«Ļaujam strādāt māksliniekiem, nelaužam viņiem spārnus!» Ar šādu emocionālu aicinājumu pēc otrdien notikušās XVI Deju svētku deju lieluzveduma «Māras zeme» mākslinieciskās grupas tikšanās ar 29 deju apriņķu vadītājiem pie medijiem vērsās Cēsu deju apriņķa virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne. Virsvadītāji, pārstāvot savu deju apriņķu kolektīvus, un viedokļu krustugunīs nonākušā lieluzveduma «Māras zeme» mākslinieciskā komanda vienojušies turpināt darbu pie uzveduma, par jaunākajiem lēmumiem solot informēt 2. februārī. Māksliniecisko komandu atbalsta arī mūspuses kolektīvi.
Iecerēts, ka lieluzveduma dalībnieki ieskatīties vēsturē līdz pat divpadsmitajam un trīspadsmitajam gadsimtam, izstāstot stāstu par mums, kas paaudzēs esam dzīvojuši savā zemē un dažādu vēsturisko notikumu griežos esam varējuši izlolot savu valsti – Latviju, stāsta viens no koncepcijas autoriem horeogrāfs Jānis Purviņš. Deju lieluzvedumu iecerēts veidot kā četru daļu deju izrādi ar vienotu dramaturģiju un libretu, lieluzvedumā saglabājot deju svētkiem raksturīgās kopdejošanas tradīcijas un ornamentiku.
Pirmajā daļā tiks izdejots stāsts par 12. un 13. gadsimtu ar Mārtiņa Brauna un grupas «Auļi» mūziku. Otrajā daļā tiks atklāti viduslaiki ar grupas «Iļģi» mūziku, trešajā daļā tiks veidots stāsts par jaunlatviešiem, pirmajiem Dziesmu svētkiem, 1905. gadu, strēlniekiem, Latvijas valsts dibināšanu, tajā skanēs Raimonda Paula un Jura Kulakova mūzika. Ceturtajā daļā Latvijas valsts simts gadus iecerēts skatīt caur latviešu skatuviskās dejas attīstību, sākot no pirmās skatuviskās dejas «Jautrais pāris» līdz pat mūsdienām, parādot septiņpadsmit dažādu autoru deju fragmentus no zelta fonda, kurā ierakstīti tādi vārdi kā Aija Baumane, Uldis Žagata, Harijs Sūna un citi.
Otrdien pēc savu deju apriņķu kolektīvu vadītāju aptaujāšanas apriņķu virsvadītāji pauduši atbalstu svētku mākslinieciskajai komandai un svētku koncepcijai. Jau tagad zināms, ka sākotnēji piedāvāto tērpu, kas īpaši uzvedumam visiem 15 tūkstošiem dejotāju bija plānoti vienādi un būtu jāsedz no pašvaldību budžeta, kopumā uz cilvēku veidojot pat vairāk nekā simt eiro izmaksas, uzvedumā nebūs. Jaunu tērpu idejas izstrāde ir viens no darba grupas dienaskārtībā esošajiem jautājumiem. Tāpat publiskajā telpā izskanējusi neapmierinātība ar dažu horeogrāfiju izvēli un muzikālo risinājumu, kas atstāj drūmu iespaidu. Pie visiem šiem jautājumiem darba grupa strādās līdz janvāra beigām. 31. janvārī Latvijas Nacionālā kultūras centra vadība un lieluzveduma radošā grupa tiksies ar virsvadītājiem, savukārt 2. februārī notiks Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēde, kurā mākslinieciskā grupa prezentēs pilnveidoto koncepciju, kā arī alternatīvos risinājumus dalībnieku tērpiem.
Jelgavas deju apriņķa virsvadītājs Rolands Juraševskis, tiekoties ar medijiem, ne vien pauda atbalstu mākslinieciskajai grupai, bet arī bija gatavs doties talkā skaidrot uzveduma koncepciju sabiedrībai, ja tas būtu nepieciešams. Viņš atzīmēja, ka, tiekoties ar kolektīvu vadītājiem, dzirdējis dažādus viedokļus. Arī pats sākotnēji nedaudz šaubījies, kā viss varētu izvērsties, taču ir paudis uzticību deju uzveduma mākslinieciskajiem vadītājiem Jānim Ērglim un Jānim Purviņam.
Uzveduma koncepciju atbalstījuši arī Jelgavas novada kolektīvu vadītāji, informē Jelgavas novada deju apriņķa virsvadītāja Ieva Karele. «Visi apriņķu vadītāji bijām vienoti uzskatā, ka ar koncepciju viss ir kārtībā, mēs to pieņemam un uzticamies mākslinieciskajai grupai. Jānis Purviņš un Jānis Ērglis ir absolūti līderi un profesionāļi,» pēc tikšanās Rīgā «Ziņām» teic I.Karele. «Galvenais, kas šobrīd ir vajadzīgs – vadītājiem ir jāstāsta dejotājiem uzveduma koncepcijas ideja. Ja nav zināma dejas ideja un stāsts, par to rodas pavisam cits priekšstats, rodas pārpratumi,» uzsver I.Karele.
J.Purviņam un J.Ērglim pilnīgu uzticību pauž arī vidējās paaudzes deju kolektīva «Laipa» un deju kopas «Ozolnieki» vadītāja Mārīte Skrinda. Viņa norāda – savu reizi kļūdīties var katrs, taču, ja reiz J.Purviņš un J.Ērglis ir izvēlēti par svētku veidotājiem, kolektīvu vadītājiem un dejotājiem būtu jāuzticas profesionāļiem un jāļauj viņiem turpināt iesāktais darbs. Par piedāvātajiem tērpiem M.Skrinda teic, ka tie viņai patikuši, un piekrīt – senos laikus nevar izdejot 19. gadsimta tērpos. «Laipas» repertuārā arī būtu atbilstošas dejas, ko pie tiem izdejot arī pēc Deju svētkiem.
Lai gan jautājums par dejotāju tērpiem un to sponsorēšanu no pašvaldību budžeta vairs nav aktuāls, mūspuses pašvaldību viedokļi dalās. Kā informē Jelgavas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga, lieluzvedumā no Jelgavas piedalītos 19 kolektīvu – kopā 600 dejotāju. Aplēses rāda, ka viena dejotāja komplekts varētu izmaksāt vismaz 120–150 eiro, tāpēc pašvaldības viedoklis saskan ar Latvijas Pašvaldību savienības pausto – tā nebūtu gatava tērpu izmaksas segt no sava budžeta.
E.Veinberga piebilst, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība tautas amatieru mākslas kolektīviem tērpu iegādei un šūšanai ik gadu piešķir ievērojamus naudas līdzekļus. Kopā ar kolektīviem piešķirtām dotācijām pēdējo trīs gadu laikā tērpos ieguldīti ap 90 000 eiro. Deju kolektīviem bagāts ir arī Jelgavas novads, kam 21 kolektīva tērpu iegādei būtu jāvelta ap 40 tūkstošiem eiro. Ar Pašvaldību savienības viedokli vienās domās ir arī Dobeles novada pašvaldība, informē domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs. Savukārt Ozolnieku novada pašvaldība būtu gatava atbalstīt savus dejotājus. Kā skaidro novada pašvaldības pārstāve Evita Kairiša, ņemot vērā to, ka deju kopa «Ozolnieki» pārstāv novadu dažādos pasākumos, finansējums tērpu šūšanai tika plānots Ozolnieku novada pašvaldības 2017. gada budžetā. Plānotā summa bija1600 eiro par 20 tērpiem.
