Vircavas amatierteātra jauniešu studija Sarmītes Sustrupes vadībā aizkustina AleksaJanvārī Latvija kā allaž stāsta barikāžu un latviešu strēlnieku stāstus, cenšoties pieskarties «mūžības skartajiem», tā ievelkot dzīvu vēstures izpratnes stīgu modernajā un steidzīgajā ikdienā. Kam tas izdodas, saņem sakņu spēku, un viņu vidū noteikti ir Vircavas vidusskolas jaunieši. Viņi Ziemassvētku kauju simtgades zīmē godā atkal cēluši Aleksandra Čaka «Mūžības skartos», kā arī uzvarējuši nacionālās pašapziņas un patriotisma veidošanas erudīcijas konkursā «Latviešu strēlnieku stāsts». Jaunie vircavnieki atzīst, ka tas joprojām ir aktuāls.
Lūzums pēc 4. klases
«Ar «Mūžības skartajiem» esam izgājuši tālu un smagu ceļu. Tas sākās jau 2014. gadā, bet pajuka. Atkārtots piedāvājums sagatavot ko patriotisku valsts svētkiem no skolas izskanēja gadu vēlāk. Toreiz puiši pagasta pasākumā uzstājās vieni paši, piebiedrojoties sieviešu vokālajam ansamblim «Kanconeta». Tad nāca skate. Redzēju, ka jaunieši ir varoši, un ar kolēģi Vircavas vidusskolas vokālā ansambļa vadītāju Signi Melderi nolēmām uzvedumā iesaistīt arī mūsu skolas meitenes,» uz noieto atskatās pieredzējusī teātra režisore Sarmīte Sustrupe. Šis ceļš bijis arī gana spīdošs – ar literāro uzvedumu pēc A.Čaka vēsturiskās poēmas motīviem iegūti ne tikai pirmās pakāpes diplomi un maksimālie punkti novada un Zemgales reģiona skatēs, bet arī pagājušajā vasarā izcīnīta iespēja startēt Liepājas Teātra festivālā un janvāra sākumā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā pārsteigt un iedvesmot Ziemassvētku kauju simtgadei veltītās konferences klausītājus.
Vircavas vidusskolas skolēnus teātra mākslā S.Sustrupe vada jau no 1986. gada, kad režisore Vircavā sāka darba gaitas. Līdz šim ar to vairāk izdevies aizraut jaunāko klašu audzēkņus. Taču vēlāk, lai gan, šķiroties ceturtajā klasē, visi norunā uz skatuves dēļiem tikties arī piektajā, skolēniem sākas «lielā, jaunā dzīve», kad teātris vairs nav prātā. Par to jauniešu interese sāk atgriezties, tuvojoties vidusskolas posmam. Turklāt tik nopietni un veiksmīgi, ka nu jaunajiem aktieriem izveidota sava studija Vircavas amatierteātra paspārnē.Mazliet varoņdarbs
Arī teju visi uzrunātie Vircavas vidusskolas jaunie aktieri atzīst, ka teātri spēlējuši jau sākumskolā, tad iestājusies lielā pauze, bet «restarts» piedzīvots tieši ar «Mūžības skartajiem».
«Šis uzvedums man mapītē stāvēja no laikiem, kad mans skolnieks bija 2002. gada absolvents un patlaban Vircavas amatierteātra aktieris Gunārs Stepiņš. Pēc «Miglā asaro logs» toreiz objektīvu iemeslu dēļ «Mūžības skartos» neuzvedām. Taču, kad pirms pāris gadiem atgriezos pie uzveduma, tieši Gunārs bija viens no maniem «āķīšiem», ko izmetu, lai ieinteresētu jauniešus, jo viņš jau sen ir uz tu ar Aleksandru Čaku. Protams, tekstus nopietni pārskatīju, lai jauniešiem šī tēma šķistu interesanta un viņi varētu to nest tālāk. Tāpat daudz sēdējām un runājām ar jaunajiem aktieriem par Čaku, «streļķiem». Par visu, kā būtu, ja viņu nebūtu. Šajās sarunās sāku just viņus un viņi mani. Tāpēc varu teikt, ka uzvedumā es nebiju jauniešiem režisore un viņi nebija aktieri, bet bijām viena domubiedru grupa,» atzīst S.Sustrupe, piebilstot, ka neatsverami palīgi un iedvesmotāji pareizās attieksmes kaldināšanā bija gan Gunārs, gan 12. klases audzēknis Egīls Lībietis, kuram ļoti tuva ir latviešu strēlnieku un patriotisma tēma.
