Kad vēl vairāk var izbaudīt ziemu, ja ne janvārī? Saule, sniegs, žilbinošas ēnas, ledus upē un slidotavā, kur drosmīgie kāpuši uz slidām. Jelgavā viena no skaistākajām vietām ir gājēju tilts, no kura var skatīties uz abām upēm – Driksu un Lielupi –, sajust plašumu gandrīz kā pie jūras. Var paskatīties vēl no augstāka punkta – no torņa, kur, dodoties apmeklēt mākslas izstādes devītajā stāvā, katru reizi gribas pavērot Jelgavu no augšas, domās pārskaitīt baznīcas, tad pagriezties uz otru pusi un pārliecināties, vai savvaļas zirgi ir redzami vai šoreiz paslēpušies vietā, kuru no torņa nevar saskatīt.
Izstāžu telpā pašlaik skatāma tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres izstāde «Vecās mežģīnes», kurā māksliniece savdabīgi, izmantojot tekstilmākslas un glezniecības tehniskos paņēmienus, risina tēmu «sievietes portrets».
Ja kādu laiku gadījies dzīvot Rīgā, izjūtot galvaspilsētas diktētos noteikumus, nepieciešamību pārvietoties ar sabiedrisko transportu, atrasties saskarsmē ar cilvēku pūli, tad Jelgava ir pilnīgs pretstats. Brīžos, kad nenotiek kādi svētki, ikdienā cilvēku skaits uz ielām ir nomierinoši mazs, šķiet, ka šeit neko nevar nokavēt. Ejot cauri Raiņa parkam dienas vidū, var satikt skolēnus, vecākus ar mazākiem bērniem vai kādu nesteidzīgu pensionāru. Pats Raiņa piemineklis ir ieguvis jaunu nokrāsu – zaļganīgu apsūnojumu. Uzsniegot gadās redzēt Raini ar sniega cepuri galvā.
Jelgavas mieram ir plusi un mīnusi. Zinu vairākus cilvēkus, kuri ir teikuši, ka šo Jelgavas mieru grūti izturēt, jo Rīgā dzīve ir aktīvāka, īpaši runājot par kultūras notikumiem. Protams, var teikt – Rīga jau nav tālu, nepilnas stundas brauciens, ja vien paši zinām, ko un kur meklēt. Tomēr gribētos arī šeit, mierīgajā un mazliet pelēcīgajā pilsētā, sajust intensīvāku kultūras klātbūtni. Ja gribi skatīties kino – brauc uz Rīgu, ja gribi dzirdēt kādu labu koncertu – brauc uz Rīgu vai arī gaidi, kad Jelgavā būs kāds īpašs notikums. Vēl paliek variants – aizej uz bibliotēku, paņem labu grāmatu, atrodi vietu un laiku, kur mierīgi lasīt, un tad atkal dodies skaistajā pastaigā pāri tiltam, no kura var redzēt divas upes.
