Brokastu pārslas, kas parasti ražotas no kukurūzas, ir populārs pārtikas produkts pasaulē. LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki pēdējos gados izstrādājuši receptūras, lai brokastu pārslas varētu pagatavot no mūsu klimatiskajos apstākļos augošajiem graudaugiem, klāsta LLU pārstāve Lana Janmere.
Jau pusotru gadu zinātnieku grupa no LLU, Agroresursu un ekonomikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veic pētījumus, lai pārbaudītu kailgraudu miežu un auzu piemērotību pārslu ražošanai, turklāt sākotnēji tās diedzējot jeb, kā stāsta pētījuma vadītāja Evita Straumīte, bioloģiski aktivizējot graudus pirms to pārstrādes pārslās.
«Bioloģiski aktivētas pārslas ir zināmas citās valstīs kā veselīgs pārtikas produkts, taču parasti tās tiek gatavotas no plēkšņainajiem graudaugiem, kuru pārstrādē nepieciešams papildu tehnoloģisks process, lai attīrītu graudus no apvalka. Kailgraudu mieži un auzas ir īpaši, jo tiem nav plēksnes, līdz ar to nav jāveic papildu pirmapstrāde un grauds nezaudē sākotnējo uzturvērtību. Ķīmiskā sastāva pētījumos esam atklājuši, ka bioloģiski aktivētajās pārslās, kas gatavotas no kailgraudu miežiem un auzām, ir augstāks olbaltumvielu, vienkāršo cukuru saturs, augstāka antioksidatīvā aktivitāte, bet mazāks cietes saturs nekā nediedzētās pārslās,» stāsta E.Straumīte. It īpaši labus rezultātus uzrādījušas kailgraudu miežu pārslas, kurās ir visaugstākais kopējo fenolu saturs un antioksidantu aktivitāte, salīdzinot ar tradicionāliem graudaugiem kā kviešiem un rudziem.
Pētījumā pārtikas tehnologi izstrādājuši tehnoloģiju, lai saprastu, kāds ir vislabākais diedzēšanas veids un ilgums, kā arī tālākais pārstrādes process. Turklāt eksperimentos atrasts piemērotākais pārslu maisījuma iepakojuma veids, lai tam būtu vismaz 10 mēnešu derīguma termiņš. Veikts klīniskais pētījums, kurā piedalījās brīvprātīgie un ēda bioloģiski aktivētas kailgraudu miežu un auzu pārslas un komerciāli piedāvātās.
«Stradiņa universitātes kolēģi aizvadītajā pavasarī un rudenī aicināja piedalīties eksperimentā dažādus cilvēkus, kuri uzturā patērēja izstrādātās pārslas, un veica medicīniskus izmeklējumus. Lai gan pētījuma rezultāti vēl tiek apkopoti un analizēti, jau tagad zinām, ka pēc bioloģiski aktivētu miežu pārslu lietošanas uzturā eksperimentālajai grupai ir labāki glikēmiskā un insulīna indeksa rādītāji,» skaidro E.Straumīte, norādot, ka būtu vēl nepieciešami ilgtermiņa pētījumi, lai veiktu detalizētāku pārslu ietekmes uz veselību novērtējumu.
E.Straumīte arī stāsta, ka pētījums ir unikāls, jo tajā kopīgi ar pārtikas tehnologiem un mediķiem apvienojušies lauksaimniecības speciālisti no Agroresursu un ekonomikas institūta un Norvēģijas Bioekonomikas izpētes institūta, kuri Latvijā un Norvēģijā pēc vienotas metodikas iekārtojuši minēto graudaugu sējumus, lai noskaidrotu, kādos apstākļos augušie graudi uzrādījuši labākos agrotehnoloģiskos rādītājus, ķīmisko sastāvu un kā tie izmantojami bioloģiski aktivēto brokastu pārslu pagatavošanā. Līdz ar to lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar kailgraudu miežu un auzu audzēšanu, iespējams iegūt zinātniski pārbaudītu informāciju par agrotehnoloģiskajiem risinājumiem šo kultūraugu audzēšanā.
Pētījums veikts ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu projektā «Inovatīvi risinājumi kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai». Turklāt tam piešķirta īpaša atzinība – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Goda raksts – kā nozīmīgam zinātnes sasniegumam 2016. gadā.
Projekts ir noslēdzies, un tiek apkopoti iegūtie rezultāti. Turpmāk zinātnieki meklēs iespējas komercializēt bioloģiski aktivēto pārslu tehnoloģiju sadarbībā ar uzņēmējiem, lai kailgraudu miežu un auzu pārslas nonāktu līdz patērētājiem.