Nu jau zemessargs Egīls atklāj, ka tieši šis faktors viņu arī pievērsis teātrim. «Mūsu vecuma jauniešiem «pavilkties» uz kaut ko tik nopietnu kā «Mūžības skartie» bija mazliet varoņdarbs. Tas prasīja ļoti daudz mēģinājumu un sarunu. Palīdzēja patriotisms un atbildība savu senču priekšā. Arī kolektīvs ir ļoti foršs. Kamēr mācījāmies, dabūjām daudz izsmieties. Taču pati tēma ir nopietna un sāpīga – par to smiekli nenāk. Īpaši, kad uzvelc mugurā šineli,» stāsta puisis. Viņš piebilst, ka atrast uzvedumam piemērotas formas arī bijis īsts piedzīvojums, kas aizvedis līdz pat Aizsardzības ministrijai. Lai gan šineļi īsti neatbilst tēlotajam laikmetam, bet ir no starpkaru perioda, kolektīvs par palīdzību sūta lielu paldies Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas vadītājam Kasparam Timmam.
To, ka nav viegli savākties un noskaņoties tik nopietnam uzdevumam, atzīst arī pārējie teātra studijas dalībnieki. Piemēram, Krista Ļūmane atceras, ka vienā skatē visiem ļoti sanākuši smiekli par kādu nebūtisku sīkumu. Taču pieticis ar režisores skatienu, lai atkal būtu uz «īstā viļņa». «Ja viņi ieklausās tajā, ko parasti saku – kad kāpjat uz skatuves, ieslēdziet savas actiņas, lai tās mirdz, un plaukstās turiet atvērtu sirsniņu! –, viss ir kārtībā. Ja ne, tad aktieri melo un melo arī režisors, jo viņš nav panācis savu,» teātra veiksmes formulu min S.Sustrupe, kuru audzēkņi raksturo kā ļoti stingru, prasīgu, gudru un talantīgu, kas prot panākt labu rezultātu.
Zina cits cita tekstus
Jauniešiem liels izaicinājums tāpat ir tekstu mācīšanās, no kā arī atkarīgs, cik ilgi būs jāpavada tā saucamajā «galda periodā». Skatuve ir tikai pēc tam. «Teksti vislabāk iet galvā, kad kopā ar kolektīvu notiek lasījumi. Mācīties vienam mājās ir daudz grūtāk, bet kopā zinām no galvas arī pārējo aktieru tekstus. «Mūžības skartos» mācījāmies arī skolā starpbrīžos. Lugu «… es jūs tā gaidīju» gan man mājās nācās apgūt,» Kristians Jānis Valentinovičs min vēl vienu darbu, ko iestudējuši Vircavas amatierteātra jauniešu studijas dalībnieki.
Šī Andra Niedzviedža luga, kas tēlo pamestu bērnu dzīvi internātskolā, radikāli atšķiras no «Mūžības skartajiem» un no jauniešiem prasīja pamatīgu pārslēgšanos. «Man drīzāk uztraukums bija nevis par tekstiem, bet – cik esmu varējusi palīdzēt piekļūt tuvāk lomai. Piemēram, Kristians galīgi neredzēja savu tēlu, jo nebija neko līdzīgu izjutis. Atkal daudz sēdējām un runājām, kādi ir izrādes tēli,» atklāj režisore. Tam piekrīt arī Kristians Jānis. «Dzīvē esmu dzīvespriecīgs, jautrs. Brīžam pārāk daudz runāju, bet izrādē bija jāspēlē cilvēks, kurš ir ļoti nopietns un uz kura sirdsapziņas ir draudzenes nāve. Es vienkārši nevarēju iztēloties tādu cilvēku. Savā dzīvē ar tādām problēmām neesmu saskāries,» viņš atzīst.
