Senioru ansamblis «Vīzija» piektajā jubilejā sapņo aizbraukt uz Briseli.
Draudzīgs, izpalīdzīgs, traks labā nozīmē kolektīvs – tā sevi raksturo 13 «Vīzijas» dziedātāju, kas 4. februārī pulksten 14 Jelgavas Kultūras nama 1. stāva galerijā ar koncertu atzīmēs piecu gadu jubileju.
Sākums Pensionāru biedrībā
Ansambļa saknes meklējamas Jelgavas Pensionāru biedrības vokālajā kolektīvā «Dziedātprieks». «Vairāki tā dalībnieki bijām no kora «Gaisma». Gāja laiks, un mums pamazām sāka gribēties kaut ko interesantāku, profesionālāku,» stāsta viena no ansambļa dziedātājām Ilze Riņķe. Dziedātājiem radās iespēja aizbraukt uz Vidzemes un Zemgales ansambļu salidojumu Salaspilī un iepazīties ar tā kārtību. Tur uzzinājuši, ka salidojumā var piedalīties ansambļi ar 12 dalībniekiem. Pamazām «Gaismas» dziedātāji, kas darbojās arī «Dziedātpriekā», sāka domāt par skaitliski mazāka un profesionālāka ansambļa dibināšanu. «Sākām aptaujāt savus kora biedrus, pieaicinājām Nikolaju, Aiju, Vita un Danuta arī bija pašā sākumā. Pirmo vadību uzņēmās Niko, sākām meklēt dziesmas, ko mēs varētu dziedāt,» atminas Ilze.
Jau sākuši organizēties braucienam uz Salaspili, taču Nikolajs tā pavisam uzņemties ansambļa vadību nevēlējās. Vadītāja meklējumiem pieslēdzās toreizējā Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja, kura, sazinājusies ar Mūzikas vidusskolu, uz kolektīvu atveda tās audzēkni Veroniku Vdovu. «Ar Veronikas palīdzību sagatavojāmies pirmajam braucienam uz Salaspili. Tas bija mūsu ansambļa pirmais koncerts, kad mēs vēl bijām bez vārda. Kad domājām par īsto nosaukumu, palikām pie «Vīzijas»,» atminas Ilze. Šodien ansamblī ir 13 dalībnieku (deviņas dāmas un četri kungi) – deviņi no tiem dzied arī korī «Gaisma», bet dziedāšanas pieredze ir visiem. Kā smej ansambļa vadītāja Liene Gaile, «viņi visi dzied ilgāk, nekā es dzīvoju». L.Gaile ar «Vīziju» kopā ir jau četrus gadus – viņu no kora «Zemgale» uz ansambli atveda dziedātājs Ervīns Kaļass. Kā pati smaida – tā kā laulības līgums ar Ervīnu viņai toreiz nedraudēja, nav atteikusi.
Ambīcijas un sirds siltums
Ar humora izjūtu «Vīzijai» viss kārtībā – ar smaidu dziedātāji atminas kuriozos gadījumus, kas piemeklējuši koncertos un pat ceļā uz tiem. «Ko tik neesam piedzīvojuši!» teic L.Gaile. «Esam gatavi koncertā dziedāt vienu programmu, tad saklausāmies, ko dzied pārējie, un tikmēr izdomāju, ka dziedāsim kaut ko pavisam citu,» stāsta vadītāja. Vai kādā citā reizē gadījies, ka viņa piesaka vienu dziesmu, bet sāk spēlēt ko citu. Tāpat kolektīvam no atmiņas neiziet brauciens uz sadziedāšanās svētkiem Mežotnē, kad pusceļā saplīsis mikroautobuss. «Mums bija izrēķināts laiks, cik pavadīsim ceļā, cik iedziedāsimies un kad pārģērbsimies. Labi, ka bija pavasaris un laiks silts. Kamēr Edgars remontē mašīnu, visa «Vīzija» izkāpj mežmalā un iedziedas,» stāsta L.Gaile.
