Ražotāji aizvien lielāku uzmanību pievērš sveču ekoloģijai un kvalitātei.
Sveces ar latvju rakstiem, Margaritas Stārastes pasaku tēliem un patriotiskās noskaņās – pēdējā laika jaunumi, ko pašmāju pircējiem piedāvā lielākais sveču ražotājs Baltijā un viens no lielākajiem Eiropā «Baltic Candles Ltd.» (Latvijā vairāk pazīstams ar nosaukumu «Dobeles sveces»).
No masas jaukšanas līdz pucēšanai
Sākotnēji visas Dobelē radītās sveces tika eksportētas ar klientu zīmoliem, tāpēc sevišķi lauzīt galvu par to, kā uzņēmumu saukt Latvijā, nevajadzēja. Kad pirms gadiem septiņiem astoņiem arī Latvijā sākās uzņēmuma produkcijas tirdzniecība, to sāka atpazīt kā «Dobeles sveces». «Galvenokārt sveces ražojam ar klienta zīmolu. Arī Latvijā sākotnēji savas sveces tirgojām ar klientu zīmoliem līdz brīdim, kad cilvēki nāca un jautāja, kā var saprast, kuras ir mūsu sveces. Pagājušajā gadā savus produktus sākām marķēt kā «Dobeles sveces». Ir mums klienti Latvijā, kas izvēlas izmantot šo logo, ir, kas lieto savu, vien norādot, ka sveces ražotas Latvijā. Mēs neuzspiežam,» stāsta uzņēmuma direktore Zita Sāviča.
Pērn «Baltic Candles Ltd.» nosvinēja savu 20. dzimšanas dienu, bet sveces Dobelē tiek ražotas kopš 1969. gada. «Sākotnēji uzņēmums ražoja vienu sveču veidu, kas bija simtprocentīgs roku darbs. Šobrīd ir daudz iekārtu un automatizācijas, bet joprojām lielāko daļu ražošanas veido roku darbs. Ir tikai viena veida sveces, kuras mēs varam pilnībā saražot ar iekārtu,» stāsta Z.Sāviča. Pārējos gadījumos cilvēka darbs vajadzīgs gan sveču masas, gan krāsas un smaržvielu sagatavošanā, ja nepieciešams, arī sveces pucēšanā. Lai gan sveču apdruku veic iekārta, to apkalpo darbinieks, tāpat arī saiņo sveces cilvēks.
To, cik dažādu sveču uzņēmumā tiek izgatavots, precīzi pateikt nav iespējams. «Iespējams skatīties no dažādām šķautnēm. Tās var iedalīt pēc izejmateriāla – parafīna, stearīna, sojas vaska sveces. Var dalīt pēc formas – klasiskas, ģeometriskas, figūras (lācīši, kaķīši). Pēc tehnoloģiju veida – lietas, audzētas, presētas sveces. Tad vēl pēc krāsām – kopā sanāk ļoti daudz veidu,» secina Z.Sāviča. Gribas krāsu un smaržu
Gadā uzņēmums saražo vairāk nekā 5000 tonnu sveču, no kurām 95 procenti tiek eksportēti – galvenokārt uz Skandināvijas valstīm. «Jau vēsturiski izveidojies, ka skandināvi, negaidot svētkus vai īpašus brīžus, ikdienā dedzina sveces daudz vairāk, nekā to darām mēs. Droši vien tas ir arī tādēļ, ka tur ir vēsāks, tādējādi sveču dedzināšanai ir senas un tradicionālas saknes,» teic Z.Sāviča. Kaut arī mūsu ikdienā sveces ienāk arvien vairāk, Z.Sāviča to drīzāk saista ar modi. «Ļoti gribētu, lai sveču dedzināšana Latvijā kļūtu par tradīciju. Mums ir ļoti ilgi rudeņi, vēli un gari pavasari, un mums pietrūkst dabiskā siltuma, gaismas, enerģijas. Enerģija ir vitāli nepieciešama gan veselībai, gan darba spējām. Svece ir dzīva uguns, kas to spēj kompensēt. Sveces var izmantot arī noformējumam un noskaņojuma radīšanai. Jauki, ka cilvēki to dara un pievērš savai ikdienai lielāku nozīmi,» viņa priecājas.
