Kamēr okeāna otrā pusē nerimst kaislības ap jaunievēlēto ASV prezidentu, apspriežot viņa zemo popularitāti un uzskaitot māksliniekus, kas atteikušies uzstāties prezidenta inaugurācijas ballē, pašu mājās diskusijas raisījusi laikraksta «Diena» rīcībā nonākusī informācija, kā mūsu bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie mūža mājām.
Kapu kultūra latviešiem izsenis bijusi ļoti svarīga. Par to liecina kaut vai teiciens, ka latviešu ģimenes satiekas kāzās, bērēs un kapusvētkos. Taisnība arī, ka reiz katram no mums nāksies pamest šosauli un tas ir vienīgais, ko droši zinām par savu nākotni. Kā vēsta laikraksts, eksprezidente tikusi pie kapavietas Rīgas I Meža kapos netālu no pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas. Sašutumu sabiedrībā raisījis ne jau pats fakts, bet tas, ka šī ir daļēji slēgta kapsēta, kur vietas var iegūt tikai tie, kam kapsētā uzturēšanā jau ir kāda kapavieta. Tomēr eksprezidentei vietu iegūt izdevies. Sarunājot.
Cilvēciski nebūtu nekas iebilstams, ja publiski tiktu pieļauts izņēmums un prezidentes mūža mājām kapsētā tomēr vieta atrastos. Meža kapos atdusas ne viens vien latviešu dižgars. Prezidente gan pirms dažiem gadiem ar lūgumu ierādīt vietu vērsusies Rīgas domē, kur saņemta atbilde, ka šis jautājums ir valsts kompetencē. Likums par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu paredz, ka prezidenta apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts. Taču tajā nekas nav teikts par kapavietas izvēli. Apzinoties prezidentes ražīgo darba mūžu un ģimenes likteņstāstus un ņemot vērā to, ka viņas viedoklis sabiedrībā joprojām tiek augstu vērtēts, neatrodu nekā iebilstama, ja vieta viņas mūžamājām Meža kapos tiktu ierādīta. Lai arī daudzviet Latvijā kapavietu sāk trūkt un arī šī kapsēta nav izņēmums – cik tad mums to prezidentu ir? Dažus kvadrātmetrus gan jau atrast varētu (šai gadījumā esot atrasti pat vesels 21). Darvas pilienu jūtīgajam jautājumam pielej fakts, ka vēlamā panākšanai prezidentei nācies iet aizmuguriskus ceļus, KNAB pat jālemj par iesaistīšanos situācijas vērtēšanā. Nedomāju, ka sabiedrībai skauž (kā tas izskanējis), ka bijusī prezidente tikusi pie mūža mājām šajā kapsētā. Pieļauju, ka liela daļa pat būtu gatava sadoties rokās, lai viņu atbalstītu. Drīzāk tas ir sarūgtinājums, ka cilvēks, kam piešķirts teju ikonas statuss un pie kura bieži vēršas pēc padoma, vai viņa pārstāvji rīkojušies negodprātīgi. Vai tiešām visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi?
