Šajā ciemā sievietes nekad nav pelnījušas naudu un atstājušas mājas bez savu vīru atļaujas. Tā tas bijis visos laikos. Un tad sākās karš. Tagad katru dienu pirms rītausmas mātes un meitas dodas uz kalnainajiem brikšņiem pēc malkas, ko pēc tam pārstrādā kokoglēs un pārdod. Vīrieši paliek mājās, rūpējas par bērniem, uzkopj un gatavo ēst.
«Es jūtu, ka karš ir mainījis manu personību. Es jūtos vienlīdzīga ar vīriešiem,» laikrakstam «The Washington Post» atzīstas 33 gadus vecā Aida Ahmeda Šabona (Ayde Ahmed Shabon).
Iemanto cieņu
Jemena nemainīgi ir to valstu vidū, kuras ir atzītas par sliktākajām sievietēm un meitenēm tieši tiesību pārkāpumu dēļ. Humānās palīdzības organizāciju nesen veikts pētījums apliecina, ka četrās no 22 Jemenas provincēm darbu sadalījums dažās ģimenēs rada konfliktus. Taču citviet novērojumi liecina, ka sievietes iemanto vairāk cieņas, ir vērojama vienlīdzības palielināšanās, jo sievietes arvien vairāk redzamas profesijās, kuras līdz šim uzskatītas par viņām nepiemērotām – viņas ir miesnieces, frizieres, vistu pārdevējas un citu profesiju pārstāves. Karš izpostījis daudzas darbavietas, milzum daudz vīriešu pievienojās karotāju rindām, un tas ir iemesls, kāpēc arvien vairāk sievietēm jādomā, kā apgādāt savu ģimeni.
Vīrs neiebilst
Lielāko daļu dzīves A.Šabonai nebija ļauts piedalīties sabiedriskajā dzīvē vai meklēt darbu. Viņu piespiedu kārtā izņēma no skolas, apprecināja un lika dzemdēt bērnus. «Esmu pieradusi būt mājās un rūpēties par bērniem,» stāsta astoņu bērnu mamma, kura, tāpat kā ikviena sieviete šeit, valkā parandžu.
Taču tagad pēc tam, kad ir pagatavojusi brokastis, viņa dodas mežā. Viņas vīrs Hasans Abdo Ibrahims baro bērnus, gādā par ūdeni un mazgā veļu. «Mājās esam līdztiesīgi, nekādas atšķirības. Man nav izvēles,» viņa balsī ieskanas rūgtums. Sievai atgriežoties, viņš palīdz sagatavot kokogles, un kopā viņi dodas uz tirgu. Maiss, kura sagatavošanai vajag nedēļu ilga darba, tiek pārdots par trīsarpus dolāriem.
Cerības uz mieru
Pirms vairākiem gadiem sievietes bija optimisma pilnas – tūkstošiem jemeniešu piedalījās Arābu pavasara demonstrācijās, lai izbeigtu desmitiem gadu ilgušos diktatoru režīmus arābu valstīs. Sievietes pat uzņēmās līderu lomu, organizējot protesta gājienus – zināmākā ir arābiete Tavakula Karmana (Tawakkol Karman), kura par sieviešu tiesību aizstāvēšanu 2011. gadā ieguva Nobela Miera prēmiju.
2014. gadā sievietes virzās uz priekšu, meklējot iespējas gūt pārstāvniecību valdībā, lai aizstāvētu savas tiesības. Tobrīd sāka mazināties, piemēram, bērnu piespiedu laulību skaits. Darba augļi sasniedza arī nomaļākus reģionus, kur tradīciju spēks ir lielāks. Taču pēc gada politiskā krīze reabilitējas ar jaunu spēku – nemiernieku grupējums «Houthi» ieņēma Jemenas galvaspilsētu Sanu un piespieda atkāpties prezidentu Abdrabuhu Mansuru Hadi (Abdrabbuh Mansour Hadi). Lai atbalstītu Jemenas valdību, iejaucās Saūda Arābijas vadītā koalīcija, to atbalsta arī Vašingtona. Hutieši šobrīd kontrolē Jemenas ziemeļrietumus, prezidents – dienvidus un austrumus.
«Esmu spiests tā darīt»
Mierīgā Jemenas ziemeļrietumu ciemā Gibaijā daudzi vīrieši strādāja kaimiņzemē Saūda Arābijā celtniecībā, restorānos un veica dažāda veida kalpu darbus. Kad robeža tika aizvērta, iespēju strādāt vairs nebija. Daļa vīriešu iesaistījās karā, daži darba iespējas devās meklēt uz galvaspilsētu, taču tā arī mājās neatgriezās.
Kad iespēju pabarot ģimeni vairs nebija, 41 gadus vecais Muhameds Kuveita lūdza palīdzību cilvēkam, kuram nekad to nebūtu lūdzis – savai sievai. Viņi izdomāja plānu – viņa pārdos kokogles, bet viņš tikmēr meklēs darbu kā strādnieks, kaut pa dienai kaut kur piepelnoties. Dienās, kad darba nebūtu, vīrs palīdzētu sievai ar koku sagādi. «Neesmu priecīgs, bet esmu spiests tā darīt. Neviens jau nevar pieņemt situāciju, kad sieva strādā smagus darbus,» ar nožēlu saka M.Kuveita. Tagad viņš atkal ir jaunā ampluā – palīdz uzkopt māju, nes ūdeni no akas. Ja sieva mājās pārrodas vēlu, viņš palīdz gatavot vakariņas. Vīrietis uzstāj, ka joprojām ir ģimenes galva, taču saprot, ka attiecības ģimenē ir mainījušās – mājas solī vairāk noteicējs ir viņš, jautājumi par ienākumiem nu tiek apspriesti ar sievu.
