Šodien savas vārdadienas svin Karmenas, Manfredi un īsti latvisku vārdu īpašnieces Mildas. Milda Bula pasaulē nākusi Iecavā, bet no piecu gadu vecuma dzīvo Jelgavā.
Šodien savas vārdadienas svin Karmenas, Manfredi un īsti latvisku vārdu īpašnieces Mildas.
Milda Bula pasaulē nākusi Iecavā, bet no piecu gadu vecuma dzīvo Jelgavā. Viņas jelgavnieces «stāžs» jau ir pāri astoņdesmit gadiem. Pārdzīvojusi divus vīrus, arī visi četri dēli jau aizsaulē. Gaviļniece par dzīvi nesūdzas:
– Veselība vēl turas. Acis rāda labi. Pasūtu avīzes, kaut ko pašuju, palāpu. Tikai smalkus rokdarbus strādāt vairs nepatīk. Vienīgā no visas mājas laikā apmaksāju visus rēķinus. Saņemu pensiju, samaksāju, kas paliek pāri – tas manējais! Vienreiz gan man atsūtīja papīru, ka par gāzi divus santīmus esmu parādā. Tā sūtīšana vien jau par iznāca dārgāka!
Tagad, kad mēdz salīdzināt tos laikus un mūsdienas, Mildas kundzei ir savs viedoklis:
– Kad sievas sāk slavēt pirmās brīvvalsts laikus, es runāju pretī. Tāpat toreiz visiem nebija darba. Es pati gan uz laukiem par meitu gāju, gan linu kombinātā, gan cukurfabrikā sezonas laikā strādāju. Nebija jau nemaz tik labi.
Gaviļnieces apgādībā jau ceturto gadu ir pelēki strīpains runcis Muris. Esot slīpēts un visu saprotot. Mildas kundzei savs stāstiņš par to, kā runcis «izspieda» 17 latu.
– Atnāk kaķis mājās ar suņa pārkostu rīkli. Žēl jau ir! Saucu mājās ārstu. Labi jau bija – kaķi uz slimnīcu aizveda, atveda. Bet septiņpadsmit latu pagalam! – tā gaviļniece.
Šodien Milda Bula gaidīs ciemos mazmeitu un krustmeitu, droši vien atnāks arī kaimiņi. Tad Mildas kundze vārīs kafiju un cels galdā kūku.
