LLU Mazo dzīvnieku izolatorā – patversmē Helmaņa ielā 8 janvāra drēgnumā drebinās bariņš lielāku un mazāku suņu.
Pirmā izolatorā sagaida sterilizēta kaķenīte ar mīlīgiem rūsganumiem kažokā. Būtu gulējusi tālāk, bet pēkšņā uzmanība liek celties kājās, mīļi staipīties uz glausties, tā ziņojot – esmu draudzīga!
Ja ne dažas nodevīgas baltas spalvas pakaklē un treknas baltas ūsas, šis būtu simtprocentīgs melnis. Lielās ķepas un asie nagi, iespējams, kādam asociēsies ar agresivitāti, taču runčuks ir ļoti draudzīgs un izteikti mīlīgs.
«Izlaidenis» – šādi patversmes darbinieki iesaukuši augumā lielo un laisko runci ar balto pakakli un kājām, dzeltenajām ačtelēm un garajām ūsām. Satiekot ciemiņus, kaķis tiešām ir mierīgs, laisks un ieinteresēts.
«Lauvenītei» ar izcili pūkaino kažoku un apaļajām actiņām tāpat ir asi zobiņi, ko viņa brīžam gatava likt lietā arī nevietā. Jāiemācās sadzīvot, un tad jau būs draudzība un pūku mākonītis, ko laiku pa laikam pamīcīt.
Martā būs gads, kopš Roma iestrēdzis patversmē. Lielāko daļu savas aptuveni desmit gadus garās dzīves viņš pelnījis maizīti, apsargājot rūpniecisku teritoriju, un gatavs arī turpmāk būt labs sargs.
Vidēja auguma suņu meitene ar balto kažoku, izteikti melniem plankumiem un rudo galvu ilgstoši manīta klaiņojam pa Jelgavu. Kad pienākam tuvāk, atkāpjas, bet kopumā ir klusa un draudzīga.
Ārā no nemīlīgā patversmes voljēra, paskaļās kompānijas un nedalītas uzmanības trūkuma joprojām netiek lielā auguma suņu omīte, kuras tēlā manāmi vācu aitu suņa vaibsti. Satiekot svešiniekus, uzrej, bet biežāk iesmilkstas, paužot ilgas pēc saimnieka mīlestības.
No Aizkraukles puses patversmē Jelgavā nonācis palielā auguma gaiši pelēkais skaistulis. Iespējams, iepriekšējie saimnieki gaidījuši labu sargu, taču šis suns vairāk ir miermīlīgs un draudzīgs.
Kaukāzietis Lācis jau paspējis pabūt vairākās patversmēs. Pēdējais saimnieks ir smagi saslimis un par pūkaino milzeni, kurš atgādina lauvu, vairs nevar parūpēties. Tāpēc tiek meklētas jaunas mājas, un lai nebiedē izskats! Suns ir gana draudzīgs.
Haskijs Diks LLU patversmē nonācis jau trešo reizi un izskatās, ka saimniece, lai gan labi zina, kur suns atrodas, šoreiz netaisās nākt viņam pakaļ. Taču mazais «velnēns» ar gaiši zilajām acīm nav vainīgs, ka viņa šķirnei nepieciešama īpaša kustību brīvība, teritorija un audzināšana.
Omulīgais bīgls senioru vecumā arī aptuveni pusgadu aizkavējies patversmē. Kamēr citi bēdu brāļi, satiekot nepazīstamos ciemiņus, skaļi rej un smilkst, viņš tikai grūtsirdīgi noskatās – vai tiešām atkal nekā?!
Patālu ceļu uz patversmi Jelgavā mērojis šis ņiprais suņu puika ar gaiši brūno kažociņu. Argo daudz labprātāk sargātu savas mājas. Ja tikai kāds gādīgs un sirdī silts saimnieks būtu gatavs tās piedāvāt.
Izskatās, ka korpulentā suņu dāma salīdzinoši nesen pasaulē laidusi kucēnus. Taču nu viņas dzīve sagriezusies tādā virpulī, ka zaudētas arī mājas. Dot sunītei vēl vienu iespēju piederēt būtu ļoti cēlsirdīga rīcība, kas nepaliktu bez pateicības.
Šis šokolādes krāsas suņu jaunulis ar maigiem lāsumiņiem kažokā un garajām kājām nepretendē uz smalkiem ciltsrakstiem. Taču sirds viņam ir vietā. Arī enerģija iepazīt pasauli un tās kārtību.
