8. maijā atceramies varoņus, kas krituši kaujās pret Sarkano armiju, ziedojot savas dzīvības Tēvzemei.
8. maijā atceramies varoņus, kas krituši kaujās pret Sarkano armiju, ziedojot savas dzīvības Tēvzemei. Katru gadu šajā dienā pieminam arī nacionālos partizānus un Gulaga nometnēs nobendētos latviešu leģionārus. Viņu vārdi uz mūžīgiem laikiem ierakstīti vēstures lappusēs un dziļi ieslēgti latviešu sirdīs.
1945. gada 8. maijā Vācijas Bruņoto spēku pēdējais virspavēlnieks lieladmirālis Dēnics izdeva savu pēdējo pavēli: «Vienu minūti pēc pusnakts ieroči klusē visās frontēs. Bruņotie spēki izbeidz tālāko bezjēdzīgo cīņu.»
Ieroči apklusa visās frontēs no Norvēģijas līdz Vidusjūrai. Eiropā beidzās Otrais pasaules karš.
Vēl pirms sabiedrotie svinēja uzvaru pār fašistisko Vāciju, Jaltas konferencē 1944. gadā no 4. līdz 11. februārim PSRS, ASV un Lielbritānijas vadītāji J.Staļins, F.Rūzvelts un V.Čērčils slepeni apsprieda pēckara Eiropas uzbūvi un sadali. Amerikāņu prezidents, kas sarkano tirānu mīlinoši dēvēja par Džo onkuli, kopā ar V.Čērčilu piekrita PSRS delegācijas priekšlikumiem Baltijas valstis tiešā veidā iekļaut Padomju impērijā, bet Viduseiropas valstis – PSRS ietekmes joslā.
Jaltā pasaules trīs varenie parakstīja arī citus slepenus protokolus. Viens no tiem ar segvārdu «KULHAUL» paredzēja izdot Padomju Savienībai visus Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, bēgļus. Ja F.Rūzvelts nebūtu negaidīti aizgājis viņsaulē, drausmīgā vienošanās tiktu izpildīta.
Visas Otrajā pasaules karā ierauto Eiropas valstu galvaspilsētas, izņemot Londonu, Helsinkus un Maskavu, tika okupētas. Kurzemes cietoksnis un tā metropole Liepāja palika militāri neuzvarēti un kapitulēja, paklausot pavēlei 1945. gada 9. maijā.
Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā krita 150 000 sarkanarmiešu un 94 781 vācu armijas karavīrs. Kara liesmās izdzisa arī 50 000 latviešu leģionāru dzīvību. Pēc kapitulācijas daļa leģionāru un citu patriotu izveidoja apmēram 10 000 cilvēku lielu nacionālo partizānu saimi, kas, slēpdamās Latvijas mežos, desmit gadu turpināja nevienlīdzīgu cīņu pret okupācijas režīmu.
Lestenes baznīcas kalna pakājē izveidoti Kurzemes cietoksnī kritušo aizstāvju kapi, kur pārapbedīti 500 leģionāru pīšļi – simtā daļa no kritušo leģionāru kopskaita. Pārapbedīšanas un kapu labiekārtošanas darbi turpinās.
Leģionāru brāļu kapi ir daudzos Latvijas uzkalniņos.
Arī šogad Nacionālo Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļas biedri un vanadzēni devās uz Kurzemes kauju un kritušo leģionāru piemiņas vietām. Dziļā cieņā un pateicībā nolikām ziedus uz cīnītāju kapu kopiņu zaļajām velēnām.
