Valsts kontrole, pārbaudot Jelgavas Domei un Siltumtīklu uzņēmumam piešķirtā Pasaules Bankas kredīta izlietošanu un saimniecisko darbību 1998. gadā un pagājušā gada pirmajā pusē, atzinusi, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir kritisks.
Valsts kontrole, pārbaudot Jelgavas Domei un Siltumtīklu uzņēmumam piešķirtā Pasaules Bankas kredīta izlietošanu un saimniecisko darbību 1998. gadā un pagājušā
gada pirmajā pusē, atzinusi, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir kritisks.
Aizpagājušajā gadā Siltumtīklu peļņa bija nepilni 2,5 tūkstoši latu, un 1999. gada sākumā nenosegtie iepriekšējo gadu zaudējumi bija vairāk nekā 4,213 miljonu latu. Uzņēmuma pašu kapitāla mīnuss pārsniedz 626 tūkstošus latu. Siltuma patērētāju parāds uzņēmumam ir lielāks nekā 3,467 miljoni latu. Salīdzinājumā ar situāciju 1998. gada sākumā tas palielinājies par 448 896 latiem jeb 25,7 procentiem. Lielākais uzņēmuma parādnieks ir otrs pašvaldības uzņēmums Nekustamā īpašuma pārvalde.
Pagājušā gada sākumā Siltumtīklu kopējais parāds kreditoriem sasniedza 13,886 miljonus latu. Salīdzinājumā ar situāciju pirms gada saistības augušas par 1,905 miljoniem latu. Valsts kontroles atzinumā fiksēts, ka uzņēmums paredzētajā grafikā nekārto parādsaistības ar Valsts kasi, kas pārņēmusi «Latvijas gāzes» parādu. Šā gada sākumā uzņēmuma parāds Finansu ministrijas valsts kasei bija nepilni 354 tūkstoši latu. Līdz aprīļa beigām šo saistību apmērs bija audzis līdz 895 tūkstošiem latu.
Tarifi nesedz izmaksas
Izskatot tarifu politiku, Valsts kontrole atzinusi, ka iedzīvotājiem 1998. un 1999. gada apkures sezonā maksa par piegādātā siltuma gigakaloriju noteikta 21,33 lati, bet pārējiem patērētājiem – 19,19 latu (bez pievienotās vērtības nodokļa). Savukārt siltumenerģijas ražošanas un piegādes faktiskās izmaksas iedzīvotājiem sasniegušas 24,44 latus par gigakaloriju, bet pārējiem – 21,29 latus. Realizējot siltumu par zemāku cenu nekā tā faktiskās ražošanas izmaksas, uzņēmumam radīti zaudējumi 570 tūkstošu latu apmērā. Pilsētas Dome Siltumtīklu izmaksas subsidējusi 529 045 latu apmērā.
Valsts kontrole atzinusi, ka, nepalielinot siltuma realizācijas tarifus, pašvaldība ir veicinājusi Siltumtīklu uzņēmuma kritisko situāciju. Jau pagājušā gada nogalē auditorfirma «Invest-Rīga», novērtējot uzņēmuma finansiālo darbību, norādījusi, ka Siltumtīklu uzņēmums nebūs spējīgs nokārtot kredītsaistības noteiktajos termiņos, tādēļ nepieciešams Pasaules Bankas aizdevuma pamatsummas atmaksas uzsākšanu pārcelt uz vēlāku laiku.
Dome veicinājusi kritisko situāciju
Pēc tam Jelgavas Dome rakstījusi iesniegumu par Pasaules Bankas aizdevuma atmaksas grafika maiņu. Pašvaldību uzņēmumu Garantiju kontroles un pārraudzības padome, to izskatot, piekritusi maiņai, taču ar nosacījumu, ka Finansu ministrija pagarinās uzņēmumam parāda atmaksas termiņu par gāzi, kā arī, ka Dome palielinās siltumenerģijas realizācijas tarifus. Dome šos nosacījumus nav izpildījusi un līdz ar to kredītparādu atmaksas termiņi nav mainīti. Valsts kontrole arī norādījusi, ka tādējādi pašvaldība veicinājusi uzņēmuma maksātnespēju, bet tā bankrota gadījumā parādsaistības būs jāsedz no pašvaldības budžeta.
Pasaules Bankas uzdevumā Siltumtīklu uzņēmuma situācijas un turpmāko iespēju analīzi līdz 2018. gadam veic arī somu uzņēmums «Elektrowatt-Ekono», kura galaziņojums varētu būt šīs nedēļas beigās. Pēc tā analīzes Valsts kase izvērtēšot turpmāko rīcību un iespējas vienoties ar Siltumtīklu uzņēmumu par «Latvijas gāzes» parāda atmaksu.
Tarifiem jābūt ekonomiski pamatotiem
Uzņēmuma direktors Genādijs Dupužs norāda, ka kopš Valsts kontroles pēdējā pārbaudes termiņa uzņēmuma pašu kapitāla mīnuss ir samazinājies no 626 līdz 480 tūkstošiem latu, taču situācija ir smaga. Uzņēmums atpaliek no kārtējo maksājumu grafikiem Jelgavas Cukurfabrikai (ap simts tūkstošiem latu) un Unibankai, kā arī nespēj pildīt 1997. gadā ar Valsts kasi parakstīto grafiku.
