Kā piesaistīt ārvalstu tūristus? Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām nozarēm ar visstraujāko izaugsmi. Tas ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi.
Kā piesaistīt ārvalstu tūristus?
Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām nozarēm ar visstraujāko izaugsmi.
Tas ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Latvijai arī ir iespējas kļūt par tūristu iecienītu zemi, bet tās pilnībā netiek izmantotas.
Valstij ir izteikti negatīva ceļojumu pakalpojumu bilance, un pakalpojumu imports vairākus gadus pēc kārtas būtiski pārsniedz eksportu.
Galvenās problēmas, kas kavē tūrisma attīstību Latvijā, ir nepietiekams finansējums no valsts budžeta, informācijas un reklāmas trūkums, neattīstīta infrastruktūra un nepietiekams atbalsts uzņēmējdarbībai, sarežģītas tūrisma un robežas šķērsošanas formalitātes, tūrisma pakalpojumu zemā kvalitāte un pārsvarā negatīvais Latvijas tēls.
Devītajā gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā turpinājās tūrisma nozares veidošana un attīstība, lai varētu integrēties Eiropas Savienībā (ES) un starptautiskajā tūrisma apritē. Valsts sāka pievērsties arī sadarbībai Baltijas jūras reģionā, kas balstās uz programmmu «Baltic 21 – tūrisma sektoram», aicinājumu, ko pieņēma 1999. gada starptautiskā konference par ilgspējīgu tūrisma attīstību, kā arī uz reģiona tūrisma koncepciju «Zili karogi, zaļas atslēgas un daudzkrāsainas kultūras».
Nacionālās un valsts programmas
Tūrisma attīstības vadlīnijas Latvijā nosaka Eiropas Padome, Pasaules Tūrisma organizācija (PTO), Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome un citas starptautiskas organizācijas, kamēr Latvijas valsts turpina veidot tiesisko bāzi un politiku līdzsvarotai tūrisma attīstībai. Valsts mērķis ir integrēt Latviju ES un pasaules tūrisma sistēmā, bet to var, veidojot mūsu valsti tūristiem pievilcīgu. Valdībai, pašvaldībām un tūrisma uzņēmumiem nozares plānošana un attīstība jābalsta uz globālajiem un reģionālajiem ilgspējīgas attīstības principiem. Pašlaik tiek izstrādāta Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma no 2000. līdz 2010. gadam. To paredz gan 1997. gadā Ministru kabinetā akceptētā Latvijas tūrisma attīstības koncepcija, gan Tūrisma likums.
Tūrisma valsts politiku izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), to realizē Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra. 1999. gadā MK izveidotās Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes uzdevums ir veicināt tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, tūrisma uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju sadarbību. Savukārt Tūrisma likums nosaka pašvaldību atbildību par tūrisma attīstību savā teritorijā. Tās plāno attīstību, nodrošina tūrisma objektu pieejamību un sekmē informācijas centru izveidi.
Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Latvijas tūrisma attīstības valsts politiku. Diemžēl arvien pamanāmāka kļūst plaisa starp noteikto politiku un tās īstenošanu. Galvenais kavēklis ir valsts atbalsta trūkums. Tas var ierobežot Latvijas iespējas saņemt palīdzību no pirmsstrukturālajiem fondiem, kuru piesaistei izstrādāts Nacionālās attīstības plāns, kas satur arī tūrisma sadaļu.
Tūrisma attīstības prioritātes
Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma no 2000. līdz 2010. gadam paredz šādas galvenās prioritātes:
tūrisma iespēju popularizēšana ārvalstīs un Latvijā (valsts nodrošina dalību vismaz 15 starptautiskajos tūrisma gadatirgos);
vienota tūrisma informācijas tīkla izveidošana (projekts iesniegts iekļaušanai valsts investīciju programmā);
tūrisma informācijas biroju izveidošana ārvalstīs (darbu uzsācis Baltijas Tūrisma informācijas centrs Minsterē);
lauku tūrisma attīstība. Lai īstenotu Latvijas lauku attīstības programmu, izstrādāta Lauku tūrisma attīstības mērķprogramma, kuras pamatā ir Latvijas un ES reģionālās un lauku attīstības politika. ES PHARE programmā pašlaik tiek sniegts atbalsts lauku tūrismam informācijas tehnoloģiju attīstībai;
ekotūrisma un tūrisma attīstība piekrastes un aizsargājamās teritorijās, kas balstīta uz bioloģisko un lauku ainavas daudzveidību. Baltijas jūras piekraste tiek uzskatīta par galveno nākotnes tūrisma attīstības vērtību.