Atšķirības starp svecēm, ko uzņēmums ražo skandināvu un ko vietējam tirgum, pastāv, taču tām ir tendence samazināties. «Latvijas robežas nu jau 25 gadus ir vaļā, ienāk arī skandināvu mode, mūsu un viņu veikalu uzturētāji iepērkas vienās un tajās pašās vietās. Tendences arvien satuvinās. Bet ir arī atšķirības – mums patīk košākas krāsas, stiprākas smaržas.» Z.Sāviča novērojusi – veikalos sveču klāsts kļūst aizvien plašāks. «Vēl pirms desmit gadiem piedāvājums bija skops. Mūsdienās praktiski visos veikalos var atrast kādu sveci no dažādiem tirgiem – no Eiropas, Ķīnas –, arī mūsu sveces. Pieprasījums pēc tām noteikti ir.» Uzņēmumam ir savs dizainers, kas sadarbībā ar klientu un pārdevēju arī nonāk pie vēlamā produkta.
Dobeles sveču ražotnē strādā 250 darbinieku (uzņēmumā kopā – ap 300), kuru ražīgākais darba laiks ir vasara. «Lai kā mums gribētos, ka ražošana visa gada garumā ritētu vienmērīgi, jo tā ir daudz vieglāk un ekonomiskāk, tā nenotiek. Aktīvāk sveces ražojam no maija līdz decembrim. Sveču ražotājiem ierasts teikt, ka sveces izgatavo visos mēnešos, kuru nosaukumā nav «r», bet lieto visos tajos mēnešos, kuru nosaukumā tas ir.» Visvairāk sveču tiek patērēts Ziemassvētku laikā.
Svarīgi dedzināt «kvalitatīvi»
Konkurentu sveču tirgū netrūkst – to ir daudz gan Eiropā, gan Ķīnā. «Tirgus ir liels, un visiem tajā ir vieta,» teic Z.Sāviča. Nozarē daudz uzmanības tiek pievērsts ekoloģijai, par ko domā arī «Baltic Candles Ltd.», cenšoties radīt arī videi draudzīgākus produktus, un kvalitātei. «Pēc finanšu krīzēm pircēji pasaulē un arī Latvijā kļūst atbildīgāki par to, cik un kam viņi tērē. Kaut par 50 centiem dārgāku, bet viņi vēlas nopirkt kvalitatīvu produktu – daudzi pievērš uzmanību, cik stundu svece deg. Tur arī slēpjas ekonomija,» tā Z.Sāviča.
Daļa cilvēku konsekventi izvēlas palmu eļļas vai sojas vaska sveces, kam piedēvē ekoloģiska produkta statusu, atstājot parafīna sveces otrajā plānā. Taču arī parafīna sveces tiek ražotas no speciāla pārtikas parafīna, kas nav kaitīgs, norāda Z.Sāviča, uzsverot – ražošanā nedrīkst aizmirst par kvalitāti. «Manuprāt, sveču kvalitāte nepelnīti ir palikusi otrajā plānā. Lielāks ļaunums par šķietami neekoloģisku sveci ir, ja tiek dedzinātas nekvalitatīvas sveces, pat ja tās ir ļoti dabiskas,» tā uzņēmuma direktore. Par nekvalitatīvu produktu liecina kaut vai sveces kūpēšana melniem dūmiem. Taču veikalā pie plaukta sveces kvalitāti noteikt nav iespējams – tā jāpārbauda praksē.
Dedzinot sveces, ļoti svarīgi ievērot pareizu («kvalitatīvu») dedzināšanu, kuras principi tiek norādīti uz iepakojuma un ir vispārzināmi. Lai tās netecētu un nepilētu, sveces jānovieto uz taisnas virsmas, pietiekamā attālumā cita no citas un pārējiem siltumu izdalošiem objektiem. Tāpat nav vēlama sveces iedegšana uz īsu brīdi. «Tas sveci traumē, jo tai vajag kā kamīnam «iekurēties». Ir jāseko līdzi deglim, tas jāapgriež vajadzīgajā garumā. Ja degļa galā izveidojas sēnīte, tā noteikti jānogriež, lai netraucētu degšanai. Sveces izkausētajā daļā nedrīkst nomest sērkociņu atliekas vai degļa atgriezumus, tie traucēs degšanai. Ir nianses, kas jāievēro, lai nodrošinātu kvalitatīvas sveces labu degšanu. Es parasti saku – kad ieliekat ziedus vāzē, jūs taču par tiem rūpējaties: apgriežat kātus, nomaināt ūdeni. Lai arī šķiet, ka svecei būtu vienkārši jādeg, tas tā nav. Svece ir sistēma, nevis produkts. Viens ir to saražot pareizi, otrs – pareizi dedzināt. Ja abi komponenti sakrīt, svece degs paredzētās stundas un paredzētajā kvalitātē,» stāsta Z.Sāviča.
