Šis būs stāsts «iz dzīves» par cilvēcisko attieksmi vienam pret otru, par skaistuma un gaumes izpratni un par to, kā Salgales gaiļi Lieldienās uz Jelgavu brauca.
Šis būs stāsts «iz dzīves» par cilvēcisko attieksmi vienam pret otru, par skaistuma un gaumes izpratni un par to, kā Salgales gaiļi Lieldienās uz Jelgavu brauca.
Tuvojoties Lieldienām, Salgales pamatskolas 3. un 4. klases skolēni, savu audzinātāju atbalstīti, nolēma piedalīties Jelgavas svētku rotas veidošanā. Jau ilgu laiku pirms tam tika ievērots, ka pilsētas lielveikalu skatlogi diez kā nepriecē garāmgājējus ne ar uzmanību saistošu reklāmu, ne ar tuvojošos svētku noskaņu. Lielveikalam «Arka» tika izteikts
piedāvājums noformēt vienu no daudzajiem skatlogiem ar bērnu darinātiem krāšņiem Lieldienu gaiļiem neierastā izpildījuma tehnikā.
Bet ceļš līdz idejas īstenošanai bija ērkšķiem kaisīts. Bērni un skolotājas atteikumu sadarboties nesaņēma, bet atsaucību no veikala kolektīva arī ne. Komercdirektors Ivars Krastiņš šā jautājuma risināšanu novirzīja saviem neskaitāmajiem vietniekiem, no kuriem skolotājām bija jāsaņem galīgā atbilde, līdz lielā skatloga necilā stūrītī Salgales gaiļi drīkstēja sveikt jelgavniekus pavasara svētkos.
Bērnu bija lepni un gandarīti. Daudzas ģimenes Lieldienu brīvdienās īpaši devās uz pilsētu, lai apskatītu bērnu darbus. Kopā ar viņiem priecājās arī tantes, onkuļi un krustmātes, jo radiņiem tika īpaši paziņots apciemot lauku gaiļus. Prieks bija arī visam skolas kolektīvam.
Bet svētki nav mūžīgi, viss skaistais reiz beidzas. Tā salgalieši posās uz pilsētu, lai pārvestu mājās savus gaiļus un Jelgavas onkuļiem un tantēm no «Arkas» pateiktu lielu paldies
par rūpēm. Bet mīklainā veidā gaiļi bija… pazuduši. Pat iedziedāties un palīgā pasaukt nepaspējuši, kad veikala krāvējs tos aukstasinīgi «misenē» iemeta.
Cienījamais komercdirektor, Krastiņa kungs!
Mēs, Salgales pamatskolas skolēni un skolotāji, ļoti augstu vērtējam Jūsu un Jūsu vadītā kolektīva mākslinieciskās gaumes līmeni, tādēļ savu veikumu izvērtēt nodevām «Arkai».
Mūsu audzēkņu darbi piedalījušies dažādos konkursos un izstādēs, saņēmuši atzinību, bet tik nežēlīgas komisijas nagos «iekritām» pirmo reizi. Tās slēdziens par bērnu mākslinieciskās jaunrades darbu bija: nederīgs, iznīcināt. Un ko mums, skolotājiem, teikt bērniem par šīs «žūrijas» lēmumu?
Salgales pamatskolas skolotāju kolektīvs
