«Mēs gribam, lai viņi aiziet!» un «Mēs turpināsim cīnīties, protestēt līdz brīdim, kamēr viņi būs prom!» – tie ir tikai daži no viedokļiem, ko varēja dzirdēt no rumāņiem, kuri svētdien milzīgā skaitā izrādīja valdībai savu attieksmi kā Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes, tā citu pilsētu ielās. Parlamentā šonedēļ notiek debates par neuzticības izteikšanu valdībai, taču, visticamāk, valdība paliks savā vietā, jo tās valdošā partija ir sociāldemokrāti, kuras līderim par labu arī tika pieņemti likuma grozījumi, kas izraisījuši vēsturē otras lielākās demonstrācijas.
Tik lielas demonstrācijas Rumānija nav redzējusi kopš 1989. gada, kad dažu dienu laikā varu zaudēja komunistu diktators Nikolaje Čaušesku, kuram kopā ar sievu drīz pēc tam izpildīja nāvessodu.
Bez parlamenta akcepta
Iemesls protestiem ir valdības aizvadītajā nedēļā pieņemtie likuma grozījumi, kas dekriminalizē amata noziegumus, kuru dēļ radušies finansiālie zaudējumi līdz teju 50 tūkstošiem eiro. Šis dekrēts ir lāča pakalpojums lielākās valdības partijas – sociāldemokrātu – līderim Liviu Dragnjam, kurš dienā, kad dekrēts tika pieņemts, stājās tiesas priekšā par varas ļaunprātīgu izmantošanu. No grozījumiem ieguvēji ir vēl vairāki citi kreisie politiķi. Prokurori L.Dragnjas lietā iesaistīto naudas summu novērtējuši ar 24 tūkstošiem eiro. Likuma grozījumi tika pieņemti bez parlamenta akcepta.
Protesti Rumānijā notiek jau vairākas dienas, taču svētdien ielās, pēc dažādu telekanālu aplēsēm, bija izgājuši 500 tūkstoši cilvēku. Skaits ir pārsteidzošs tā fakta dēļ, ka jau dienu pirms tam, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, valdība atsauca šo ārkārtas dekrētu un solīja gatavot jaunu versiju. «Es nevēlos sašķelt Rumāniju,» lēmumu pamatoja valsts premjerministrs Sorins Grindjanu. Politikas analītiķi piezīmē, ka tas tikai norāda uz iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un Rumānijas valdībai, visticamāk, agri vai vēlu būs jāatkāpjas. Valdībai jāatkāpjas
«Dekrēts ir atsaukts, bet ne jau tāpēc, ka viņi nolēma, ka tas ir nepareizs, bet tikai un vienīgi spiediena dēļ,» CNN sacīja 47 gadus vecs uzņēmējs Kozmins Aleksandru, kurš pats piedalījies protestos visas dienas. «Vienīgais sakarīgais risinājums, manuprāt, ir valdības atkāpšanās, vai nu vietā liekot labāku valdību, vai izsludinot jaunas vēlēšanas.»
Protestētājs Daniels Jordāns, divu bērnu tēvs, uzskata, ka «šai valdībai ir jāaiziet, jo mēs vairs neticam nekam, ko viņi saka».
Vaino tieslietu ministru
Rumānijas tieslietu ministrs Florins Jordake izteicies, ka šajā ārkārtas dekrētā nav «nekā slepena, nelikumīga vai amorāla». Tagad viņam var nākties atbildēt par savu rīcību ar amata zaudēšanu. S.Grindjanu, kurš premjera amatā ir tikai mēnesi, apsver F.Jordakes atlaišanu, jo ar viņa «svētību» tika apstiprināts dekrēts, kas izraisīja tādus protestus.
Pašlaik notiek jaunas likumprojekta versijas izstrāde. «Mēs izstrādāsim un sniegsim konstitucionālu likumu. Pirms mēs virzāmies tālāk, visi eksperti vai ikviens, kurš to vēlēsies, varēs paust savu viedokli,» ASV telekanāls CNN citē premjeru.
Ar atsevišķu dekrētu, ko vēl izskatīs parlaments, valdība arī plānojusi no cietumiem atbrīvot 2500 ieslodzīto, kuri izcieš cietumsodus, kas nav ilgāki par pieciem gadiem. Sociāldemokrāti šos dekrētus skaidro ar centieniem padarīt Krimināllikumu atbilstošu konstitūcijai un mazināt cietumnieku skaitu, savukārt kritiķi to uzskata par bezkaunīgu mēģinājumu paglābt daudzus korupcijā iesaistītus sociāldemokrātu politiķus.
Prezidents kritizē
«Rumānijai nepieciešama valdība, kas ir caurspīdīga, kas valda paredzami dienasgaismā, nevis snaikstās pa naktīm,» uzrunā parlamentam norādīja valsts prezidents Klauss Johanniss. Pēc viņa vārdiem, valsts atrodas vispārējā krīzē.
Pat ietekmīgā Rumānijas Pareizticīgo baznīca, kurai pieder vairāk nekā 85 procenti Rumānijas pilsoņu, kritizēja šo dekrētu, sakot, ka cīņai pret korupciju jāturpinās un jānosaka sankcijas pret tiem, kuri atzīti par vainīgiem.
Tiesībsargs Viktors Čorbja, kurš iepriekš atbalstīja šo dekrētu, tomēr mainījis nostāju un tagad uzskata, ka dekrēts «nav attaisnojams» un rada risku «padarīt gandrīz visu valsts administrāciju krimināltiesībām nesasniedzamu».
