Maija Kurševa ir gandarīta par iekļūšanu Vilhelma Purvīša balvas nominantu saimē.
Pirmais, ko gadījās dzirdēt, tiekoties ar vienu no astoņiem izcilā mākslinieka Vilhelma Purvīša balvas nominantiem mūsu novadnieci (tagad gan rīdzinieci) Maiju Kurševu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bija pēkšņa telefonziņa, ka viņas objekts nez kādu tehnisku ķibeļu dēļ esot apstājies. Tomēr sarežģījumus drīz vien izdevās atrisināt, un starp citiem nominantu darbiem skatāma arī viņas kinētiskā videoinstalācija «Dzīvesprieks» no izstādes «Lielāks miers, mazāks miers» (Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā 07.10.–15.11.2015.). Iegūstot starptautiskas žūrijas visaugstāko novērtējumu, V.Purvīša balvu 2017 gan saņēma mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons –, tomēr arī nokļūšana nominēto saimē ir ievērības cienīgs fakts, par ko Maija ir gandarīta.
Gandarīts bija arī V.Purvīša balvas izstādē sastaptais mākslinieks un Jelgavas zīmēšanas studijas vadītājs Uldis Roga, pie kura Maija savulaik mācījusies zīmēt.
– Neviļus nācās noklausīties jūsu telefonsarunu, kas rosināja jautājumu – ko īsti nozīmē «darbs apstājies»?
Darbam ir motors, siksnas, dažāda mehānika, tā ir kinētiska videoinstalācija. Skaidrs, ka tā nav glezna, ko piekārt pie sienas, un sliktākais, kas varētu notikt, būtu, ja apmeklētājs varētu ko pielikt pēc saviem ieskatiem. Tā kā šajā objektā iesaistīta arī elektrība, tas, ka jebkurā brīdī var atgadīties kādas «ķibeles», ir tikai normāli.
– Jelgavā jūsu darbi laikam nav redzēti, lai gan pēc izcelsmes esat no mūsu novada?
Konkrēti – no Lielplatones.
– Nacionālajā mākslas muzejā mēs atrodamies tāpēc, ka jūsu darbs nominēts piektajai Vilhelma Purvīša balvai. Vai nav aizvainojuma sajūtas, ka balva galu galā tika citiem?
Balvas pasniegšanas vakarā bija svētku sajūta. Pirms tam bija jāiegulda liels darbs, jo, lai to izstādītu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, tas bija jābūvē no jauna. Pirmo reizi taisot darbu, tika pieļautas dažas kļūdas, tas bija liels, ļoti smags, nebija izjaucams, kā arī bija dažas tehniskas nepilnības mehānikā. Konstrukcijai, kas atrodas «Purvīša balvas» izstādē, ir vēl pāris nepilnību. Šeit redzamais darbs nedaudz atšķiras no iepriekšējai izstādei veidotā, taču atšķirības nav būtiskas un neietekmē vēstījumu. Ceru, ka man šo darbu vairs nevajadzēs pārtaisīt.
Kas attiecas uz Krišu Salmani, Annu Salmani un Kristapu Pētersonu, tad varu tikai priecāties kopā ar viņiem, jo labprāt atzīstu viņu panākumus. Krišam Salmanim balvu novēlēju vairākas reizes pirms rezultātu paziņošanas.
Es novērtēju, ka vispār esmu iekļuvusi astoņu nominantu sarakstā – arī tas jau ir labs mana darba novērtējums.
– Ikdienā vairāk esat saistīta ar galeriju darbu?
Principā ne, protams, ja kāds uzaicina izstādīties, piedalos. Esmu organizējusi grupas izstādi galerijā «Alma», man ir bijusi personālizstāde galerijā «Māksla XO» un citur. Bet pati neesmu nevienai galerijai piederoša māksliniece. Nu jau varu atzīties, ka man būs pašai sava galerija. 24. martā paredzēta pirmā izstāde – tur savus darbus demonstrēs jauns mākslinieku pāris, kas vēl studē. Galerijas nosaukums – «Low» (angļu valodā zemu), jo tā atradīsies tādā kā puspagrabā.
