Pēc septiņu gadu tiesāšanās kļūst reālas 300 staļģenieku tiesības iegūt īpašumā savus kolhozu laiku dzīvokļus.
Augstākās tiesas Civillietu departamentā rakstveida procesā noraidīta SIA «Vedgas» kasācijas sūdzība ar pretenzijām uz īpašuma tiesībām pār sešām Staļģenes centra daudzdzīvokļu mājām, kuru 108 dzīvokļos dzīvo ap 300 cilvēku. Spriedums vairs nav pārsūdzams. Tādējādi šo dzīvokļu iemītniekiem paveras iespējas savus mājokļus privatizēt.
Cesijas līgums tomēr nav bijis
Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad daudzviet Latvijas laukos beidza pastāvēt lielās kopsaimniecības, maksātnespējas procesu piedzīvoja arī agrofirma «Staļģene», ko vadīja atmodas laika darbinieks Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts Mārtiņš Arnītis. Apstākļus sarežģīja tas, ka saimniecība bija paņēmusi kredītu «Parex» bankā un minētās sešas mājas bija nekustamā manta, ko banka ieguva valdījumā par neatmaksāto kredītu. Septiņus gadus ilga tiesisks strīds par to, vai starp SIA «Vedgas», ko dibināja agrofirmas «Staļģene» darbiniece Gunta Špera, un akciju sabiedrību «Parex banka» bija noslēgts cesijas līgums, kas «Vedgas» pilnvaroja piedzīt parādu no agrofirmas 714 908 latu apmērā. Šī līguma vienpusēja atzīšana bija par pamatu tam, lai māju apsaimniekošanu pārņemtu uzņēmums «Vedgas». Vairākus gadus līdz pat pēdējai tiesu instancei G.Špera cīnījās par to, lai šis cesijas līgums tiktu atzīts un uzņēmums varētu iegūt savu īpašuma tiesību apstiprinājumu. Tomēr tiesa līdz pat augstākajai instancei atzina to par neesošu, un līdz ar to tagad visas sešas mājas pieder valstij. To tiesiskajā strīdā pārstāvēja Privatizācijas aģentūra, kas plāno šīs mājas nodot Jelgavas novada pašvaldībai, bet tā – privatizācijai.
Apkuri atslēdza ziemas vidū
«Komunismu ceļot, atņēma cilvēkiem mantu un pašus izsūtīja uz Sibīriju. Savukārt atmodas laika komunisti izdomāja, ka visa kopējā manta pieder viņiem un cilvēki ir nulle. Cik daudz Inta nav savus nervus paspēlējusi, cīnoties par mūsu tiesībām,» saka staļģeniece Astra Švarca, ironizējot par 90. gadu privatizācijas veicējiem Staļģenē un uzteicot kaimiņieni Intu Stecku, kas kopā ar četrām iedzīvotājām 2010. gadā devusies uz Jelgavas novada domi meklēt taisnību. Viņas toreiz vērsās pret māju apsaimniekotāju G.Šperu, kas iedzīvotājiem sūtīja rēķinus un nereaģēja uz sūdzībām. «Toreiz Ziedonis Caune mūs uzklausīja, pasauca savus juristus un uzņēmās palīdzēt. Kolhozā «Rosme», kur viņš bija priekšsēdētājs, privatizācijā godīgi sadalīja pēdējo govi. Turpretī Staļģenē mēs nevarējām dabūt dzīvokļus, ko, piemēram, es ar divdesmit un mana māte ar četrdesmit gadu darbu kolhozā taču bijām nopelnījušas,» teic I.Stecka. Viņa gan neizsaka pārmetumus agrākās agrofirmas «Staļģene» vadītājam M.Arnītim, jo tieši viņa liecība Augstākās tiesas sēdē 2013. gadā bijusi labvēlīga, lai cesijas līgums tiktu atzīts par spēkā neesošu. I.Stecka piebilst, ka pirms novada izveides staļģenieki vairākkārt lūguši palīdzību toreizējai Jaunsvirlaukas pagasta priekšniecei tagadējai Jelgavas novada domes deputātei Intai Savickai, taču tas nav devis rezultātu. «Toreiz, kad «Staļģene» izputēja, mūsu mājām ziemas vidū atslēdza apkuri. Arī pagastam tas nerūpēja,» I.Stecka atceras grūtības, kādas pārdzīvojuši šo sešu namu iedzīvotāji.
Pēc divdesmit gadiem vainīgos nemeklē
Novada deputāte I.Savicka apgalvo – viņai nav bijis pretenziju, ka kolhoza māju dzīvokļus par pajām privatizē to iemītnieki. I.Savicka atgādina, ka tā darīts citviet arī Jaunsvirlaukas pagastā. «Pie dzīvokļiem Dzirniekos tika sovhoza «Dzirnieki» strādnieki, Kārniņos – rūpnīcas «Komutators» darbinieki un Mežciemā – MRS darbinieki,» saka I.Savicka. Viņa nav noskaņota meklēt vainīgos, kāpēc Staļģenē, kur liela ietekme bija agrofirmai «Staļģene», dzīvokļu privatizācija nenotika savlaicīgi.
Viena no staļģenieku māju iedzīvotājām Inese Prohorova stāsta, ka tiesāšanās sākumā pie viņas darbavietā frizieru salonā Jelgavā pienācis svešs cilvēks un būtībā draudējis par nostāšanos pret «Vedgas». Taču viņa palikusi pie sava un jau 2005. gadā pārstājusi šim uzņēmumam maksāt mājas apsaimniekošanas naudu. «Jelgavas novada Komunālais uzņēmums ir atjaunojis mājai jumtu, ielicis kārtīgas ārdurvis. Ieguldījumi ēkas uzturēšanā turpinās. Tagad mēs redzam, kur paliek mūsu apsaimniekošanas nauda. Turpretī Šperas kundze uz maniem jautājumiem, kur paliek «Vedgām» samaksātais, atbildēja, ka nevajag svešā makā naudu skaitīt,» atceras I.Prohorova.
Ar SIA «Vedgas» pārstāvi G.Šperu «Ziņām» sazināties neizdevās. Vienā no sešām mājām viņa ir iekārtojusi uzņēmuma biroju. Pēc vietējo teiktā, šajā dzīvoklī jau ilgi neviens nav rādījies.
Jelgavas novada pašvaldībā sola, ka gaidāmā dzīvokļu privatizācija būs draudzīga iedzīvotāju maksātspējai. I.Stecka piebilst, ka privatizācijas sertifikāti, kas savulaik iedzīvotājiem atviegloja privatizācijas procesu, sen vairs nav spēkā. Vēl neatrisināts paliek zemes īpašuma jautājums. Savulaik Jaunsvirlaukas pagasta padome, pamatojoties uz minēto cesijas līgumu (ko tiesa atzina par neesošu), to atļāva privatizēt «Vedgas». Jelgavas novada pašvaldību apkalpojošais jurists Aldis Jēgeris sola, ka tiks atsākta tiesvedība, lai šo zemi atgūtu.
