Pazīstu cilvēkus, kuri nedēļas nogalē ieradās Jelgavā apskatīt ledus skulptūras, bet aizbrauca, tās tā arī neredzējuši. Nav joka lieta ar trīs maziem bērniem stāvēt ilgāk kā pusstundu rindā pie kases pēc biļetēm un pēc tam vēl īsti netikt klāt apskatāmajiem objektiem. Sausais atlikums pēc pasākuma ir tāds, ka festivālam nav ne vainas un skulptori godam veic savu darbu, bet diemžēl Pasta sala nav īsti piemērota tik lielu pasākumu uzņemšanai (vismaz pagaidām). Pirmkārt jau vēju uz salas ir grūti izslēgt. Tas ne tikai bojā skulptūras, bet arī saldē apmeklētājus. Tāpat «šauros kaklus», pa kuriem apmeklētāji iekļūst salā, arī nav tik viegli padarīt ērtus lielai ļaužu plūsmai. Nemaz nerunājot par kādām iespējamām ārkārtas situācijām, kad cilvēkiem sala varētu būt steigā jāpamet. Par festivāla baudāmāko pusi un uzvarētājiem vairāk lasāms avīzes kultūras lappusēs. Tur arī ieskats īpašajā Tautas deju ansambļa «Lielupe» koncertā Operā.
Ja par nopietnākām tēmām – pamazām tuvojas vēlēšanu laiks. Ir vērts uzzināt, ko par to visu domā pieredzējušais LLU profesors un sabiedrības vadības pētnieks Voldemārs Bariss, kurš no vēlēšanām brīnumus gan negaida: «Ja pašvaldībā mērs vai mēra vietnieki, redzamākās personas nav briesmīgi sasmērējušās, parasti viņiem tiek piedots, jo kļūdīties, kaut ko neizdarīt var visi. Pie varas esošo priekšrocība ir tāda, ka viņi kādus pašvaldības labos darbus var piedēvēt sev.»