Kas mūs sagaida nākotnē?
Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) pētījumi paredz, ka 21. gadsimta sākumā tūrisma attīstībā parādīsies pieci virzieni:
1) piedzīvojumu tūrisms – ceļošana augstumā, dziļumā un tālumā, ieskaitot ceļojumus zem ūdens, kalnos, uz polārajiem reģioniem, tuksnešiem, tropu mežiem un Kosmosā;
2) kruīzi ar kuģiem;
3) ekotūrisms, kas ietvers gan ierobežota skaita tūristu mācību ekskursijas, gan liela tūristu skaita ceļojumus uz dabas rezervātiem;
4) kultūras tūrisms, īpaši uz Eiropas kultūrvēsturiskajām vietām;
5) tematiskais (specializētais) tūrisms, kas paredz dažādu tematisko parku apmeklēšanu.
PTO prognozē, ka tūrisms Baltijas jūras reģionā līdz 2020. gadam piedzīvos vislielāko uzplaukumu Eiropā. Tā produkts pamatā ir daba, kultūra un vēsture.
Ko var piedāvāt Latvija?
Latvija starptautiskā un vietējā tirgū piedāvā šādus tūrisma veidus: dažu dienu ceļojums pa Latviju (Rīga, Sigulda, Rundāle), ekskursija uz Rīgu, apvienojot to ar braucienu uz Tallinu un Viļņu, nedēļas nogale Rīgā, pasīvā un aktīvā atpūta, kurortoloģiskā dziedniecība, festivāli, kultūras un sporta pasākumi, starptautiski semināri, specializētās ekskursijas.
Starptautisko un vietējo tūrisma gadatirgu laikā veiktās aptaujas liecina, ka ārzemju tūrisma speciālisti uzskata, ka visvairāk cilvēki dotu priekšroku īsām brīvdienām pilsētā (Rīgā), ceļošanai pa visu Baltiju, kultūras pasākumiem un notikumiem, organizētiem ceļojumiem ar autobusu, brīvdienām kūrortā un pludmalē, dzīves baudīšanai. Kā mazāk nozīmīga tika novērtēta atpūta lauku mājā, brīvdienas dabā vai kempingā, radu un draugu apmeklējums, piedzīvojumu brīvdienas. Negatīvais lauku un dabas tūrisma vērtējums saistīts ar izmitināšanas pakalpojumu zemo kvalitāti.
Pagājušajā gadā audzis pieprasījums pēc specifiskām izklaides programmām ārzemniekiem, lieliem kultūras pasākumiem, skolēnu tematiskajām ekskursijām, specializētiem tūrisma maršrutiem individuāliem ceļotājiem, ģimeņu atpūtas, atpūtas laukos ar kvalitatīvu servisu un ēdināšanu latviskā stilā, pēc starptautiskiem semināriem, sporta pasākumiem, skaistumkopšanas procedūrām, atpūtas Latgalē, videokasetēm par Rīgu angļu valodā.
Pēc aptaujas dalībnieku domām, ne Latvijā, ne ārzemēs nav pietiekami popularizēta aktīvā atpūta, ekskursijas ar upju kuģīšiem, ūdenssports, velotūrisms, izjādes, medības, makšķerēšana, ekotūrisms, ārstēšanās un atpūta Jūrmalas kūrortā, Latvijas novados, sakrālais tūrisms.
Latvijas tūrisma speciālisti kā svarīgākos investīciju piesaistīšanas virzienus minējuši tūrisma klases viesnīcas par pieņemamām cenām, konferenču centra celtniecību Rīgā, autoceļu un Jūrmalas infrastruktūras sakārtošanu, servisa uzlabošanu gar autoceļiem, moteļu un kempingu iekārtošanu reģionos, tūrisma mītņu celtniecību pie ūdeņiem, piļu un muižu atjaunošanu, dabas resursu sakopšanu.
Ārzemju tūristi (pārsvarā no Skandināvijas un Lielbritānijas), kas apmeklējuši vai gatavojas apmeklēt Latviju, kā galveno, kas viņus šeit saista, nosaukuši kultūru, tradīcijas, vēsturi un vēsturiskās vietas, Rīgu (īpaši Vecrīgu), draudzīgus cilvēkus, dabu, jūru un tās piekrasti. Lielākā daļa no aptaujātajiem Latvijas tūrisma kvalitāti vērtē kā apmierinošu. Tas liecina, ka mūsu pakalpojumi kopumā ir izteikti viduvēji.
