63 komandas sešu stundu distancē un 17 trīs stundām paredzētajā, nosarmojuši un ledus gabaliņiem aplipuši, finišēja Ziemassvētku kauju simtgadei veltītajā rogainingā.
Nebaidīdamies no sala, ap 200 orientēšanās sporta un jo īpaši rogaininga cienītāju bija pulcējušies pie Kalnciema vidusskolas, gatavi maršrutam Ziemassvētku kauju apkaimē.
Sniega malšana un «kārtslēkšana»
Šķūrēti bija vien pāris galveno ceļu, un kontrolpunktu meklējumos dalībnieki lielākoties brida piesnigušus mežus un pusaizsalušus purvus. «Īsta sniega malšana,» atzīst Jelgavas orientieristu kluba «Alnis» dalībnieces, 24 stundu rogaininga pasaules čempionāta favorītes nu jau ultraveterānu grupā Māra Bolšteina un Velta Zjatkova. Daži pret kāju izmērcēšanu lāmās un grāvjos bija nodrošinājušies ar nūjām. «Patausti, cik stingrs, tad min uz ledus un lec pāri,» taktiku skaidro Māra un atzīst, ka sešas stundas ziemā bijušas nesalīdzināmi grūtākas par 24 jebkuros apstākļos vasarā.
Ar «nepievilcīgo» temperatūru tikai trīs stundu distances izvēli pamatoja skriešanas un orientēšanās sporta entuziasts, arī «alnietis», Salvis Daģis. Kopā ar Kasparu Beķeri abu komanda «Dinamīts» finišā pēc nopelnītajiem punktiem izrādījusies otrā veiksmīgākā. «Kad pēc 50 minūtēm sapratām, ka nevarēsim izpildīt savu plānu, iedomājos – varbūt vajadzēja tās sešas,» smaidīja Salvis, atrādīdams ledus gabaliem aplipušos apavus. Purvā saslapinātās kājas mazliet salušas. «Bet pēc piecām minūtēm atsilst,» viņš secina, ka kopumā nav bijis tik traki.
Sasildīties un iemalkot siltu tēju pa ceļam varēja pie ugunskura Mangaļos, ko lielākā daļa labprāt arī izmantoja, bet solīto evakuācijas «busiņu» gan izsauca tikai viena komanda ar acīmredzot jau paredzami atbilstošu nosaukumu – «Apmaldījies karavīrs».
Ievads pasaules čempionāta gadam
«Brīnišķīga ziemas diena, labs treniņš,» pasākumu novērtēja 2010. gada pasaules rogaininga čempioni savā vecuma grupā un bronzas medaļnieki kopējā konkurencē Anita Liepiņa un Valters Kaminskis. Tukumniece ar olimpisko pieredzi soļošanā atklāj, ka rogainings, atšķirībā no profesionālās vieglatlētes karjeras, ir viņas vaļasprieks. Orientēšanās sporta fans ir arī cēsinieks Valters. «Divi trīs cilvēki komandā, sacensības visi sākam un beidzam reizē, mežā nejūties vientuļš, jo vienmēr kādu satiec,» viņš smaidīdams uzskaita hobija plusus. Šoreiz tos papildinājusi arī iespēja ko uzzināt par Ziemassvētku kaujām. Aukstuma ziņā – savulaik Igaunijā esot skriets arī mīnus 28 grādos, bet šeit: «Šaudīšanās trokšņi, ceļā vīri ar automātiem, pēdējais kontrolpunkts no kaujas zonas jau pārcelts citā vietā,» pārsteigumus raksturo Anita.
Grūtāk sasniedzamie kontrolpunkti gan treniņrežīmā izlaisti, un gada nopietnākās sacensības gaidāmas augustā. «Gatavojamies pasaules čempionātam, kas turklāt notiks Latvijā. Pirmoreiz pašu mājās varēsim startēt kopā ar pasaules stiprākajiem,» Valters paredz, ka puse no čempionāta dalībniekiem būs mājinieki, jo sacensībām var pieteikties ikviens, kas izaicinājumam gatavs.