Lai iejustos tēlā, jāpasvīst bija arī pārējiem lugas aktieriem. «Izrāde ir par viņu vecuma jauniešiem, kuri ir dzīvu vecāku bāreņi. Runa ir par vientulību un atstumtību, kā tas veido cilvēku,» mūsdienu tematiku lugā ieskicē S.Sustrupe. Viņa atklāj, ka izrādi, ar kuru pērn novembrī jau startēts novada amatierteātru skatē, turklāt nācies uzvest ļoti īsā laikā. Kļūdiņas bija, bet tās ir labojamas, cerīgi raugās režisore.
Jau patlaban lieli ieguvēji
Vircavas jaunie aktieri mēģinājumos tiekas vidēji divreiz nedēļā. Kad jāsarauj un jāgatavojas kādam pasākumam – biežāk. Tāpēc neatsverams ir skolas vadības un pagasta pārvaldes, kas skolēniem nodrošina transportu arī «ārpus darba laika», atbalsts. Piemēram, patlaban Vircavas amatierteātra jauniešu studija cītīgi gatavojas mazo literāro formu skatei, kas risināsies februārī, bet Kristians Jānis – daiļlasītāju skatei janvāra beigās.
Šajā procesā neatsverams ieguvums ir aktiermākslas nodarbības, ko amatierteātru aktieriem nodrošina Jelgavas novada pašvaldība. Reizi mēnesī arī Vircavas amatierteātra jauniešu studija profesionāļu vadībā var apgūt skatuves runu, kustību, aktiermeistarību, kas, iespējams, kādu jaunieti varētu noskaņot arī uz nopietnākām teātra domām nākotnē. Lai gan režisore atzīst, ka tas būtu pa spēkam vairākiem, pagaidām par aktiera profesiju spriež tikai Kristians Jānis. «Ļoti gribētu to turpināt dzīvē. Jau, kad mazajās klasēs pametu teātri, sapratu, ka ļoti gribu atpakaļ. Ja nesanāks savu dzīvi saistīt ar aktiermākslu, kaut ko vienalga ar runāšanu darīšu,» plāno kolorītais 11. klases audzēknis.
Lai kā iegrozītos teātra studijas dalībnieku profesionālā dzīve, viņi jau ir lieli ieguvēji. Aktiermāksla audzē drosmi uzstāties publikas priekšā, pārliecību, stāju. Teksti trenē atmiņu. Ne velti skolotāji Vircavas jaunos aktierus jau patlaban sauc par multimāksliniekiem, no kuriem daudzi aktīvi darbojas pagasta jauniešu centrā, rīko skolas un visa pagasta pasākumus, piemēram, Muzeju nakti majestātiskos 18. gadsimta tērpos un Helovīnu visiem Jelgavas novada jauniešiem. Vēl ir arī mūzikas skola, jaunsardze, sports, vokālais ansamblis un stipra piederības sajūta savam dzimtajam pagastam un skolai. ndra Čaka «Mūžības skartajos»
Vircavas vidusskolas «Mūžības skartie»
Gunārs Stepiņš, 2002. gada absolvents
Viesturs Alksnis, 11. klase
Gatis Lejnieks, 11. klase
Elīna Egle, 11. klase
Kristians Jānis Valentinovičs, 11. klase
Egīls Lībietis, 12. klase
Samanta Ose, 12. klase
Krista Ļūmane, 10. klase
Amanda Elīza Valentinoviča, 9. klase
Elizabete Amālija Vangale, 10. klase
Linards Brahmanis, Jelgavas tehnikums
Krista Vangale, 12. klase
Inese Jablonska, 9. klase
Laura Vaičuka, 9. klase