Jelgavas novada tur nav
Latvijas Tūrisma padomes pēc VARAM pasūtījuma veiktajā pētījumā izdalītas šādas Latvijas prioritārās tūrisma attīstības teritorijas:
Rīga – Jūrmala;
Centrālā Vidzeme (ietver Gaujas Nacionālo parku un Piebalgu);
«Via Baltica» zona (ietver Ziemeļvidzemi un Bauskas – Rundāles un Dobeles – Tērvetes novadus);
Kurzeme (Kurzemes Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste, Abavas – Ventas apvidus);
Latgale (Daugavas loku zona, Krāslavas, Aglonas un Rāznas areāli).
Papildus piecām nosauktajām teritorijām paredzēts izdalīt vēl sešas, kas jārezervē tūrisma attīstībai tālākā nākotnē. Tās ir Daugavas ieleja no Ogres līdz Jēkabpilij, Sēlija, Alūksne un tās apkārtne, Talsi un to apkārtne, ieskaitot Usmas ezeru, Lubānas ezers, Ventas ieleja no Lietuvas robežas līdz Kuldīgai. Kā redzams, Jelgavas novads tūrisma apritē nav iekļauts. Taču ne tāpēc, ka mūsu rajonā nebūtu ko redzēt, bet tāpēc, ka neprotam sevi parādīt. Arī normatīvo aktu netrūkst, jo 1998. gadā izstrādātas trīs koncepcijas tūrisma attīstībai: Zemgales reģionā, Jelgavā un rajonā. Tajās analizētas novada stiprās un vājās puses, prognozētas tūrisma attīstības iespējas, formulētas galvenās problēmas un to iespējamie risinājumi. Taču Jelgavas novadam praktiski netiek piesaistīti tūristi un tas netiek popularizēts. Latvijas Gidu asociācija izteikusi aizrādījumu, ka Jelgavā un pagastos trūkst bukletu, informācijas zīmju, norāžu, kā arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, viesnīcu un lauku sētu, kas piedāvātu Eiropas līmeņa servisu.
Tomēr Jelgavas novada Tūrisma informācijas centrs kopā ar citu Latvijas tūrisma centru darbiniekiem un Gidu asociāciju, meklē iespējas attīstīt tūrismu pilsētās un laukos, izmantojot arī lietuviešu un igauņu pieredzi.
No kaimiņiem ir ko mācīties
Mūsu kaimiņiem no Šauļiem par tradīciju kļuvis tūrisma sezonas sākumā sadarbības partnerus iepazīstināt ar piedāvāto tūrisma produktu. Marta nogalē Šauļu tūrisma aģentūras «Jovita» pārstāvji ar «Neoplan» autobusu ieradās pēc Latvijas kolēģiem. Latvieši tika iepazīstināti ar Krusta kalnu, Šauļiem, Kurtuvenes reģionālo parku un lauku tūrisma objektiem. Jelgavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Skulte, rezumējot redzēto, spiež, ka dienvidu kaimiņi tūrisma attīstībā tikuši krietni tālāk un mums no viņiem ir ko mācīties. Viņa uzskata, ka viesnīcas Šauļos ir Eiropas līmenī, numuri – ekskluzīvāki, bet cenas – zemākas nekā Latvijā. Lietuvas laukos tūristus uzņem ļoti viesmīlīgi un piedāvā viņiem aktīvu atpūtu, piemēram, izjādes ar zirgiem, bet pēc tam ciemiņi var mieloties ar kūpinātu karpu un mājās gatavotu alu. Šauļu Tūrisma informācijas centrs un tūrisma biroji iekārtoti ļoti mūsdienīgi, arī lietuviešu izdotie bukleti ir augstā poligrāfiskā līmenī.
Otrajās Lieldienās, viesojoties Tallinā un Pērnavā, latvieši secinājuši, ka igauņu sagatavotie izdales materiāli ir vienkāršāki, bet pieejami labi noformētos, aprīkotos un pilsētā viegli atrodamos tūrisma informācijas centros.
Latvija, lai veicinātu lauku tūrisma attīstību, nolēmusi no 20. līdz 21. maijam Siguldā rīkot Lauku tūrisma gadatirgu. To aicināti apmeklēt visi, kas grib atklāt dabas skaistumu un lauku ļaužu viesmīlību.
Publikācijā izmantoti starptautiskās zinātniski praktiskās konferences «Tūrisma prakses, izglītības un pētniecības integrācija: pieredze un vērtējums» materiāli.