Divu vienādu sveču nav
Pēdējos gadus veikalu plauktos blakus tradicionālajām atrodamas LED sveces, kuras tirgū jau ir ieņēmušas savu vietu. Z.Sāviča gan par svecēm tās nesauc: «Tas ir gaismas objekts.» Pati viņa ir liela sveču mīļotāja. «Es tiešām dažbrīd brīnos, kā kaut ko tādu var radīt – tas ir ļoti grūts un niansēts produkts. Citādi, ja tiek ražotas viena veida sveces, bet ražot tik plaša sortimenta produktu ir ļoti sarežģīti, tas prasa lielu atbildību un meistarību. Tās ir vairāk nekā 500 krāsu gammas, katrai ir sava recepte. Kā jau teicu, svece ir sistēma. Izejmateriāls – vai tas ir parafīns, vai stearīns – ir dzīvs un nekad nav identisks. Protams, tam ir kvalitātes robežas, kurās jāietilpst. Arī pārējām receptes sastāvdaļām – krāsai, smaržai – ir kvalitātes robežas. Tā kā visi rādītāji ir kādās robežās, liela meistarība ir nodrošināt identisku kvalitāti no produkta uz produktu, ko ikdienā, protams, darām. Lai gan ārēji sveces ir vienādas, tās mēdz dažādi degt, jo minētajā sistēmā pastāv variācijas.» Sveču lietotājam to ir grūti saprast. «Lielākajai daļai pirmo reizi redzot sveču ražošanu, šķiet, ka viss ir liels automāts – vienā galā piespied pogu, otrā iznāk svece. Un tad ir jautājumi, kāpēc kādai svecei nedaudz atšķiras krāsa vai struktūra. Tāpēc, ka tas lielākoties ir roku darbs un individualizēts pasūtījums. Ēdienam, ko taisa mazās porcijās, arī būs nianses. Darbs ir milzīgs, un visu cieņu rezultātam, kas sanāk, un komandai, kas to paveic,» tā Z.Sāviča.
Par uzņēmuma nākotnes plāniem un iespējamiem papildu tirgiem Z.Sāviča teic: «Papildu tirgi vienmēr ir ļoti labi un vajadzīgi, bet, manuprāt, svarīgāka ir esošo klientu labklājība un lojalitāte. Jaunus tirgus un klientus iekarot vienmēr ir daudz dārgāk un grūtāk, nekā strādāt un palīdzēt attīstīties jau esošiem klientiem. Bet mūsu plāns ir iet uz priekšu – audzēt savu kvalitāti, domāt par jauniem produktiem un kļūt efektīvākiem. Tas nozīmē jaunas iekārtas, modernāku ražošanu,» stāsta Z.Sāviča.
«Baltic Candles Ltd.»
1966. gadā tiek dibināta gumijas fabrika «Dobele», 1969. gadā tajā sāk ražot sveces.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā uzņēmums sāk ciešu sadarbību ar sveču ražotājiem un tirgotājiem Dānijā, daloties pieredzē, zināšanās un tradīcijās.
1996. gadā tiek reģistrēts Latvijas un Dānijas kopuzņēmums SIA «Dobeles sveces», kuru daļēji kreditē dāņu fonds, atbalstot tos Dānijas uzņēmējus, kas vēlas uzsākt darbību Baltijas valstīs. Lielāko ieguldījumu veic Dānijas uzņēmums «P.Broste AS».
1997. gadā uzņēmums iegūst nosaukumu SIA «Baltijas Sveces», un jau 1998. gadā Dānijas tirdzniecības un rūpniecības koncerns «Broste AS» kļūst par vienīgo sabiedrības īpašnieku.
2004. gadā uzņēmumam dots jauns nosaukums SIA «Baltic Candles Ltd.», un pēc reorganizācijas par tā īpašnieku kļūst «Broste Consumer».
2009. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovācijas balvas konkursā uzņēmums lielo un vidējo uzņēmumu grupā atzīts par trešo eksportspējīgāko Latvijā.
2010. gadā P.Broste uzņēmuma daļas pārdod izpilddirektoram dānim Jensam Torupam, kurš kopš 2013. gada ir «Baltic Candles Ltd.» vienīgais īpašnieks.
Uzņēmums 2016. gadā ieguvis Zviedrijas Biznesa gada balvu kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva». Tā sveces tiek ražotas saskaņā ar Eiropas Kvalitātes asociācijas kritērijiem «RAL», bet stearīna sveces ieguvušas Skandināvijā populāro videi draudzīgu produktu «Eko Swan» zīmi, kas ir augstākās kvalitātes apliecinājums.
Sagatavots pēc informācijas uzņēmuma mājaslapā
