«Vongezers» ir krievu rakstnieces Janas Vagneres pirmais romāns, kas izdots jau 12 pasaules valodās. Romāna galvenā varone Anna stāsta par divu nedēļu ilgu izmisīgu bēgšanu ziemā no Maskavas uz Karēliju, uz Vongezeru.
Romāns izcils ne tikai ar saturu, bet vairāk ar izraisītajām pārdomām par cilvēku savstarpējām attiecībām, nonākot x stundā. Vispirms, vai cilvēki paši prot saskatīt, ka tāda neizbēgama x stunda tuvojas, vai prot mobilizēties, analizēt sniegto informāciju un saprast, kas no teiktā patiess, kas tiek noklusēts.
Manuprāt, te ir vismaz divas lielas jautājumu grupas. Pirmā, vai cilvēki saprot, kas jādara, iestājoties ārkārtas situācijai. Vai ir psiholoģiski un fiziski gatavi cīnīties par savu dzīvību. Un otrs jautājums ir par uzticību medijiem, valdībai. Vai informācija ir patiesa? Lasot šo romānu, vairākkārt atceros, kā tautai solīja uzticēties bankām un neņemt ārā līdzekļus, bet uzticīgie pilsoņi tāpēc zaudēja savus iekrājumus Ir arī vēsturiskais piemērs, kad vadonis Ulmanis teica – esiet savā vietā, es būšu savā vietā. Un beidzās ar Latvijas okupāciju.
Romānā x stunda pienāk ar parastu gripu, kas strauji izplatās un ir nāvejoši bīstama. Slimībai nav zāļu. Tiek slēgtas iestādes, uzņēmumi, pilsētas. Kad vīrusu neizdodas lokalizēt, tiek slēgtas metro līnijas, pilsētas transports, veikali, pēc tam televīzija un radio. Sākas panika, un daudzos atdzīvojas vismežonīgākie instinkti. Uzdarbojas marodieri un laupītāji. Gudrākie laikus dodas savas dzīvības glābšanas misijās, savācot iespējami lielus pārtikas krājumus un bēgot uz mazapdzīvotām vietām.
Arī galvenās varones Annas ģimene izdomā glābties, braucot uz tālo Karēliju, kur atrodas medību namiņš. Braucēju pulciņš negaidot aug, līdzi ņemot kaimiņu ģimeni, vīra šķirto sievu ar dēlu, ceļā satikto vīra draugu ar ģimeni. Un tie ir cilvēki, kurus Anna nevar ciest. Blakus izdzīvošanas instinktiem klāt nākt arī psiholoģiskās nesaderības izraisītie pārdzīvojumi.
Gripa no vienkāršas vietējas slimības pārvēršas par globālu, izraisot pandēmiju visā pasaulē, taču, dzīvojot informācijas vakuumā, iedzīvotāji to nezina un cer uz valdības solījumiem, paļaujas uz savu iepriekšējo pieredzi, ka mazliet jānogaida, kamēr situācija uzlabosies. Taču paliek tikai sliktāk, nu jau valdības uzdevumā armija iznīcina ciematus un veselas pilsētas, nosvilinot tos ar uguni, lai ierobežotu slimības izplatīšanos. Cilvēki paliek bez pārtikas, bez pajumtes, slimi un panikas pārņemti. Dzīves eksistences vajadzības tiek apmierinātas, ignorējot jebkādus cilvēcības nosacījumus. Katrs glābjas, kā var. Un izdzīvos tikai nedaudzi.
Romāna komanda piedzīvo savu gala mērķi, taču vai spēs tur dzīvot un cik ilgi? Cilvēki raduši, ka viņu problēmas risina citi, ka visu dzīvi nosaka komforts, ko sniedz elektrība un sakari, bet tagad jādzīvo civilizācijas, jāprot zvejot un medīt, kurināt krāsni un mazgāties aukstā ūdenī, iztikt bez ierastās produkcijas, ēdot ierobežotā daudzumā un tikai to, ko izdodas sadabūt.
Šis ir romāns, ko vērts ikvienam izlasīt, sevišķi jau mūsdienās, kad tik daudz runā par informācijas karu. Cilvēkiem, kuri domā un cenšas saprast, tas varētu atvērt acis, ka visos laikos slīcēju glābšana ir viņu pašu rokās. Ir pašiem jābūt gataviem uz ārkārtas situācijām un jāiemācās dzīvot senču tradīcijās. Lielās pilsētas x stundās ir jo īpaši apdraudētas. Mazpilsētās un lauku ciematos ar mazdārziņu pārtiku izredzes izdzīvot ilgāk ir lielākas. Mazāk apdzīvotās vietās vieglāk arī izvairīties no kontaktiem ar slimajiem un tā sevi pasargāt. Taču vai mūsdienu cilvēks vispār ir gatavs atteikties no civilizācijas pat draudu priekšā?
Iesaku ikvienai ģimenei nopirkt šo grāmatu, apspriest to un radīt savu plānu, kā gatavoties x stundai. Kaut vai sākot ar pārbaudi, vai mājās maz ir piemērots apģērbs, lai ilgstoši atrastos aukstumā, vai ķermenis pietiekami trenēts, lai izturētu slodzi, vai prot meklēt informāciju dažādos kanālos un to salīdzināt.
«Vangezers» ir romāns, kas uzdod daudzus eksistenciālus jautājumus un liek pārdzīvot ne tikai varoņu gaitas, bet arī pārdomāt pašam savu dzīvi. Reti kurš daiļdarbs tik dziļi mani ietekmējis.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
