Var tikai apskaust Lauksaimniecības universitātes studentus. Universitātes vadība no centra investīcijām pratusi dabūt piecdesmit sešus tūkstošus savai mācību iestādei, turklāt tos ieguldīt augstskolas tiešā mērķa sasniegšanā.
Var tikai apskaust Lauksaimniecības universitātes studentus. Universitātes vadība no centra investīcijām pratusi dabūt piecdesmit sešus tūkstošus savai mācību iestādei, turklāt tos ieguldīt nevis fasādes spodrināšanā, bet gan augstskolas tiešā mērķa sasniegšanā. Cik simboliski, tik praktiski.
Sekmīgi īstenota pils direktora saimnieciskos jautājumos Valda Āboliņa ideja izveidot vienotu datortīklu starp universitātes fakultātēm. Darbs paveikts gada laikā, turklāt saslēguma kabeļiem dota divdesmit gadu garantija.
Ne visiem studentiem ir šādas iespējas. Gods un cieņa manai «Alma mater» par labu labo skološanu, taču neatkarīgi no rektorāta nesavtīgajām pūlēm par datoriem, kurus varētu izmantot mācību darbam, topošie bakalauri un maģistri tur var tikai sapņot (kultūras augstskola taču!). Joprojām gaužām ciešu no studiju laiku datordeficīta cirstā roba.
Citādi, jācer, būs Lauksaimniecības universitātes studentiem. Vispirms jau, pateicoties jaunajam datortīklam, viņiem dota iespēja no auditorijas datoriem piekļūt interneta labumiem. Jo vairāk – iespējams pieslēgties Fundamentālās bibliotēkas katalogiem, netērējot laiku, lai pārcilātu katalogu kartītes.
Līdz šim universitātē jau bija nodrošināti apmēram 60 datorpieslēgumi. Taču, pilnveidojot tīklu, palielinot pieslēgumu skaitu, tiks radīta studiju norišu sasaiste centrālajā ēkā pilī un pilsētā izkaisītajās fakultātēs.
Viena no priekšrocībām – tagad ērtāk varēs izmantot tā sauktos videoprojektorus, proti, lai datora monitorā redzamo atainotu uz lielā ekrāna, nevajadzēs tik daudz krāmēties ar disketēm, veicot daudzās pārformatēšanas operācijas. Kvalitatīvs attēls, šķiet, labāk saglabājas atmiņā nekā uz tāfeles ar krītu rakstītais.
Tā kā paredzēts izveidot datu bāzes visās fakultātēs, pasniedzējs varēs jebkurā laikā ieskatīties kāda studiju darba tekstā.
Arī studentam šādā veidā būs ērtāk iepazīties ar lekciju materiāliem. Nevajadzēs burties cauri papīru kaudzēm un nesalasāmajiem rokrakstiem. Datortīkls sola vēl citas iespējas.
Protams, interneta pakalpojumi ir dārgs prieks, kas gan būs valstiski pieticīgās rocības nelaime. Taču ielūkošanās virtuālajā pasaulē savā augstskolā iznāk krietni lētāk nekā kādā kantorī, kuram atvērtās datu krātuves ir viens no peļņas avotiem. Turklāt universitātē par to pašu samaksu internetam piekļūt var jebkurš interesents.
Jaunās iespējas vieš arī zināmu mulsumu. Bet vai citādi bija, kad parādījās kserokopijas? Atceros, kā pats, pirmssesijas drudzī uzdūries steidzami nepieciešamam lasāmgabalam, iedzimtā skopumā skaitīju dienišķos santīmus, līdz beigās atmetu ar roku, lai nevajadzētu kā tādam viduslaiku mūkam vingrināties kaligrāfijā, pārrakstot tekstus, kas steidzami jādabū galvā.
Laiks vienmēr ir nauda. Par datortehnoloģiju audzeklīgumu vislabāk zinās tie, kas nākamgad Jelgavā apgūs Informātikas institūta piedāvāto jauno bakalaurprogrammu datorzinātnēs. Populārs ir atzinums, ka viens laika sprīdis datorindustijā esot tieši proporcionāls sešām tamlīdzīgām fiziskā laika vienībām. Mazliet gan mulsina tas, ka tīkls neesot gana noslogots. Šādas izglītošanas metodes pagaidām ir jaunums ne tikai topošajiem mežtehniķiem, ainavu arhitektiem, veterinārārstiem, enerģētiķiem, bet arī viņu profesoriem. Gan jau gribētāji pratīs atlicināt laiku (daudz laika!), lai iepazītos ar gluži vai uz paplātes pasniegtajām iespējām un biežāk pabūtu tīklā.
