Augstākā tiesa neatzīst valsts mantiskās autortiesības uz Rīgas Kinostudijā (RK) tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas no 1964. gada līdz 1990. gada 4. maijam. Proti, tiesības uz filmām nepieder nevienai juridiskajai personai, tikai to autoriem – kinorežisoriem, operatoriem, scenāristiem, māksliniekiem un filmu mūzikas autoriem. Filmas «demonstrēšanas tiesības» ir tās pašas autora tiesības filmu ļaut vai neļaut «publiski izpildīt», portālam tvnet.lv skaidro Latvijas autortiesību aģentūrā AKKA/LAA. Tā kā autortiesības ir spēkā vēl 70 gadu pēc autora nāves un ir mantojamas tāpat kā kustams īpašums, atļauju darbu izmantot var dot autora mantinieks.
Līdz tam valsts bija pārliecināta, ka autortiesības uz padomju gados RK tapušajām filmām pieder tai. Kad 2007. gadā RK daļas privatizējusī un nosaukumu paturējusī AS «Rīgas Kinostudija» paziņoja, ka tā nodod 973 filmu izplatīšanas tiesības Dānijas kompānijai «Voxell Aps», Kultūras ministrija vērsās ar prasību tiesā. Pirmās instances tiesa atzina ministrijas autortiesības uz šīm filmām, taču RK to pārsūdzēja. Otrās instances tiesa noraidīja valsts prasību un atzina RK autortiesības. Ministrija iesniedza kasācijas sūdzību, un nu Augstākā tiesa ir izlēmusi, ka filmas nepieder ne vienai, ne otrai.
