Jelgavas Gaļas kombināts šogad ieplānojis ievērojami palielināt svaigās gaļas realizāciju.
Jelgavas Gaļas kombināts šogad ieplānojis ievērojami palielināt svaigās gaļas realizāciju.
– Iepriekšējos gados galvenokārt pievērsāmies desu izstrādājumiem, kūpinājumiem un citiem produkcijas veidiem. Taču tirgus pētījumi liecina, ka vairāk nekā 60 procentu gaļas produkcijas patērētājs iegādājas svaigā veidā,– stāsta akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Vilis Ļevčenoks.
Vairāk realizēs svaigo gaļu
Lai palielinātu svaigās gaļas realizāciju, uzņēmumā papildināts produkcijas pārdošanas organizētāju skaits. Kombināts iepērk tikai speciālas šķirnes cūkas, kam ir liels liesās gaļas iznākums un maza speķa kārta. Tādas tas iegādājas «Cirmas bekonā» Latgalē un mazākos apjomos – vēl dažās citās saimniecībās. Liesās gaļas šķirņu cūku audzēšanas apjomus vajadzētu palielināt, lai pārstrādes uzņēmumam pietiktu ar pašu valstī izaudzēto. Arī cūkaudzētājiem tas būtu izdevīgi, jo par šo gaļu maksā vairāk nekā par desu izgatavošanai vajadzīgo.
Jauno taktiku V.Ļevčenoks vērtē atzinīgi, jo vietējie lielveikali, arī vairākas Rīgas tirgotavas, svaigās gaļas produkciju atzinuši par kvalitatīvu un pārorientējušies uz Jelgavas Gaļas kombināta piedāvājumu. Tas vieš cerības, ka šogad svaigās gaļas realizāciju izdosies palielināt vismaz līdz 300 tonnām (pērn pārdotas 102 tonnas).
Ieņem piekto vietu valstī
Jaunajā situācijā desu piedāvājums varētu kļūt mazāks. Pagājušajā gadā tika realizētas 1745 tonnas desu izstrādājumu. Pārējo produkcijas veidu vidū tie veidoja vislielāko īpatsvaru. Pērn pārdotas arī gandrīz 107 tonnas gaļas pusfabrikātu un nepilnas 30 tonnas pirmās kategorijas gaļas pusfabrikātu. Vidēji mēnesī kombināts saražo 120 līdz 140 tonnu produkcijas un ražošanas apjomu ziņā ieņem piekto vietu valstī. Tā piedāvājuma klāstā ir ap 90 dažādu nosaukumu produkcijas veidu.
Uzņēmuma apgrozījums pēdējos gados svārstās 2,5 miljonu latu robežās. Tāds varētu saglabāties arī šajā gadā. Pērn būtiski samazinājusies uzņēmuma peļņa – nepilni seši tūkstoši latu. To skaidro ar izejvielas iepirkuma cenas pieaugumu un ierobežojumiem cūkgaļas ievešanā. Šogad peļņu plānots divkāršot. Taču, kā atzīst V.Ļevčonoks, tas nebūs vienkārši, jo legālajiem gaļas pārstrādātājiem ikdiena paliek aizvien grūtāka.
Nelegālais tirgus apgrūtina legālo
Pirmais ceturksnis nostrādāts ar zaudējumiem, ko galvenokārt rada desu un kūpinājumu zemā realizācijas cena un samērā augstā izejvielu iepirkuma cena, ko notur nelegālais tirgus un atbalsta zemnieki, bez pievienotās vērtības nodokļa pārdodot gaļu mazajiem cehiem. Lielas problēmas rada mazie gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus. Viņi slēpj gaļas izcelsmi un, pārdodot produkciju par zemāku cenu, sagādā konkurences grūtības legālajiem uzņēmumiem. Patērētāji ierobežotās pirktspējas dēļ, protams, izvēlas nevis labāko, bet lētāko.
– Tas nav nekāds noslēpums, to atzīst arī VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks: gandrīz 40 procentu gaļas produkcijas ražotāju nemaksā nodokļus, – stāsta Vilis Ļevčonoks. – Zaudējam arī uz kontrabandas gaļas rēķina. Godīgajiem nodokļu maksātājiem tāpēc ir ārkārtīgi grūti.
Asociācija aktivizē cīņu ar «nelegāļiem»
Lai aktualizētu minētos jautājumus, pagājušajā gadā aktīvi strādājusi Gaļas pārstrādātāju asociācija, iesaistot to risināšanā Valsts ieņēmumu dienesta, Iekšlietu ministrijas, Zemkopības ministrijas amatpersonas, iesniedzot savus priekšlikumus to risināšanai. Taču pagaidām nekas būtiski nav mainījies un situācija nav uzlabojusies.
Aprīļa otrajā pusē Zemkopības ministrijas, Sanitārās robežinspekcijas un Valsts veterinārā dienesta pārstāvji tikušies ar Kontrabandas apkarošanas centra darbiniekiem un vienojušies par nepieciešamību ciešāk sadarboties gaļas kontrabandas apkarošanā un aktivizēt tās novēršanu. Diskusijās par katras organizācijas kompetenci šajā jomā panākta vienošanās par informācijas apmaiņu un darbu koordinēšanu.
Veterinārais dienests šogad konstatējis vairākus būtiskus pārkāpumus importētās gaļas apritē. Kopumā aizturēts vairāk nekā 12 tonnu gaļas, kam nav izsniegta ievešanas atļauja. No Vācijas, Polijas, ASV, Nīderlandes un Īrijas ievestā gaļa nonākusi firmās «Svikta», «Grāvendāle», «Tomašs», «Šalteks», tirdzniecības namā «Rīgas miesnieks». Aptuveni puse no apjoma bijusi cūkgaļa, puse – putnu gaļa.
Šodien Gaļas pārstrādātāju asociācijas pārstāvji, arī V.Ļevčenoks kārtējo reizi tiekas ar VID vadību.
Sanitārhigiēna atbilst prasībām
Ražošanas attīstībā Jelgavas Gaļas kombināts ieguldījis gandrīz 80 tūkstošu latu. Tie galvenokārt virzīti sanitārhigiēnisko apstākļu uzlabošanai. Iegādātas divas saldēšanas kameras, viena atdzesēšanas kamera, kautuvē uzstādīta plaucēšanas iekārta. Šogad 40 tūkstošu latu atvēlēts galvenokārt sadzīves apstākļu uzlabošanai – desu ceha ģērbtuves remontam, kanalizācijas sistēmas sakārtošanai. Produkcijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas uzņēmumā jau ir nodrošinātas. Kombināts ir to 12 gaļas pārstrādātāju vidū, kas ieguvuši un katru gadu atjauno LATSERT sertifikātu (pavisam valstī ir vairāk nekā 160 pārstrādes uzņēmumu).
