Ja prezidentes atgādinājums par Krievijas agresīvajiem nolūkiem pret Baltijas valstīm pārsteidza radiostacijas BBC plašo auditoriju, «bezprecedenta gadījums» nav Krievijas prasme mūsu valsts vadītāju teiktajā saklausīt ko «antikrievisku savā tonalitātē».
Ja nu tiešām mūsu prezidentes atgādinājums par Krievijas agresīvajiem nolūkiem pret Baltijas valstīm pārsteidza radiostacijas BBC plašo auditoriju, «bezprecedenta gadījums» nav Krievijas galvenā domnieka Genādija Seļezņova prasme mūsu valsts vadītāju teiktajā saklausīt ko «antikrievisku savā tonalitātē».
Domnieki vai visu ziemu lēma par ekonomiskajām sankcijām pret Latviju, it kā tas būtu Krievijas pussabrukušās ekonomikas izdzīvošanas jautājums. Sakaru pārtraukšanu ar valsti, caur kuru iet galvenie Krievijas tranzītkanāli, vajagot izskatīt trešajā lasījumā komplektā ar jauno Krievijas aizsardzības programmu, kas baltiešiem vieš bažas par savu drošību. Ar jāvārdu «jaunajam» ārpolitikas kursam savu bezprecedenta prezidentēšanu teju uzsāks Vladimirs Putins.
Ja reiz BBC ļaudis Vairas Vīķes-Freibergas teiktajā saklausījuši vēl nedzirdētu «Putina kursa» kritiku, mūsu valsts vadītājai tas tikai dara godu. Jo Rietumu diplomāti par Čečenijas slaktiņā sakņoto politiku visbiežāk nesaka neko, nezinot, vai jaunu kredītu iepludināšana Krievijā kaut kādā mērā neietekmēs tautsaimniecību un sabiedrisko domu, kas tagad piedzīvo tiešas cenzūras laikus.
Neilgi pirms Neatkarības deklarācijas desmitās gadadienas un tikšanās ar redzamiem Rietumu politiķiem, ANO ģenerālsekretāru ieskaitot, prezidente atgādināja, ka Latvijai kā jebkurai valstij ir savas intereses. Šovinistiski spārnotajiem Krievijas politiķiem tas kremt vairāk nekā nacionālruporu dainošana.
Vēl pirms prezidentes intervijām Krievijas amatpersonas ANO Cilvēktiesību komisijas rezolūcijas par minoritāšu tiesībām pieņemšanas gaitā norādīja, kā Latvijai ieviest «universālos standartus» attieksmē pret mazākumtautībām. To, ko daudzi izvairās pārmest Krievijai, nevar pārmest mūsu valstij. Pagājušā gada nogalē pieņemto Pilsonības likumu, Valodas likumu un integrācijas programmu atzinīgi novērtējuši arī Eiropas Savienības (ES) eksperti.
V.Vīķe-Freiberga nekad nav teikusi, ka karadarbība cilvēktiesību vārdā ir tikai Kremļa pavēles jautājums. Ar pieļāvumu par militāra spēka lietošanu pret Baltijas valstīm netika domāta tūlītēja agresija. Vairāk nekā par potenciāliem draudiem runa ir par sabiedrības noskaņojumu – Baltijas valstu aneksijas iespējamībai nav noilguma. Agresijas draudus nenoliedz arī Igaunijas prezidents Lennarts Meri, lai gan apgalvo, ka Igaunijas attiecības ar lielo kaimiņu esot labas. Bažas par savu drošību apliecina visu trīs Baltijas valstu vēlme iestāties ES un NATO. Lai arī starpvalstu dokumentos nav minēts, ka iespējamais agresors būtu tieši Krievija, gan diplomātu kuluāros, gan arī publiski tas sacīts bieži un nepārprotami.
Tiesa, prezidentes apgalvojums, ka spiediens pret Baltijas valstīm vienlaikus ir vēršanās pret ES un NATO, nav gluži korekts. Latvija formāli neskaitās ES un Ziemeļatlantijas alianses sastāvdaļa. Taču tas nenozīmē, ka būtu priekšlaicīgi atgādināt par integrācijas motīviem, kas izriet tikpat labi no vēsturiskās pieredzes, cik no šā brīža situācijas. Īpaši, ja vairums dalībvalstu baltiešu integrācijas centienus novērtējušas kā stabilitātes garantiju Austrumu reģionā. Galu galā valsts augstākajai amatpersonai ir tiesības un arī pienākums paust Latvijas tautas viedokli, kas izteikts 1990. gada 17. decembra balsojumā par Latvijas valstisko statusu, kuru juridiski nostiprinājis demokrātiski ievēlēts parlaments.
Latvija ir nacionāla un unitāra valsts, kurā tiklab pilsoņiem, kā nepilsoņiem noteikts respektēt Latvijas valstiskumu, teritoriālo nedalāmību, pamatnācijas valodu un kultūru. Tās ir jebkuras sevi cienošas valsts tradīcijas un valstiskuma pamats visā pasaulē.
Ja Krievijas amatpersonu reakcija ir saprotama, dīvaini būtu, ja prezidentes atgādinājums pārsteigtu Rietumu demokrātus, kas, starp citu, tiesiskuma nostiprināšanā uzņēmušies Baltijas valstu virsuzrauga lomu, turklāt sola rūpēties par Latvijas un Krievijas attiecību noregulēšanu.
Katrā ziņā ekonomisko sankciju iespējamība nav atsevišķu genocīdā apsūdzēto cilvēku prāvu un vispār mūsu valsts nopelns. Ķīļa dzīšana starp Baltijas valstīm vienmēr ir bijis Krievijas ārpolitikas stūrakmens, lai, izmantojot baltiešu ķildas, kuras veicina ES un NATO vēlme ar katru no Baltijas valstīm runāt atsevišķi, noklusinātu nabadzībā grimstošo pilsoņu kurnēšanu. «Antikrieviskā» ārējā ienaidnieka tēls nav arī Putina jauninājums, tikai uzlabota priekšgājēju pieredze.