Par galveno mīnusu un vienīgo izeju G.Dupužs uzskata ekonomiski pamatotos tarifus. Pagājušajā rudenī situācija vairākkārt skaidrota pašvaldības deputātiem un piedāvāts tarifus pārskatīt. Taču tas nav noticis. Bet situācijas saglābšanas vai bezizejas gadījumā pašvaldībai tik un tā vajadzēs šķirties no saviem budžeta līdzekļiem. Turklāt tad par to maksās ne vien siltuma patērētāji, bet visi nodokļu maksātāji. Arī tie, kas centralizēto apkuri neizmanto. Par uzņēmumam kaitējošu G.Dupužs atzīst arī neveselīgo sabiedrības attieksmi, kas negatīvi ietekmē maksājumu līmeni.
Uzņēmuma darbu pagājušajā apkures sezonā G.Dupužs vērtē atzinīgi, jo, kaut arī tarifa korekciju nebija un kurināmais sadārdzinājās, apkure pilsētā bija nodrošināta. Tā kā katlumājās varēja izmantot arī gāzi, salīdzinājumā ar pagājušo sezonu kurināmā izmaksas palielinājās par 30 procentiem, nevis divkārši, kā būtu, izmantojot mazutu.
Turpmākie saglābšanas soļi
Lai risinātu turpmākās sarunas par Pasaules Bankas kredīta un Valsts kases parāda atmaksas grafika maiņu, pēc G.Dupuža domām, vispirms pašvaldībai pieņemami ekonomiski pamatoti apkures tarifi. Otrkārt, atrisināms līdzšinējās tarifu politikas dēļ uzņēmumam radītais zaudējums iepriekšējā apkures sezonā. Kamēr tas nav noticis, līdzšinējās iestrādes, lai pagarinātu «Latvijas gāzes» parāda atmaksas grafiku uz desmit gadiem, neizdosies juridiski noformēt.
Paralēli veicams darbs ar patērētājiem par parādu piedziņu. Lai gan juridiski lielākais Siltumtīklu parādnieks ir Nekustamā īpašuma pārvalde, faktiski savas saistības nav nokārtojuši iedzīvotāji. Parāda izveidē liela daļa vainas gulstas arī uz Domes amatpersonu un deputātu pleciem, kas neskaitāmus gadus Jelgavā pret nemaksātājiem pieļāvuši pat vairāk nekā lojālu attieksmi, neliekoties par to ne zinis un pieļaujot Nekustamā īpašuma pārvaldes (vēl pirms tam namu pārvalžu) nekā nedarīšanas politiku. Un beigu beigās izrādās, ka tie desmit procenti no piedzenamās summas, kas nomaksājami līdz ar pieteikuma par parāda piedziņu iesniegšanu tiesā, ir nesamaksājama nauda.
Tarifa paaugstinājums vērtējams pretrunīgi
Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans piekrīt, ka pašvaldības uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis ir kritisks un tāds tas nav pirmo gadu. Zināma loma situācijas pasliktināšanā ir aicinājumam nemaksāt, tāpēc ir jādara viss, lai iekasētu iedzīvotāju parādus, kas pārsniedz četrus miljonus latu. Kaut puses atgūšana ļautu atrisināt atsevišķas lietas. Diemžēl parādu piedziņa gan Siltumtīklu uzņēmumā, gan Nekustamā īpašuma pārvaldē notiek ļoti gausi. Pēc U.Ivana domām, netiek izmantotas visas darbības formas, lielāko aktivitāti vēršot uz parādniekiem, no kuriem ir ko piedzīt.
Domes priekšsēdētājs kā pretrunīgu vērtē Valsts kontroles un Valsts kases pieprasījumu paaugstināt tarifu.
– Jo augstāks tarifs, jo vairāk iedzīvotāju nemaksā, jo vairāk patērētāju cenšas atteikties no centralizētās apkures, izmantot autonomo. Seko nākamais loks: samazinoties klientu skaitam, atkal ir jāpalielina tarifi un patērētājiem jāmaksā vairāk. Uz papīra tas izskatīsies labi, liecinās, ka varam nokārtot saistības, palielināt uzņēmuma maksātspēju, bet reāli nekas nemainīsies, – domā U.Ivans, vienlaikus norādīdams, ka Valsts kontroles pieprasījums tiks izskatīts Domē, taču prognozēt balsojuma iznākumu viņš atturas.
Paralēli tam Dome risina jautājumu par stratēģiskā investora piesaisti Siltumtīklu uzņēmumam, ar kura palīdzību varētu sakārtot atsevišķas lietas (šodien ir pēdējais pieteikumu iesniegšanas termiņš izsludinātajam konkursam). Turpinās darbs pie akciju sabiedrības izveides. Iespējams, ka atsevišķi uzņēmumi vai iestādes kā Siltumtīklu uzņēmuma kreditori varētu iekļauties akciju sabiedrībā.
Domē jau notikušas un tikšot turpinātas sarunas ar Siltumtīklu uzņēmuma direktoru. Cita starpā tikšot pārrunāts jautājums par izdevumiem, jo, kaut arī direktoram ir likumīgas tiesības, nevar būt tā, ka uzņēmumā, kas «knapi elpo», maksā lielas algas un pilnībā saglabā štatus.