«Galvenais, kas mūs piesaista, ir, ka Liene pati ir komponiste un dziesmu aranžētāja,» vadītāju slavē Ilze. «Esam ļoti laimīgi, ka mums, cilvēkiem gados, ir jauns cilvēks. Ļoti labi, ka ir viens tāds jauns un dulls, tad mēs arī paliekam tādi paši,» smej Vija Kinstlere. «Ja kolektīva centrs ir tik stabils, pārējie ir gatavi darboties līdzi,» teic L.Gailes «labā roka» un liels palīgs Edgars Ansonskis. «Tas, ka mēs saņemamies iziet no mājas un gribam apmeklēt mēģinājumus, ir Lienes nopelns un viņas labākais raksturojums,» piebilst Līga Ozola. Savukārt Aija Inne sajutusi: «Lienei ir lielas ambīcijas, taču tajā pašā laikā viņa pret mums izturas kā pret saviem vecākiem.» Apvainoties uz vadītāju neesot iespējams. «Lai cik nepatīkami būtu, ka Liene ir ļoti prasīga, saraksta dziesmas desmit balsīm, tas ir tā vērts!» piemetina Vijas kundze.
«Nē, nē, tikai septiņām!» izlabo «Vīzijas» vadītāja un komplimentus parādā savam kolektīvam nepaliek. «Tas darbs, ko mēs darām, ir smags. Kolektīva vadītājs var būt, cik labs viņš grib, bet, ja nav atsaucības, nekas nesanāks. Dažreiz darbs iet ilgāk un grūtāk, nekā es biju plānojusi, bet reizēm iedod notis un nākamajā dienā ejam dziedāt. Man ir atsaucīgi un profesionāli dziedātāji,» savu «Vīziju» slavē L.Gaile. Pa šiem gadiem dziedātāji iepazīti un vadītāja jau zina, kā ar katru jāstrādā. Vienam pietiek iedot notis, ar citu dziesma ir jāizdzied kopā. «Ar to meldiņu tā kā viss būtu kārtībā, bet tie vārdi vairs neturas galvā,» puspajokam noteic Vijas kundze, kura slavē, piemēram, Ervīnu – viņam esot fenomenāla atmiņa, jo uz nākamo mēģinājumu ierodas, jau apguvis tekstu. Kolektīvs ir vienisprātis – liels ieguvums, ka tajā dzied «kā meitenes, tā zēni», piešķirot pavisam citu skanējumu.
Aicinās jau otrie «Mītavas tilti»
Šo gadu laikā kolektīvam izveidojušās savas tradīcijas. Īpaši tiek sveikti jubilāri, kopīgi pie kāda dārzā tiek atzīmēts sezonas noslēgums, nu jau par tradīciju sāk veidoties kopīgas Vecgada pusdienas. Ansamblis regulāri piedalās Salaspils sadziedāšanās svētkos, piedalās Rīgā Latvijas Pensionāru federācijas senioru vokālo ansambļu sadziedāšanās svētkos «Katru zelta rudentiņu». Šovasar «Vīzija» aicinās uz savu otro pašu izauklēto koncertu «Mītavas tilti», uz kuru tiek ielūgti arī citi ansambļi. Tas ir E.Ansonska izlolots pasākums, kurā tilti saved kopā laikmetus un paaudzes.
Ansambļa repertuāru nosaka gan skates prasības, gan koncertu un pasākumu tematika. Ir dziesmas, kas pēc tam ātri aizmirstas, bet ir arī tādas, kas atnākušas un palikušas. Pa visiem kopā saskaitījuši, ka piecu gadu laikā izdziedātas 46 dziesmas, par kuru ceļu pie kolektīva dziedātāji stāstīs jubilejas koncertā «Kā dziesma pie «Vīzijas» nāk». Sevišķi mīļa ansamblim ir pašu vadītājas sarakstītā «Tu tikai dziedi» ar Māras Zālītes vārdiem. Repertuāra apguvei «Vīzija» pievēršas nopietni – jaunās sezonas dziesmas ansamblis sāk mācīties jau pavasarī, lai rudenī būtu mazāk uztraukumu. «Laiks iet ļoti ātri, un tas ir apsveicami, ka mēs varam šādi turēties kopā ar to lielo prieku sirdī,» priecājas E.Ansonskis.
Šis pavasaris senioriem solās būt darbīgs. Vispirms jubilejas koncerts, pēc trim nedēļām sadziedāšanās koncerts, 8. aprīlī koncerts Ikšķilē, maija vidū sadziedāšanās Salaspilī, nedēļu vēlāk – jaukto ansambļu valsts konkurss, un tad jau arī «Mītavas tilti» 3. jūnijā. Par nākotnes iecerēm L.Gaile teic – gribētos kolektīvu reiz aizvest uz konkursu Kauņā, taču tam ir vajadzīgas finanses. Bet no pašiem dziedātājiem puspajokam atskan – nodziedāt Briselē. Un kāpēc gan ne?
