd strādāju, lai jelgavniekiem nodrošinātu jaunas teātru un filmu izrādes 2017. gadā,» raksta I.Jakovels. Vēstules noslēgumā viņš pateicas jelgavniekiem, ar kuriem kopā un sadarbībā ar pašvaldības atbildīgajiem dienestiem gan likvidējis nelegālas atkritumu izgāztuves, gan arī citādi uzlabojis pilsētas izskatu.
Pašvaldību vēlēšanās viņš gatavojas kandidēt, jo partijas Jelgavas nodaļas biedri viņu atkārtoti izvirzījuši sava saraksta galvgalā.
«Vienotība» pilsētai dāvās futbola laukumu
Nākamajās pašvaldību vēlēšanās plāno kandidēt arī «Vienotības» deputāts un vēsturnieks Andris Tomašūns. «Politiskajā dzīvē ir jāpiedalās, un atbalstu vēlēšanās esmu saņēmis arī no partijas biedriem un atbalstītājiem,» raksta A.Tomašūns. 2016. gadā tika izpirkta viņa grāmata «Mana Jelgava», kas ir apmēram trīsdesmit gadu darba rezultāts. «Grāmata ir kā bērns – rada lielu prieku. Cerams, tai būs papildu metiens,» piebilst A.Tomašūns.
Viņa partijas biedrs domes priekšsēdētāja vietnieks izglītībā un sportā Aigars Rublis 2016. gadu vērtē kā panākumiem bagātu. Viņaprāt, apliecinājums tam ir sportiskie sasniegumi: invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» dalībnieka jelgavnieka Edgara Berga paraolimpiskajās spēlēs iegūtā bronzas medaļa, kā arī FK «Jelgava» izcīnītais Latvijas kauss futbolā un otrā vieta Latvijas virslīgas čempionātā. Viņš cer, ka jaunā sporta zāle pie 2. internātpamatskolas dos iespēju īstenot solīto – izveidot bāzi šorttreka apmācībai. A.Rublis piebilst, ka pie jauna un droša laukuma ar «Vienotības» atbalstu tikuši arī Jelgavas un tuvākās apkārtnes skeitotāji.
«2016. gads ir nesis kaut nelielu pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu algu kāpumu, līdz 700 eiro palielinot samaksu par likmi skolu pedagogiem, bet pirmsskolas – līdz 620 eiro. Ar domes deputātu atbalstu izdevās līdz 170 eiro palielināt pašvaldības līdzfinansējumu par katru bērnu, kurš apmeklē privāto bērnudārzu,» raksta A.Rublis.
«Lai gan īstenotas vairākas būtiskas ieceres, apstāties nedrīkst. Jaunā gada prioritāte būs Eiropas struktūrfondu apguve,» uzsver A.Rublis.
Vēl viņš atklāj īpašu veidu, kā daži «Vienotības» Saeimas deputāti ar valsts piešķiro «kvotu naudu» iepriecinās jelgavniekus. Proti, pilsētai tiks uzdāvināts futbola laukums, kas stiprinās arī Jelgavas Futbola akadēmijas attīstību.