– Un kādus māksliniekus tur aicināsiet rādīt savus darbus?
Lielākā daļa būs jauni mākslinieki, kurus plašāka publika nepazīst un galeristi neaicina uz izstādēm, jo nezina, ko no viņiem var sagaidīt. Vēl aicināšu māksliniekus, kuri man pašai ļoti patīk.
– Kā sasparojāties uz šādu soli, jo mākslinieka darbu bieži vien pagrūti apvienot ar galerista darbību, kas būtībā ir menedžeris?
Es vienkārši saskatīju, ka krasi pietrūkst telpu, kur izstādīties. Nav iespējams darboties spontāni – ja nu kāda ideja ienāk prātā, neizdodas to īstenot, jo visur jau saplānots vairākus gadus uz priekšu. Tagad es esmu tādā pašā situācijā, kas tikai apliecina, ka telpu tiešām trūkst. Domājām, nu būs vieta, kur bezmaz spontāni savas idejas parādīt, bet dzīve pierādīja, ka patiesībā gads jau ir saplānots. Protams, var jau vēl šo to sabīdīt un uz īsu laiku pārplānot. Šādu situāciju agrāk nemaz nebiju paredzējusi. Domāju, ka man būs sava galerija, kad būšu sasniegusi apmēram sešdesmit gadu vecumu. Faktiski mums ar kolēģi nācās meklēt vietu, kur glabāt savus darbus, jo no iepriekšējās vietas VEFā mūs visus izmeta ārā.
Ieeja mūsu galerijā ir no ielas – tās būs vairākas mazas telpiņas, kurās iespējams glabāt savus darbus, atsevišķa telpa zīnu (saīsinājums no vārda «magazine», parasti mazas tirāžas neliela formāta žurnāls – red.) printēšanai un telpa izstādēm. Es veidoju programmu šai galerijai, kas atradīsies Ģertrūdes ielā 115.
– Esmu dzirdējis par jūsu darbību kolāžu veidošanā.
Ik pa laikam kādu uztaisu, tagad, piemēram, gatavoju kolāžas jaunajam «Popper Publishing» izdevumam «Blocker». 9. martā būs grupas izstādes atklāšana galerijā «Alma» un drukātā izdevuma prezentācija.
– Vai varat atklāt vēl kādus nākotnes plānus bez jaunās galerijas un darbības kolāžu veidošanā? Galerija jau, ja pareizi saprotu, ir vairāk komercijas lauciņš, ne māksla.
Galīgi ne. Tur ir daudz vairāk izdevumu nekā ienākumu. Faktiski nodarbošanās ar laikmetīgo mākslu vispār ir vieni vienīgi izdevumi, peļņas nav nekādas. Arī galerijā regulāri jāiegulda sava nauda. Katrā ziņā telpa primāri domāta kā atbalsts māksliniekiem un nav tendēta uz komercpanākumiem.
Ar «Popper» kolektīvu esam iecerējuši piedalīties vairākos Eiropas zīnu festivālos, parādīt, ko mēs Latvijā darām, un popularizēt Latvijas māksliniekus. Šogad ieplānotas vairākas nozīmīgas grupas izstādes, kurām veidošu jaunus darbus.
Maija Kurševa
Dzimusi 1981. gadā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2008), studējusi Berlīnes Mākslas universitātes Vizuālās komunikācijas nodaļā (2004). Kopš 2004. gada viņas darbi bijuši eksponēti Latvijā un daudzviet Eiropā. Veidojusi arī muzikālas performances pašas organizētā apvienībā «Savādie aprīļa ķirši» (2005), latviešu dzejas vizualizācijas klipus Dzejas dienām (2007), scenogrāfiju apvienības «Umka.lv» leļļu teātra izrādei (2008), kopā ar domubiedriem izveidojusi neatkarīgu izdevniecību «Popper Publishing» (2012). Mākslinieces radošās darbības diapazons aptver zīmējuma, komiksu, sietspiedes, instalāciju, video un kustīgā attēla jomas.
Paralēli dažādiem ar mākslu saistītiem projektiem Latvijas Mākslas akadēmijā pasniedz ilustrāciju un sietspiedi topošajiem māksliniekiem.
